Tā mēdz gadīties ar piedzīvojumiem, no kuriem nekādu īpašu gaidu un cerību nav - un tad rodas kas mīļš un sirsnīgs, kā šie trauciņi, piemēram.
Ak, jā, pabiju es Zebud meistarklasē 🙌
Mazliet piefiksēju secību:
Process sākās ar visnotaļ nesaprotamu nodarbi - folijas izklāšanu kaut kur kaut kā... Tad svēršanas un maisīšanas, un krāsošanas priekšdarbi, un visas tās nesaprotamās masas sapildīšana formās...
...un tad pēc 40 minūtēm bailīgi ņem nost to silikona mētelīti un ieraugi savu veidojumu 🤍🤍🤍 tas ir vēl silts, šķiet tik trausls... Nu ļoti mīlīgs process.
Tagad vēl pieslīpēt, piepucēt, patīrīt, ievaskot... Un neticās nemaz, ka tikko vēl nebija, bet nu jau ir, un pašas radīts un pašai prieks 🤍🤍🤍
Tāds burvīgs komplektiņš 😊
Esot tāda formula: Emocijas = Fakts - Gaidas
Šoreiz patiesi patīkams pārsteigums, jo nebija nekādu gaidu, vien klātesamība noteiktā vietā un laikā pie šīs nodarbes
Ir jau arī jauki. Sākumā gribēju jautāt, vai porcelāns, bet beigās lasot - gribētos paslidināt ar pirkstu. Vai ir kas padomā, ko ielikt vai uzglabāt?
AtbildētDzēstSveicina Rita
Uz tausti ļoti patīkams, starp citu. Bet par glabāšanu pagaidām ideju nav. Vienīgais zināmais - neko ēdamu šajos neiesaka glabāt.
DzēstŠobrīd esot izplatīta metode šādi veidot: ērti, ātri, vienkārši.
Skaisti trauciņi
AtbildētDzēstBurvīgs rezultāts!
AtbildētDzēst