Sapīts, savīts ... gatavs 🤍

Šis bij' neticami ātri 🤍

Lai gan 🤔... varbūt nemaz nav tik ātri salīdzinājumā ar kādu čaklāku rokdarbnieci. Tomēr man tak ne ar vienu nekas nav jāsalīdzina... Pats fakts, ka tas ir ne tikai uzadīts, bet uz karstām pēdām arī sašūts, priekš manis ir labs rādītājs 😊

Nevaru gan teikt, ka viegli, jo tapa ārdīts un adīts no jauna, skaitīts un pārskaitīts... Tomēr kaut kāds vieglums tajā ir, neskatoties uz smagnējām pīnēm, dubultu dzijas pavedienu - tas tik un tā ir viegls un maigs.

Te pirmais ieraksts, kā tas sākās un tapa: http://pieineses.blogspot.com/2023/01/pinu-pinkeris-mezgines.html

Piedurknēm izvēlējos to pašu pīņu rakstu. Lai iegūtu vajadzīgo apkārtmēru, pa vidu iespraucās skaista bize 🤍 jo divi motīvi bija par šauru, trīs motīvi par platu 🙌

Mežģīņu sašūšana izvērtās īstā baudījumā - protams, ka biju apzināti griezusi to tā, lai šuves vietā motīvs saiet kopā, bet ka būs tiiiiiiik skaisti... Un pats šūšanas process - tik smalki, tik cieši, tik slēpti, lai nebūtu redzamu šuvju - sajutos kā 19.gadsimta šnaiderīte, nu tik ļotas tās mežģīnes 🤍🤍🤍 Tikko vēl tās bija sagrieztas uz pusītēm, bet nu jau savienojušās vienā veselā 😊

Piedurkne šoreiz ar garu valnīti, tādējādi saglabājot vienādu rakstu visam džemperītim - motīvs atkārtojas 4 reizes gan stāvā, gan rokas daļā.

Smukumbildes tuvāk gaismai - tieši tik skaistā krāsā tas ir 🤍

Fotosesijas laikā noķerts vēl kaut kas mīksts, silts un pūkains 😄 - Runcītis Ķirbītis daiļā rakursā 🤍

...tās ūsas!!! Tās ir vienas varenas ūsas! ...ja uz tām ūsām varētu adīt 🤔🤣

Pīņu piņkeris mežģīnēs 🤍

Ziema ir labvēlīgākais laiks siltiem adījumiem. Nu un kaķis blakus obligatoriski!!! ❤️

Esmu neglābjami iemīlējusies mohēras vieglumā. Mēģinot ieviest dažādību (šis jau trešais džemperītis 😊), šim ne tikai izvēlējos apjomu - divās kārtās dzija un milzīgi resnas adatas (hm, es tak pagājušogad esmu iepirkusi adatu mērītāju 🤔 jāatrod, kur tas ir, tad varēšu te profesionāli spīdēt ar precīziem datiem, kāda izmēra adatas izmantoju 🤣), bet arī apvienoju divas krāsiņas, tādējādi gūstot viegli dūmakainu toni ❤️

Lūk, esmu adījusi ar 7.izmēra adatu 😊 mans mīļākais cipars 😊

Rakstiņš būs manas mīļās pīnes ❤️❤️❤️

Vēl vasarā ieraudzīts apjomīgu pīņu raksts, ilgi turēts ideju jūklī, līdz nobrieda viena daudz maz stabila doma 😄

Te paraudziņš 👇 Biju gaidījusi mazliet interesantāku rezultātu, bet tā kā jau esmu izlolojusi galarezultātu, tomēr riskēšu adīt tīrrakstā, pat ja ne līdz galam patīk paraudziņš (ar dažādām dzijām pīne, protams, izskatās savādāk).

Te arī pats rakstiņš un zemāk arī YouTube video pamācība 😊

Man nepatīk valnīši - tas, manuprāt, ir garlaicīgākais ikviena jauna adījuma uzsākšanā. Šoreiz nolēmu izvairīties no šī posma un atradu piemērotu mežģīni. Uzreiz jāatzīst, ka saskaitīt vajadzīgo valdziņu skaitu un uzņemt valdziņus nemaz nebija tik vienkārši - tā ka bez ilūzijām, šis nav vieglākais veids, bet noteikti interesantāks par labiski-kreiliski-labiski-kreiliski........ 😉

Te mazliet redzams, kā izskatās ieadīta (ne piešūta) mežģīne

skats no priekšpusītes

skats no pakaļpusītes

Dievinu mežģīnes ❤️ un to rotaļas ar gaismu ❤️

Adās ātri, pīnes vijas viegli 🧶

Mūza blakus - klusa un pacietīga ❤️

Kafijas siltums

Dīvaini, ka cīņā starp šokolādi un kafiju uzvarēja kafija 😊 viss noskaņojuma ziņā 🙌. Vienkārši šobrīd brūnais vairāk asociējas ar kafiju... un siltumu...

Un sākās viss ar trim ficītēm brūnas mohēras un vienu ficīti brūnas ... citas dzijas (nu... dziju lietās esmu tāds speciālists, ka nekāds, to izvēlē man pavisam vienkārši kritēriji - patīk un viss 😄).

