...un atkal rozes zied :)

Nu re, nepagāja i gads (laikam gan pagāja tomēr :D), kad atkal kļavu lapas kārdinoši sabirušas un prāts uz rozēm nesas :)))

Tā kā manam skolniekam skolotājas jau uzsākušas trīsdiennieku šodien, sākot svinēt 2.oktobra svētkus, tad nolēmu griezto ziedu vietā atkal uzmeistarot kaut ko ilgspēlējošu - nu, protams, ka kļavu lapu rozes, jo īpaši tādēļ, ka šogad ir cita skolotāja, ko sveikt :)

Atšķirībā no pagājušā gada romantiski klasiskā noskaņojuma, šogad prāts nesas uz krāsainākām trakulībām. Saliku kopā pušķi un tās rozītes pazuda, viena pie otras piespiedušās. Tāpēc ķēros pie rezerves varianta, atradu mājā mētājošos zaru (jā, mūsmājās arī ap pusnakti nav jāapjūk radošā vakuumā, jo viskautko var atrast, nav nakts melnumā jāiet ārā sirot pa pagalmu :D), kurš, jāsaka godīgi, jau ilgu laiku mani tracināja un bija vairāki mēģinājumi to izmest, bet re ka tomēr noderēja :)))

Izvilku īpaši glabātos kamolgalus, kuri arī netiek izmesti tikai tādēļ, ka ir pārpalikumi no kaut kā lielāka - un tapa šāds netradicionāls rožu pušķis :)

Zars bij paliels - ap 1 metru garumā. Tā ka, sākotnēji plānotais ātrais darbiņš ievilkās un bildēt arī nācās naktī, jo no rīta, skaidra lieta, es nav spējīgs uz varoņdarbiem :)

Nu re, rudens nav iemesls saskumt, jo arī šobrīd ir tik daudz iespēju iepriecināt gan sevi, gan citus :)

P.S. ... kā nekā arī vairāku māju pagalmu sētniekiem prieks - pa tīro nolasītas sabirušās lapas :)))

Rīgas porcelāna muzejs

Lai arī dzimusi un augusi rīdziniece, tomēr par Rīgu, izrādās, zinu nepieklājīgi maz...

Kurioza situācija mums ar mammu atgadījās pie Rīgas porcelāna muzeja - izejot no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, kur bijām apskatījušas No mini līdz maksi un guvušas neaizmirstamus iespaidus, nejauši nonākam pie plakāta ar uzrakstu, ka ir tāds burvīgs muzejs, kur šobrīd skatāma arī 6. Starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde (starp citu, līdz 16.10.2011. vēl aplūkojama) un drudžaini spriežam, nez kur tas muzejs atrodams. Pat izlasām, ka tas ir Konventa sētā - hmmm, tāds sīkums: kur gan ir Konventa sēta??? Šitā divas trakās sāk mētāties uz riņķi Vecrīgas šaurajās ieliņās, kamēr paskatāmies, ka turpat virs plakāta tāds jocīgs logo - ļoti līdzīgs Rīgas porcelāna muzeja logocītim un vēl arī uzraksts pie durvīm: "Rīgas porcelāna muzejs" ar gana pamanāmiem burtiem... Izrādās - stāvam tieši pie Rīgas porcelāna muzeja durvīm un šausmīgi prātuļojam, kur gan tas atrodas :)))

Tāds lūk ērkšķiem un šķēršļu joslām klāts bija mūsu ceļš uz šo porcelāna paradīzi :D

Šeit nu var aplūkot bijušos spozmes gadus un skaistos porcelāna izstrādājumus vairākās telpās: 

...senākās kolekcijas, kur man tik mīļie Kuzņecova trauki gozējas; 

... parastās padomju tautas vajadzībām tapušās servīzes, starp kurām neieraudzīju nevienu pašu no tām n-tajām servīzēm, kas vecāsmammas un mammas stikla sekcijās stāvējušas (jau nopriecājos, ka varbūt mūsu servīzes ir tai kolekcijā, kuru mums nosauca kā "Ekskluzīvās padomju laika servīzes" :D). Jā, jā, gaidi un smaidi - mamma pirmā ieraudzīja tās "Ekskluzīvās" lietiņas un uzreiz mani brīdināja, ka man labāk tur nemaz i neiet, sirdi nesāpināt...

Es tomēr iegāju, kaut arī uz mirkli zaudēju valodu, tomēr tiku tam pāri... Te tikai daļa tā skaistuma, kas mani uzrunāja kā Rožu Uzvaras Gājiens :)

Īpaši nostaļģisks "Sarkanais stūrītis", kur var atcerēties laimīgo bērnību, oktobrēnu un pionieru laiku un to briesmīgo Tautas tēvu, kolhoznieku u.tml. personāžu slavināšanu.

Pie šī stenda, kur mazais Iļjičs sēž uz zinību cinīša, mamma sāka smieties, jo uzraksts vēsta: "Ļeņins bērnībā, 20.gs. 50-tie gadi", man, savukārt, zosāda uzmetās no otrā stūrītī redzamās dāmas ar uzrakstu: "Sieviete kolhozniece"... brrr, baisi...

