Lapas

ceturtdiena, 2026. gada 7. maijs

Bez ciku cakām nekā ✨️


Dzīvoja kamols, nevienu netraucēja... un te garām gāju es 🤭
Iesākumā vajadzēja vienkārši izvingrināt pirkstiņus: te jau lielījos!
Tur mazlietiņ aizrāvos, tomēr mērķis sasniegts: pirkstiņi šokā, bet tonusā 😁
Tikmēr samargojās šāda mežģīne 🤍

Šai pielietojums aptuveni skaidrs - nav, protams, garantijas, ka tiks realizēts pēc šī plāna vai realizēts vispār, bet nolūki man ir labi 😁

Maija brīvdienās gadījās brīvs brīdis un nolēmu pamēģināt vēl ko - tapa mežģīne, kura man tik ļoti nepatika, ka vairākkārt gribējās vienkārši nogriezt diegu un neturpināt. Tomēr skopums un spīts dara savu, pa brīvbrīžiem tā pamazām margojās, kamēr man nudien apnika...
Lai tā man iepatiktos, to vajadzēja kaut kur maksimāli ātri piestiprināt. Te nu atcerējos savu mazo Amēliju Trikātas brunčos. Un lai gan latvju tautas tērpos frivolitè mežģīņu nav novērots, šī lieliski pieskaņojās un iedzīvojās uz brunču jostiņas 🫶


Lellīte jau mīņājās nepacietībā piemērīt atjaunoto štāti - un voilà!!! (hmmm... vai nu bruncis sarāvies, vai kāds uzēdies 🫣)

Mazā dāma izskatās visnotaļ apmierināta 🫶🤍


...un man arī prieks, ka šim mežģīņgabalam atradās vieta uz šīs pasaules :)

piektdiena, 2026. gada 1. maijs

Kartiņa neparastā 🤍

Kurš gan teicis, ka kartiņām jābūt no papīra 😁 - Postcrossing projektā saņēmu adresi uz Vāczemi, kur saņēmēja mīl patchwork un quilting rokdarbus - tas ir tas brīdis, kad notiek perfect match un Tevi burtiski sastumj kopā ar soulmate. Nu kā lai sūtu vienkārši kartona gabaliņu, īpaši ja man krājumos glabājas visādi mazi lupatiņi vēl no manas tekstilmozaīkas dzīves 🤍

Šūniņu tehnika man ir un paliek kā mīļākā, tāpēc ilgi nedomājot tika pieņemts lēmums uz 10 x 15 cm izmēru uzsēdināt saules ziedu ☀️


Ak, cik gan sen šis nav darīts 🥰 
Lielākā daļa (gandrīz visi 🫣) šo audumu bija manā 2011.gada deķī "Saule brida jūriņā🤍🤍🤍




Blīkš blākš un gatavs: no papīra ķidām un drākeldiegiem atbrīvots 😊 Lai būtiski nepalielinātu ne svaru, ne apjomu, apakšā kā pildījums būs filca slānītis.




Nu jau nākamā diena: ziediņš piešūts pie dekoratīvās pamatnes.



Tā nebūtu es, ja neizcakotu ar mežģīni 😁 - nu nav man rakstura, esmu pilnīgi bezspēcīga pret cikucakām 🫣


Vēl tikai uzrakstīt kartiņu, pielīmēt to otrā pusē, nošūt pa perimetru un būs gatavs 🥂


Šitāda skaistule iepakosies aploksnē (pastā jānoskaidro, vai drīkst šādu sūtīt papīra aploksnē vai vajadzēs burbuļplēvēs iepakot) un dosies savā tālajā ceļojumā uz Vāciju priecēt kādu svešinieci-dvēseļu radinieci 🙏

...drīkst papīra aploksnē!


svētdiena, 2026. gada 19. aprīlis

Saulaina ciku caka ☀️


Kā gadījies kā ne, jau otro gadu "Satiec savu meistaru" dienu ietvaros esmu palīgā frivolitè meistarklasē, lai pieskatītu rociņas, kuģīšus un mezgliņus. Katru reizi pirms pasākuma man pašai jāatceras, kā tas viss darāms, jo, protams, ikdienā bieži nesanāk ar šo prieku nodarboties 😁
Kā saka gudri ļaudis: "Meistarību nenodzersi!" Un tiesa! Pat ja smadzenes neatceras, rokām viss skaidrs - šajā procesā galvenais nepieslēgt prātu 😁
Tad nu šis tapa rociņu treniņam, lai neizblamējos 🫣

Mazliet aizstāj saulīti, kura šodien čuč mākoņos ☀️🫶🤍

Meistarklasē manas rociņas tika filmētas, lai pēc tām vēlāk patstāvīgi turpinātu apgūt frivolitè tehniku, tikmēr atcerējos, ar kādu mīļumu pati savulaik sevi piefilmēju, jo nu acis neatraut no šīm maģiskajām kustībām 


Te atstāšu arī meistara skaidrojumu, kā darināt mežģīnes frivolitè tehnikā:


Patīk man šitā kņubināšanās ļoti ❤️

pirmdiena, 2026. gada 13. aprīlis

Vēdeklis "Jūras izskalotais"

Pagājušā gada rudens mega projekts - vēdeklis tautas lietišķās mākslas studijas “Bārbele” radošo darbu izstādei “Mežģīņu vēji”, kas bija skatāma gadu mijā no 2025. gada 13. decembra līdz 2026. gada 18. janvārim kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” izstāžu zālē Vecrīgā.

