Lapas

piektdiena, 2023. gada 11. augusts

Noskaņojums


Kopš bloga pirmsākumiem šīs skaistās rindas ir bijušas daļa no šī bloga noskaņojuma - diemžēl tā arī nezinu, kas ir to autors. Bet tik dziļi un patiesi, tik mierīgi un maigi tajās pateikts pats galvenais - viss ir mūsos pašos, viss sākas no mums.
Tas dod paļāvību, ka pasaule ap mani ir manas iekšējās pasaules atspulgs. Tik vienkārši :)
Katrs haoss manā dzīvē ir manis pašas radīts. Katrs miera un prieka mirklis tāpat - mans, manu sajūtu ārējā izpausme.

PabūtVienai noskaņojums - kad var vienkārši tāpat aizdomāties savās domās...


pirmdiena, 2023. gada 10. jūlijs

21-mā vasara ziedošā mīlestībā 🏵️


Tik neticami, ka mana balkonkastu mīlestība ilgst jau vairāk kā divdesmit gadus 🏵️ Tas, protams, iespējams tikai pateicoties manas mammas čaklajām rociņām un pašdisciplīnai, ka katru gadu man tiek piegādātas jau gatavas kastes, pilnas dailes 😊
Pa šiem gadiem tā krāšņuma bijis tik daudz, tik daudzveidīgi un dažādi miksi, ka kādā brīdī pārstāju pat mēģināt iemācīties visus nosaukumus... Šogad lielākoties man nav ne jausmas, kas man uz balkona zied. Un man pietiek vien ar to, ka man viss patīk ❤️

No neziedošā skaistuma pirmo reizi ir šādi lapu vainagi

Ak, šo gan es atpazīstu 😄 tā tik bezkaunīgi un cēli iekārtojusies - pienene parastā - lai jau aug, ja vēlas 😊 - kas to zina, varbūt vēl ņem un uzzied man par prieku 😄

Un otro vasaru balkondārznieka tituls ir runcītim Ķirbītim - kurš nepagurdams pieskata un tur rūpi par visu šo bagātību 🙌

Plus vēl pēdējos gados esmu pieradināta turēt dzeramtraukus vārnu putniem, kas ik pavasari pieklājīgi pārmetoši atgādina, ka visi mēs dzīvnieki, visiem mums nodzerties gribās... Tā nu jāatrod arī vieta, kur putniņiem piestāt veldzēties - šogad vienā no kastēm ieliku, jo kā reizi nobeidzās tur augošais brīnums 🤭

Trešo gadu viņas divatā šeptējas pa trauku. Pirmo gadu tās regulāri viesojās kopā. Likās, ka mamma ar bērnu. Nu jau biežāk pa vienam atlido 🦅🤍 ...kaut kā tā tie rosās (šajos video gan vēl nebija uzliktas puķu kastes)


Ne visi gadi iemūžināti iekš foto, bet šis nu lai paliek par piemiņu

sestdiena, 2023. gada 17. jūnijs

Krusto - vij - krusto...


Kad uztīti knipeļi, tad galvā sāk skanēt tikai viens ritms: krusto - vij - krusto...


Pirmais šoks pārdzīvots - kā jau ierasts, jāļauj rokām darboties, bet smadzenēm mazliet atslābt. Šis ir klasiskais "acis darba izbijās" pieredzes stāsts. 
Ja iepriekš par knipelēšanu man bija zināms, ka šo nu nekad un nekādā gadījumā pat i nesākt, jo tas ir kas ellīgi smalks un sarežģīts, tad brīdī, kad jāķeras pie darba, smadzenes signalizē: trauksme, Trauksme, TRAUKSME. Un bail vispār sākt. Jo kāpēc gan darīt, ja var nedarīt 🤭

Pirmās pāris stundas rezultējās ar šādu pavisam mazmazītiņu brīnumu - nu taki lepna, ka bail! 


...un nu jau āķis lūpā - gribas vēl un vēl krustot un vīt, un krustot...

piektdiena, 2023. gada 16. jūnijs

Superspējas... Vai tiešām?