Kaut kā man nelīmējās kopā lielās vāzes, kas vairāk piederētos seno kultūru diženajam skaistumam, ar darbaļaužu cildināšanu (kuri šīs vāzes diezi vai vispār ir redzējuši...) un kur nu vēl ar dižtēvu portretiem... Nu un tās visuvarenās sievietes-kolhoznieces, slaucējas vai kas nu tur vēl - nu briesmīgs ideoloģijas kults...

Vienvārdsakot - "Sarkanais stūrītis" ir izcili izdevies - ar izjūtu un stipru pēcgaršu :)

Un vēl - Starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde ar mazām, mistiskām sīkbūtnītēm, interesantām formām un izpildījumiem. Mani favorīti laikam tomēr šie "Drakona embriji" - nu tik mīlīgi, tik drakonīgi un sīki-sīciņi...

... vēl citi darbiņi

Bet kas mani visvairāk iepriecināja, tad tā ir iespēja pašam padarboties ar porcelāna veidošanu, gatavā porcelāna apgleznošanu. Tas nu uzjundīja saldās bērnības atmiņas par porcelāna apgleznošanas pulciņu, kurā vairākus gadus ar draudzeni gājām, bet diemžēl gandrīz visi darbiņi palika tur uz vietas, reti kas tika apdedzināts un atdots :(

Ar mammu nolēmām atgriezties citureizi un noteikti padarboties, cerams, ka izdosies :)))

Mandala un tās veidošanas pamatprincipi

Saņēmu informāciju par 16.oktobrī (tā ir svētdiena, 8 akadēmiskās stundas: no 10.00 līdz 17.00, Mākslu terapijas centrā, Blaumaņa ielā 32-8, dalības maksa - 20,00 Ls, cenā iekļauta maksa par mākslas materiāliem) paredzētu semināru "Mandala un tās veidošanas pamatprincipi" - varbūt kādu interesē un ir vēlme ko vairāk uzzināt par mandalu sakrālo, garīgo un psiholoģisko būtību, iepazīties ar mākslas terapijas metodēm un izveidot savu mandalu.

 SEMINĀRA DARBA PLĀNS:                              

o   Mandalas vēsturiskie aspekti un ikonogrāfiskā uzbūve.

o   Mandalu klasifikācijas un funkcijas.

o   Mandalas mākslā, kultūrā un reliģijā. Dažādu tautu cirkulārās kompozīcijas, to garīgās un rituālās tradīcijas sakrālajā mākslā.

o   K.G.Junga pētījumi un mākslas terapijas aspekti.

o   Mākslas terapijas metodes mandalu veidošanā.

o   Krāsu un simbolu valoda mandalās.

o   Mandalu zīmēšanas terapeitiskie un meditatīvie efekti.

o   Mandalu zīmēšanas, veidošanas un konstruēšanas praktiskie paņēmieni un galvenie pamatprincipi pilnveidot sevi un uzlabot savas dzīves kvalitāti.

   

SEMINĀRU VADA: mag.art., mag. psych. Ēra Zalcmane.

Ziedu klubiņš :)

Re kā, es ar uzķēros Helas vilinājumam - ļoti gribējās uzzināt, kāds ziediņš es būtu, ja būtu :)))

Vienubrīd sabijos, ka arī esmu Inese un tur jau bez variantiem tas pats puķuzirnis vien būs - bet nekā - esmu SAULESPUĶE - redzi, Ceita, kas mums kopīgs! :)))

Inese - Подсолнух

Ты – радость и счастье, солнце и веселье! Там, где ты появляешься – всегда праздник. Ты открыта для общения, у тебя множество друзей, ты щедро делишься своим хорошим настроением со всеми и его не становится меньше.

Узнай свой цветок!

No mini līdz maksi

Nu ta beidzot es ar tur biju, pati visu redzēju, čamdīt nečamdīju, jo esmu likumpaklausīga pilsonīte :)))

Te bloglandē dažas jau bija pacentušās savlaicīgi apskatīt modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādi no Parīzes „No mini līdz maksi. 20. gs. 60. gadu mode”, bet te nu ir mans skatījums - protams, ka galvenokārt tie tērpi, kas mani uzrunāja.

