Citādi trauciņi 🤍

Šī vakara piedzīvojumu atstāšu te sev atmiņu krātuvītē 🤍 - uzražoju trauciņus tik mīļus, ka bail 😊

Tā mēdz gadīties ar piedzīvojumiem, no kuriem nekādu īpašu gaidu un cerību nav - un tad rodas kas mīļš un sirsnīgs, kā šie trauciņi, piemēram.

Ak, jā, pabiju es Zebud meistarklasē 🙌

Mazliet piefiksēju secību:

Process sākās ar visnotaļ nesaprotamu nodarbi - folijas izklāšanu kaut kur kaut kā... Tad svēršanas un maisīšanas, un krāsošanas priekšdarbi, un visas tās nesaprotamās masas sapildīšana formās...

...un tad pēc 40 minūtēm bailīgi ņem nost to silikona mētelīti un ieraugi savu veidojumu 🤍🤍🤍 tas ir vēl silts, šķiet tik trausls... Nu ļoti mīlīgs process.

Tagad vēl pieslīpēt, piepucēt, patīrīt, ievaskot... Un neticās nemaz, ka tikko vēl nebija, bet nu jau ir, un pašas radīts un pašai prieks 🤍🤍🤍

Tāds burvīgs komplektiņš 😊

Esot tāda formula: Emocijas = Fakts - Gaidas

Šoreiz patiesi patīkams pārsteigums, jo nebija nekādu gaidu, vien klātesamība noteiktā vietā un laikā pie šīs nodarbes

Papīra pavasaris

Kamēr dabas pavasaris vēl tikai domā, nākt, nenākt vai kā savādāk izpausties... man jau pavasara vizualizācija gatava 💚

Lai ir droši, ka darbiņš tiešām tiks padarīts, gāju jau sev zināmo taciņu - uz scrapbooking.lv organizēto meistarklasi, kur viss sagatavots tiktāl, ka šāda pop-up kartiņa var tapt nieka trīs stundās 🙌

Te mazliet procesa bildes:

Un tad jau rezultāts, kuru vēl ir doma uzpucēt ar visādiem krikumiem - bet to jau vairs nevaru pat sev apsolīt, vai tiešām atradīšu laiku šim pieķerties... 🤭 ...jo nu... ir jau gana skaists tāpat, un tikai es zinu, ka tāds mazliet nepabeigts 😄😇

Novēlējums pašai sev - smaidīt biežāk 😊

Un uzraksts uz kartiņas kā atgādinājums, ka ir jāizbrīvē dienas sev 🤍

Ilgais ceļš kaut kurienē...

Izvilku daļu savas pagātnes no ļooooooooooti noputējošām kastēm 🤔 Ak, manu dieniņ, cik ļoti es ilgojos pēc šiem ciku caku mīļbrīžiem....

Toreiz tak likās, ka tagad vienmēr varēšu tā radīt un priecāties...

Bet dzīvē viss ir savādāk, kā dziesminieki mūs apgaismo. Dzīvei citi plāni.

15 (!!!) gadus esmu dzīvojusi duālās emocijās, jo ir gribējies apvienot neapvienojamo - mīlēt un izkopt gan savu emocionālo radošo būtību, gan intelektuālo racionālo potenciāla minimumu.

Viens rezultāts materializējies, prieka un lepnuma vietā tukšums un skumjas par to otro, nerealizēto mīlestības daļu...

...ka varētu tā, ka visi sapņi piepildāmi 🙏🤍