Ilgi atliktais, beidzot pamēģināts...

No rīta pamostoties nevaru vien nociesties, kā gribas palielīties mammai, kāda es malacīte 😊 

Rakstu: - Es vakar tādu smukumu uzmargoju, ka pašai neticas...

Mamma: - A kur bilde?

Nu ja... Bez bildes sausa runa 😄

Nāksies vien izlīst no siltās gultiņas un iet bildēt 🤗

... un kas ir pirmais, ko redzu 🤦

- Atstāju pienācīgi nepieskatītu kamolu 🫣

Mamma: - Nu tev tak ir divi rokdarbnieki mājās! Kaķīši tev palīdz ar savu iedvesmu!

...nu ja, nu ja...

Tikmēr atskaitos mammai secīgi:

Sākumā pabeidzu šo diedziņu, kas bija uztīts kuģītī (tā sauc to mīlīgo instrumentu, ar kuru darboties šajā tehnikā) - lielajam ziediņam pēdējai lapiņai nepietika 🤗

Tad izmēģināju atpakaļgaitu, kaut kas pat sanāca 😄

Tad kļūdījos ar skaitu, un nepareizu savienojumu... un vispār ar visu 🤦pat nebija jēgas turpināt...

Mums te, ziniet, darbu dalīšana, nopietns kantoris tomēr - viens rokdarbnieks, otrs modelis 🤪

Un voilà ❤️ tiku līdz šādam 😄

Runcīc pārliecināts, ka skaisti ir tikai komplektā ar viņu 🤪😄

Mamma: - Sanāca, un pat ļoti pa smuko! Un Rudais aktīvi piedalās.

Te arī rakstiņš 🤣 apakšā 🤪😄

Fotografēšana izrādījās pat grūtāka nekā margošana 🤣

Rakstiņš 👇

Vēl šitādus atradu, bet nedrīkst pat sākt, citādi diena beigusies 😄

Mamma: - Tas točno, tāpēc es dodos ārā lasīt bābolīšus!

Nu kaut kā tā pa ātro atskaitīte arī šeit lai paliek, citādi nav laika skaistiem ierakstiem un blogā atkal klusums iestājies...

Turiet mani sešatā 🤣

...jo atkal nākamais 😄

...jo gribās tak vēl kaut ko izmēģināt 😄

👇 Objektīvā patiesība, kas slēpjas aiz kadra 🤣 lai nerodas maldīgs priekšstats, ka es te tā kārtīgi pie tukša galda rokdarbojos 🤣

Kamēr vēl mācos, tikmēr pa solīšiem fiksēju. Pēcāk jau tas vairs nebūs aktuāli. Lai gan... Kāpēc gan ne jā 🤪

Šim darbiņam bija nepieciešamas 36 adatiņas, lai būtu 72 diegi - tad nu dikti noņēmos, kamēr pa apli saskaitīju un vienādos attālumos tos ietilpināju 🤦 - matemātika vēl joprojām nav mana mīļākā nodarbe... 😄

Viducītis pildās...

Skeletiņš gatavs 🤍

Nu tik vien kā aizpildīt 🙌

Iedvesmojos no šī - izpētīju, saskaitīju un uzmargoju:

Kaut kā aizdomājos, un ir jau gatavs 🙌

Tagad tik jāsadala detaļās 😊

...kur ir, tur rodas 🤍🤍

🤍🤍🤍

Kopā to ir pieci gabali 🤗

Kaut kā aizrauj tie Saules apļi 💛

Manas dīvainās attiecības ar gobelēnu

Gobelēns ir kas tāds, kas man vienmēr paticis un vilinājis - kā skatītāju. Esmu pilnīgā atkarībā no Edītes Pauls-Vīgneres darbiem. Savulaik bija daudz izstāžu, man patika tajās atgriezties, jo katru reizi katrā gobelēnā varēja ieraudzīt atkal ko jaunu, ko iepriekšējā reizē nepamanīju. Tik bagātīgi, tik harmoniski, tik daudzslāņaini tie ir.

Atzīšos, ka katru reizi pēc katras izstādes mani urdīja (un urda) iedvesmas velniņš pašai ko radīt šajā tehnikā. Tik kā jau dzīvē notiek - vajag vien apsēsties un nomierināties un iedvesma ir prom 🙌

Pēdējo gadu notikumi ir apstādinājuši manu iepriekš tik ierasto un man nepieciešamo kultūras pasākumu dzīvi. Tāpēc šobrīd katra izstāde, kuru apmeklēju, ir īpaša. Tā gadījās pabūt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā uz izstādi "Rok-darbi", kur ikkatrs apmeklētājs var iesiet savu mezgliņu Latvijas tekstilmākslas vēsturē. Blakus novietota bārkšu siešanas instrukcija un kastīte ar lentām - tādu izdevību nedrīkstēju laist garām. Beidzot tak varu izpausties gobelēna tehnikā, jo nav īsti pamata atrunāties, ka tas ir grūti un/vai neiespējami.

Ar to stāsts par gobelēniem varētu beigties. Bet ne manā dzīvē 😊

Tieši tobrīd meitiņai skolā mājturībā (tur to sauc savādāk, nespēju izsekot tiem izglītības eksperimentiem... lai paliek tautai saprotamā valodā - mājturība) bija jāveido gobelēns.

Protams, ka, iedvesmas spārnota, rādu meitucim šo bārkšu gobelēna tehniku, cik tā skaista un ja jau jārada pirmais un, iespējams, vienīgais gobelēns, tad lai tas ir skaistākais, ko šobrīd iespējams radīt 🙏😊

Un meitiņa piekrita. 

Un tapa patiesi skaists brīnums. Meitiņas izdomāts, meitiņas radīts - mīļš un sirsnīgs vārda tiešā nozīmē.

Ar meitiņas atļauju atļaujos to un tā tapšanas fiksāciju saglabāt šeit:

Darbam nepieciešamais atrodams katras rokdarbnieces (un ne tikai) krājumos: 

✅ kurpju kaste; 

✅ kartona gabaliņi (viens starta fiksēšanai, otrs (var arī nebūt, bet tomēr ļoti noderīgi, ja ir) stilizēta saiva, kur uztīt aužamo dziju);

✅ lineāls (ne mērīšanai, protams, bet gan tai lietiņai, kas atdala velkus, rindiņu pieblīvēšanai utt. šeit man zināšanu trūkums terminoloģijā 🤦);

✅ dakšiņa (kā īstiem māksliniekiem, jaunās rindiņas "pieķemmēšanai");

✅ diegs velkiem, dzija audiem.

FaceBook vietnē man ir burvīga mirkļbirka - #AtkalJauLepojos

Nu un kādēļ lai nelepotos, ja ir ar ko lepoties!

Varbūt kādreiz arī pati saņemšos un izmēģināšu, kā tas ir - radīt gobelēnu (jo nu tā darbam un gobelēnam sagatavotā kurpju kaste izaicinoši stāv man zināmā vietā!!!). Ja tāda reize pienāks, tas noteikti būs šajā bārkšu tehnikā. Nu ļoti skaists rezultāts.

Bet pašlaik man tik tādas kā platoniskas attiecības ar gobelēnu