Skaisto rakstiņu ieraudzīju youtube plašumos:

Tik ļoti tas iepatikās, ka aš nadziņi sāka niezēt, kā vajadzēja uzreiz ķerties pie adīšanas.

Tiiiiik grūti bija sagaidīt brīdi, kad pēc garlaicīgajiem valnīšiem varēs beidzot sākt ķimerēties ar rakstiņu, lai ieraudzītu, kā tas izskatīsies 🧶

Tā kā dzijas iepirktas tik sen, ka piepirkt vairs nav ko, tad nu ar mērķi izlietot visu līdz pēdējam, plus mīnus sadalīju domājamās detaļās, saadīju sagatavītes, lai pietiek i tam, i šam ... vienvārdsakot pa druskai visam 😄

Uz šo brīdi visas detaļas ir gatavas un daļēji pat sašūtas - taču palicis punktiņš virs "i"... gadījās kā gadījās, ka dzija izbeidzās un piedurknītēm mazliet pietrūka. Tā nu esmu iesprūdusi, nespējot izdomāt, kā šo pietrūkšanu kompensēt 🤔

Bet es noteikti kaut ko izdomāšu 😉

...un vispār, es ļoti mīlu kafiju un tos mierpilnos mirkļus, kas nāk komplektā ar kafijas pauzi ❤️

Manas dīvainās attiecības ar gobelēnu

Gobelēns ir kas tāds, kas man vienmēr paticis un vilinājis - kā skatītāju. Esmu pilnīgā atkarībā no Edītes Pauls-Vīgneres darbiem. Savulaik bija daudz izstāžu, man patika tajās atgriezties, jo katru reizi katrā gobelēnā varēja ieraudzīt atkal ko jaunu, ko iepriekšējā reizē nepamanīju. Tik bagātīgi, tik harmoniski, tik daudzslāņaini tie ir.

Atzīšos, ka katru reizi pēc katras izstādes mani urdīja (un urda) iedvesmas velniņš pašai ko radīt šajā tehnikā. Tik kā jau dzīvē notiek - vajag vien apsēsties un nomierināties un iedvesma ir prom 🙌

Pēdējo gadu notikumi ir apstādinājuši manu iepriekš tik ierasto un man nepieciešamo kultūras pasākumu dzīvi. Tāpēc šobrīd katra izstāde, kuru apmeklēju, ir īpaša. Tā gadījās pabūt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā uz izstādi "Rok-darbi", kur ikkatrs apmeklētājs var iesiet savu mezgliņu Latvijas tekstilmākslas vēsturē. Blakus novietota bārkšu siešanas instrukcija un kastīte ar lentām - tādu izdevību nedrīkstēju laist garām. Beidzot tak varu izpausties gobelēna tehnikā, jo nav īsti pamata atrunāties, ka tas ir grūti un/vai neiespējami.

Ar to stāsts par gobelēniem varētu beigties. Bet ne manā dzīvē 😊

Tieši tobrīd meitiņai skolā mājturībā (tur to sauc savādāk, nespēju izsekot tiem izglītības eksperimentiem... lai paliek tautai saprotamā valodā - mājturība) bija jāveido gobelēns.

Protams, ka, iedvesmas spārnota, rādu meitucim šo bārkšu gobelēna tehniku, cik tā skaista un ja jau jārada pirmais un, iespējams, vienīgais gobelēns, tad lai tas ir skaistākais, ko šobrīd iespējams radīt 🙏😊

Un meitiņa piekrita. 

Un tapa patiesi skaists brīnums. Meitiņas izdomāts, meitiņas radīts - mīļš un sirsnīgs vārda tiešā nozīmē.

Ar meitiņas atļauju atļaujos to un tā tapšanas fiksāciju saglabāt šeit:

Darbam nepieciešamais atrodams katras rokdarbnieces (un ne tikai) krājumos: 

✅ kurpju kaste; 

✅ kartona gabaliņi (viens starta fiksēšanai, otrs (var arī nebūt, bet tomēr ļoti noderīgi, ja ir) stilizēta saiva, kur uztīt aužamo dziju);

✅ lineāls (ne mērīšanai, protams, bet gan tai lietiņai, kas atdala velkus, rindiņu pieblīvēšanai utt. šeit man zināšanu trūkums terminoloģijā 🤦);

✅ dakšiņa (kā īstiem māksliniekiem, jaunās rindiņas "pieķemmēšanai");

✅ diegs velkiem, dzija audiem.

FaceBook vietnē man ir burvīga mirkļbirka - #AtkalJauLepojos

Nu un kādēļ lai nelepotos, ja ir ar ko lepoties!

Varbūt kādreiz arī pati saņemšos un izmēģināšu, kā tas ir - radīt gobelēnu (jo nu tā darbam un gobelēnam sagatavotā kurpju kaste izaicinoši stāv man zināmā vietā!!!). Ja tāda reize pienāks, tas noteikti būs šajā bārkšu tehnikā. Nu ļoti skaists rezultāts.

Bet pašlaik man tik tādas kā platoniskas attiecības ar gobelēnu