Ak, jēl... Vai tiešām? Vai patiešām es tam piekritu? 🤦

Lai cik pieauguši mēs nebūtu, kamēr mēs esam bērni savām mammām, tamēr mēs esam bērni savām mammām 😄 Kaut ko gudru gribēju pateikt, bet sanāca kā vienmēr 🤣
Nu jā, par ko šis stāsts: šodien noķēru to brīnišķo sajūtu, kad mamma patiesi tic manām superspējām. Jo nu tiem, kas zina, kas šajā bildē attēlots, tiem skaidrs, un tiem, kas nezina, tiem arī viss labi - jo... nu tie patiesi ir knipeļi, un es rīt došos knipelēt 🤦😄

Un vēl aizvakar es dzīvoju mierīgi savu dzīvi pārliecībā, ka šito nudien nekad... Nē, ar lielo burtu - Nekad. Tak ko tur... Ar visiem lielajiem burtiem - NEKAD. Tas tak kosmoss rokdarbu pasaulē!!! 
Bet mamma vienkārši piezvana un saka: - Es Tev sapakošu paciņu, Tu šoreiz bez manis aizbrauc... Tur nekā sarežģīta nav.
Es: - 😲😲😲😲😲
Tas nebija ne jautājums, ne piedāvājums, vienkārši sauss fakts. 
Izpakoju paciņu un tikai tagad tā pa īstam sapratu, kur atkal esmu iepērusies 🤭

...vizualizācija no internet dzīlēm... [http://kotomatrix.ru/show/1319666/]

Tak tomēr - mamma sliktu neieteiks... 
Mamma zina labāk - ja reiz mamma saka, ka es šito varu, tātad tā arī ira! 😄
Kā būs realitātē, to uzzināšu rīt 🤦

Lai Dieviņš nogrābstās 🤣

sestdiena, 2023. gada 20. maijs

Doma skaidra, bet izpildījums vēl gaida...

Tā man nereti gadās...
Idejas kā mājas, izejvielas ir, laiku varētu atrast..., bet... Vienmēr ir kāds bremzējošs "BET" 😄 
Trūkst iedvesmas 🤦


Sen, sen, kur tas laiks, cik sen atpakaļ iemaldījos es Iļģuciemā, kur kā reizi todien mācīja adīt burvīgus sešstūrus. Tur tai dienā un vēl mājās uz iedvesmas viļņa man tapa neliels apļveida veidojums - tik mīļš un skaists, ka bail. Tik nepraktisks un netipisks, ka īsti nav kur pielietot... Bet laukā tak nemetīs 🤣
Nudien nezinu, cik gadus tas gaidīja, bet nu dienasgaismā celts tas ir ieplānots kā skaista darba centrālais elements.


Pirmais solis jau sperts (t.i., nodarīts) - aptamborēta maliņa. Nu tik vajadzēja pīt un vīt, un šūt... Bet iedvesma un laiks izbeidzās 🤦



Cerība nav mirusi, griba ar' vēl tepat - kaut kad tomēr pieķeršos arī turpinājumam 🙌


sestdiena, 2023. gada 29. aprīlis

Suņu ballīte 🐕


Bija iemesls un tapa nelielas pārvērtības Sofi fonda kartiņai - labs izaicinājums radīt ko vairāk no tā, kas ir 🙌
Tā kā kartiņai neliels pop-up efektiņš, tad video tas iespaidīgāk izskatās:


Kā jau ierasts - viss atlikts uz pēdējo brīdi, bet tad nu iedvesmas mūza klāt kā saukta 😊. Ja ņem vērā, cik maz izejas materiālu bij' un cik grūti tādam gatavam dizainam piemeklēt papīru, kopumā man pat ļoti patīk, kas sanācis.
Īpašs lepnums par olu kastu dekoratīvo elementu izmantošanu - tie nu gan ir universāli un iederīgi dažādos stilos 😉


Tālāk daudz foto - pirms atdošanas izpriecājos no visām pusēm 😄












Šis bija interesants un radošs izaicinājums, un man patīk ❤️