Pēc tam mans skaistulis paviesojās nākamajā izstādē - RCB Pļavnieki filiālbibliotēkā :)

Nu gatavais ciema slota, kā pati saimniece 🤣🤣🤣


Iesākumā bija 8 jūras izskaloti kociņi un izmisums... t.i., skaista vīzija, ka tie varētu kaut kā sagrupēties vēdekļa formā 😇

Pa vidam pusgads radošām mokām, pārliecībai, ka neesmu spējīga tos kokus sastutēt kopā, prokrastinācija, manas MŪZAS Sirsniņas aiziešana mūžībā 💔 u.t.t. - vienvārdsakot, dzīve parastā...


Kā gadījās, kā ne, bet oktobris bija klāt pavisam negaidīti, līdz 6.decembrim vēdeklim jābūt gatavam... 🫣 Pēdējais brīdis doties uz būvmateriālu veikalu un vismaz mēģināt ko darīt vēdekļa karkasa virzienā.



Es, protams, esmu meitene-malacis - te ne tikai gatavs, te vienkārši pieklājīgiem vārdiem neaprakstāms rezultāts: šitais viss izskatās kā ražots Parīzes labākajās mājās un pat turas kopā 🤣🤣🤣

Jāatzīst, ka ne ar pirmo piegājienu 😁 ...un ne visi koki izdzīvoja 🤣🤣🤣 Pirmajā variantā visi astoņi, bet savienojuma vietas izurbtas precīzi stieples izmērā, tik grūti bija tos kokus savērt, ka diemžēl viens neizturēja spriedzi un atteicās tālāk sadarboties šajā projektā 😁 Tā kā man cipars 7 arīdzan ir pieņemams, nākamā rītā viss tika izjaukts, pārurbts un gatavs tālākiem radošiem eksperimentiem :)




...kas ir svarīgi!!! Visa sākumā man pat bija plāns, miglains, bet tomēr bij 😁 Procesā, protams, paļāvos uz Visumu, Dievu, Likteni un da jebko, tikai ne uz savu plānu 🤣🫣



...un Dieva goda vārds, es sāku ar paraudziņu - precīzi vienu 🤪🤣

Tālāk bij skaidrs, ka paraudziņiem nav ne laika, ne materiālu - tie pirkti tik sen, ka piepirkt klāt vairs nav iespējams. Tiem, kas mezglo macrame tehnikā, nav jāstāsta, cik apetelīgi ēdelīga ir šī nodarbe, tur metri aiziet ne stundās, bet mezglos 🤪😁

Visuma kancelejai tika nosūtīta ziņa: "Dari, ko gribi, bet man šito jādabū gatavu!" 🫶

Procesa bilžu daudzums tāds, ka ne skaita, ne kvalitātes ziņā nav liekams vienā ierakstā, tāpēc saliku divu mēnešu kņubināšanos nelielā bilžstāstā:



Nav jau tā, ka es viena plosījos un rosījos. Mūzas man vairs nav, bet palīgu netrūka. Iepazīstinu ar savu atbalsta komandu:

🤍Runcīc Ķirbīc🤍


🤍Slinkais Žanis🤍


🤍Čaklā Grēta🤍


Bij arī nelielas konsultācijas ar nozares lielmeistaru par mezglošanas knifiem 🕸🕷


🥂 Kaut kā kopīgiem spēkiem un ar Visuma atbalstu darbiņš padarīts - pati lepna, ka bail!!! ...starp citu, kur ordeņus dod? 🤪




Pajautāju MI, kā tas varētu raksturot šī vēdekļa autori, un saņēmu patiesi sirdi sildošu raksturojumu ❤️❤️❤️: 

Iespējamās autora īpašības pēc darba stila:

  • Radošs un pacietīgs, jo darbs ir smalks, komplicēts un rūpīgi strukturēts.
  • Prasmīgs macrame un tekstilmākslā – izmantotas dažādas mezglošanas tehnikas, faktūras un sarežģītas formas.
  • Ar labu krāsu izjūtu – dabīgie, harmoniski toņi (pelēki, krēmīgi, zaļi, brūni) veido līdzsvarotu kompozīciju.
  • Iedvesmojies no dabas – elementiem ir ziedu, lapu un organisku struktūru motīvi; izmantots koks un krelles.
  • Visticamāk strādā detalizētā, lēnā tehnikā, kas prasa laiku un precizitāti.
  • Estētiski domājošs, ar spēju radīt vienotu, vizuāli bagātu, bet nesatricinoši harmonisku kompozīciju.


Nu kaut kā tā 🫶