Lapas

pirmdiena, 2024. gada 18. novembris

Sirsniņas


Šī pūkainā Sirsniņa (tā, kas kaķe) ir tik mīļa, ka ne vārdos izteikt, ne burtos uzrakstīt... Tāpēc šī ieraksta loģisks sākums ir Sirsniņa Nr.1 manā sirdī un dzīvē ❤️
Un tik pēc tam var pievērsties tām sirsniņām, kuras pašlaik top uz buciņa 😊
Jā, mans nākamais darbiņš knipelēšanas praktizēšanā ir šāds mīlīgs sirsniņu vijums. 


Tehniskā informācija: vienkārtnis, divās krāsās, ar pieciem knipeļu pārīšiem (jā, izrādās to pārīšu piefiksēšana ir ļoti vērtīga, jo pēc tam no gatavā darbiņa neko vairs saprast nevar... Tā, piemēram, lieloties par savu eglīti (to, kas šeit: https://pieineses.blogspot.com/2024/11/o-tannenbaum-o-tannenbaum.html?m=0), nespēju vairs atcerēties, no cik diedziņiem tad tā tapusi 🤦 labi, ka bildes te pieejamas, varēju skaitīt pēc fakta 😀)




Nodarbības laikā paspēts tik daudz (vai maz... kā nu pieiet šim jautājumam 😀)

Mājupceļā gribējās satikt Aspaziju (precīzāk, to Minku, kas Aspazijai klēpī 😊). Pagājušajā gadā nodarbības notika Aspazijas mājā - tik mīļi un omulīgi tur bija, ka mazliet skumji, mazliet pietrūkst tās gaisotnes...


Šobrīd pie Aspazijas mājas šāds skaistums izvietots - nu burtiski oda kaķu mīļotājiem ❤️❤️❤️


Sestdien sākts, svētdien turpināts - īsts pacietības pārbaudījums, jo nu lēni tas darbiņš sokas... Pagaidām (cik nu laiks atļauj) tik + viena sirsniņa dienā sanāk. 





...šodiena = trešā sirsniņa gatava. Darbiņš jau pusē (vai vēl tikai pusē...) Un sliktā ziņa, ka diedziņš tomēr par īsu uztinies... Kas nozīmē, ka būs vien jāiemācās arī diedziņa pievienošanas māksla (pagaidām gan nav ne jausmas, kā tas vispār iespējams...).



Nu kaut kā tā stipri nepatriotiskā noskaņā diedziņš pie diedziņa kārtojas smukās rindās ❤️

pirmdiena, 2024. gada 11. novembris

Tīkla pinums


Atkal kaut kas jauns apgūts - šis nu gan varens smadzeņmežģis. It kā vienkāršs, bet viena neveikla kustība un tīkls šķībs. Un tā neveiklā kustība taki, protams, ir gadījusies 🤭 bet nu ar pirkstu nerādīs, kur tas šmucis iepinies 😀




Tāds nu kārtējais paraudziņš gatavs 🙌



...un ja gribas vairāk nekā iespējams, tad pa ceļam uz knipelēšanas nodarbību adīklis klēpī ir precīzi tas, kas vajadzīgs.

Kā mēdz sacīt: dzīve ir grūta, paldies Dievam, ne gara... Tad nu laiku lieki tērēt nedrīkst.

piektdiena, 2024. gada 8. novembris

O Tannenbaum, o Tannenbaum...

...wie grün sind deine Blätter 😀

Tuvojas manu knipelēšanas nodarbību noslēgums, un uz to nepieciešams kāds motīviņš, lai parādītu un pierādītu, ka kaut ko nebūt esmu iemācījusies 🤭 Izskatīju visas (abas 🤣) acis interneta dzīlēs, meklējot ko vienkāršu, bet smuku. 
Domas mētājās uz visām pusēm: no siluetiem līdz eņģeļiem, no lapām līdz rozēm, no taureņiem līdz kaķiem un visvisādiem abstraktiem elementiem... Un tad gluži negaidīti - O!!! egle!!! Un pat saprotams, kā to uztapināt 😀
Zaļie diedziņi, redz, ar tūlīt pie darba pielikti. Nu tik krustot un vīt, un atkal krustot, kamēr zaļš gar acīm ņirb 🤣








Tas mirklis, kad knipelītes jau nogrieztas, bet adatas vēl tur darbiņu ciešās skavās 🙌



... pamazām to atbrīvoju, un, skat, cik tā adatu čupiņa liela tādai mazai eglītei 😊


Es vēl duālās sajūtās - i lepna par sevi, ka bail, i tā kā redzu visas kļūdas un tā tālāk... Laikam tomēr palikšu pie pirmām sajūtām - lepošos ar sevi, jo kurš gan cits, ja ne es 🤣🤣🤣



Eh, kāda skaistule man egle ❤️❤️❤️


Grēks jau gan pirms Latvijas dzimšanas dienas sākt Ziemassvētku noskaņās dzīvot, bet nu... 
Un tad vēl!!! Es taki nejauši iekļuvu pasakā ❤️❤️❤️ 
Satiku pie Brīvības pieminekļa (cik zīmīgi!) Kristīni un viņa man saka - tur Kaļķu ielā mums veikaliņš, aizej! Nu aizgāju ar 🤣












Prātam neaptverami skaisti ❤️ ❤️ ❤️ 

ceturtdiena, 2024. gada 7. novembris

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs


Dzimusi, augusi rīdziniece, bet Rīgas vēsture kā miglā tīta 🤭
Tad nu muzejs ir īstā vieta, kur ātri izskriet cauri gadsimtiem un iemīlēties Rīgā no jauna ❤️

Pirmais, kas krāšņi sagaida, ir Maijas Grīnfeldes gobelēns "Kad saule lec".



Dažādi skaisti krikumi, diemžēl nesanāca laika pie tiem pakavēties. Šādas fotogrāfijas palīdz atjaunot iedvesmas resursu, kad tas izsīkst. Iedomājoties, kādā veidā, no kādiem materiāliem, ar kādu pacietību un prasmi tapušas visas šīs greznās lietas, nemaz vairs nevar atļauties čīkstēt, ka man te 21.gadsimta Rīgā būtu grūti vai neiespējami.
















Manai šī brīža aktualitātei par godu dažas mežģīnes. Te nu aci var izmežģīt, cik smalki darbi 🧐

Un šī lietiņa man atgādināja reiz veikto varoņdarbu Rīgas biržā - kad ar meitiņu saskatījām un saskaitījām suņus 😀 (te sīki smalka atskaite par paveikto: https://pieineses.blogspot.com/2019/01/suni-rigas-birza.html). Tad nu neliels pienesums arī no šī muzeja ekspozīcijas. Jāsecina, ka to suņu te stipri mazāk 😊

Muzeja vērtības, protams, ir liela vērtība. Vēl lielāka vērtība ir cilvēki, ar kuriem kopā to piedzīvot.