Atzīšos godīgi, pēc iepriekšējās Art Deco izstādes likās, ka nebūs vairs tik krāšņi un tik skaisti, bet tomēr... Tomēr arī šajā izstādē bija kur noelsties un atcerēties, ka pieklājīgi ir publiskā vietā mutīti turēt aizvērtu, nevis izbrīnā plati atplestu :D - unikāli tērpi, smalki izšuvumi, eleganti silueti un krāsas - no mierīgām līdz superkošām... Bet bildes... tās rada burvīgo 60-to noskaņojumu :)

Šādu mētelīti es noteikti gribētu - tik baidos, ka man pacietības nepietiks, lai tādu uzražotu :)))

Abas manas favorītes stāv blakus - viena mani pārsteidz ar savu trakoto vienkāršību, bet otra ar nežēlīgo pērļu izšvumu :D

Nestādos priekšā, cik tā kleita sver, tā visa ir vienās pērlēs (nu ja neskaita gaisīgo strausa spalvu apakšmalu :D)

Šī Aleksandra Vasiļjeva kolekcija veltīta 20. gs. 60. gadu modei un ietver sevī haute couture kleitas no leģendārajiem modes namiem Chanel, Christian Dior, Pierre Balmain, Yves Saint Laurent, Balenciaga, Nina Ricci, Jean Lanvin, Pierre Cardin, Andre Courreges, Guy Laroche, Oleg Cassini, Irene Galitzine. Vienlaikus ar šiem apģērbiem Vasiļjeva kolekcijā sastopami arī citu, mazāk populāru tālaika modes ateljē – Anne Sorrente, Valentina, Mansfield, Lord Tailor, J. Bernardon – darinājumi, kā arī nezināmu modelētāju darbi.  

Atgādinu, ka izstāde apskatāma tikai līdz 2.oktobrim, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Skārņu ielā 10/20 (Rīgā) - tā ka tie, kas vēl domā, pasteidzieties, laiks skrien vēja spārniem.

Starp citu, man ienācās arī šāda informācija:

"Trešdien, 28. septembrī, plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) 20. gadsimta sešdesmito gadu modes izstādes „No mini līdz maksi” ietvaros notiks mūsdienu modes mākslinieku aksesuāru un tērpu prezentācijas pasākums „Elegantās modes līnijas”.

Prezentācijā piedalīsies Latvijas dizaineri un mākslinieki – Latvijā un ārpus tās robežām pazīstamu zīmolu pārstāvji, kuri šobrīd aktīvi darbojas, veidojot modernus, interesantus tērpus un aksesuārus, un kuru radošajās idejās var saskatīt iedvesmu no 20. gadsimta sešdesmito gadu modes tendencēm. Dizaineru stāstījumu papildinās vizuālais materiāls un neliela modes skate, parādot, ka, mainot aksesuārus, var mainīt tēla raksturu.

Tērpus no savas jaunākās kolekcijas demonstrēs pasaulē zināms modes zīmols NARCISS. Aksesuārus prezentēs ArtBag (Vita Radziņa), QooQoo (Aļona Bauska) un Madam Baron (Inese Barone, Zane Roķe, Sanda Medne), kā arī pazīstamas cepuru mākslinieces – Milda Skadiņa, Dace Volkmane, Sanda Ezeriņa, Ināra Troževoite."

Pagaidām vēl nezinu, vai pati tikšu, bet nu ļooooooti gribētos :)))

Uz saulaino tāli...

... :) šoreiz ne par V.Plūdoni un viņa daiļradi, bet gan atkal tā pieticīgi par manējo :D

Šāds brīnums aizceļoja uz Spāniju, lai šodien taptu uzdāvināts kādam jaunajam pārim: Damianam un Monikai :)

Lai arī sākumā likās, ka mani neietekmēs mans priekšstats par sarkano kā Spāniju raksturojošo krāsu, tomēr gala rezultātā sanāca diezgan sarkans :) Te nu ir vēl viens pierādījums, ka ar zemapziņu nav jēgas strīdēties un tai pretoties, tā tik un tā uzvarēs...

Šoreiz iniciāļu vietā bija lūgums ierakstīt pilnus vārdus - ielūgumā tie ir netipiski tumši un atturīgi lietišķi. Tomēr gala rezultātā man pat ļoti patīk, kā tie izskatās rožu ielokā.

Īpašs lūgums bija arī par taurentiņiem - lai tie lido "rociņās sadevušies" :D - tā šie divi mīlīši nolaidās rožu ielejā un tur arī palika :)

Vai esmu jau minējusi, ka man ir viens bezkaunīgi pašapzinīgs kaķis?

Te lūk, viņš iekārtojās visā savā godībā :)

... un kādu niknu skatienu man veltīja, ka es tā nepieklājīgi viņu knipsēju (skat. apakšējās stūra bildītes :D) - izcils paraugdemonstrējums "TevNavNekāLabākaKoDarīt?" skatienam :)))

Kad albumu pastūrēju citā virzienā, lai turpinātu to iemūžināt, netraucējot savu Karali, viņš pavisam nemanāmi ieritinājās ap to :) Burvīgs eksemplārs - to es šoreiz par kaķi domāju :D

Albumiņam, kā jau ierasts - aizsienamā aizdarīte, kabatiņa diskam un šoreiz arī dāvinātāju vārdi ar jaukā notikuma datumu vāka iekšpusē. Izmērs - 32 x 33,5 cm

Kāds prieks, ka daļa manas dvēseles būs Spānijā :)

Starp citu, neesmu tur bijusi - steidzami jālabojas...