Zeķītes

Šodien tautiskās noskaņās Latvijas dzimšanas dienai par godu pabeidzu meitiņas zeķītes.

Vienīgo reizi zeķes esmu adījusi pamatskolā - tad tās bija iznākušas tik baisas, ka visus šos gadus dzīvoju ar pārliecību, ka zeķes nekad, nekad vairs neadīšu. Varu jau, protams, atļauties šādu pārliecību, jo man ir mamma čakla rokdarbniece, kas vienmēr uz katru mājienu, ka kājiņas salst, ar zeķēm apgādā i mani, i manus mīļos :)

Tomēr savai Princesītei nolēmu zeķītes adīt pati. Atlika vien atsaukt atmiņā seno dienu prasmes un ar šībrīža prasmēm apvienojot, rezultāts ir tīri pat apmierinošs.

Tā kā es grūtību nebaidos, tad ķēros uzreiz pie rakstaini mežģīņainām zeķītēm - atzīšos godīgi, izmēģinot paraudziņā šo rakstu, nojuku jau trešajā rindiņā - tajā raibumā nebiju spējīga saprast, kur nu ir apmetums, kur jāsaada (rakstiņš ir līdzīgs šeit Musturā, tikai trīs labisko valdziņu vietā starp motīviņu ir viens labiskais valdziņš - manā adījumā motīviņš sastāv no 6 valdziņiem un 4 rindiņām). Uz mirkli pat zaudēju drosmi adīt mežģīņainas, bez tam arī mammuks mēģināja atrunāt, ka šai dzijai raksti nepiestāvot. Bet mana spītība guva virsroku un uz 4 adatām uzmetot valdziņus arī tie sabijās no manas apņēmības un disciplinēti kārtojās paredzētajā rakstā.

Lai cakaino efektu pastiprinātu, zeķītes augšmala ir aptamborēta ar salīdzinoši primitīvu tamborējumu, tomēr pietiekoši greznu galarezultātu

Ko tur liegties - dikti jau gribējās arī ar pērlītēm un fliterīšiem izrotāt, bet praktisku apsvērumu dēļ nācās atteikties no šādas greznības. Tomēr, zeķītes paredzētas valkāšanai - visi šie dekorējumi būtu ne tikai neērti, bet arī spiestu kājiņu, bērniņam notupjoties vai apsēžoties... Tā nu no dekoratīviem elementiem palika vien atlasa lentīte. Tika apsvērta arī iespēja par tamborētu tās pašas dzijas striķīti ar bumbuļiem galos, bet krāsu raibumā tie pazuda, tāpēc ir šis košais akcentiņš

Ar īpašu lepnumu lielos par papēdīti - pirmo reizi izmēģināju šūniņrakstu (ņemot vērā, ka vispār tikai otro reizi adu zeķes, šis apgalvojums gan kļūst mazliet smieklīgs :D) - tāds nu tas ir pifīgs un dāmīgs...

Tā kā mazā Dāma bija uz parādi un atgriezās jau dienasgaismai zūdot, tad nu nopozēšana izvērtās nesekmīga un arī bilde zem katras kritikas :(. Tomēr, kā zeķītes izskatās uz kājiņas, ir redzams (un apstrādājot bildīti fonā ieraudzīju arī vienu no saviem mīluļiem - Rūdīti).

Lai jums siltas un sausas kājas šīvakara uguņošanā!!!