Kādu brītiņu atpakaļ (hmmm, 7.-10.oktobrī tas bijis) saņēmos varoņdarbam uzmargot ne vairs paraudziņu, bet gan jau kaut ko, kas būtu līdzīgs gatavam darbiņam... Aplīši man patīk, rakstiņš tā kā drusku pazīstams, paņemt diegu resnāku un uz priekšu...
Instrukciju grāmatā sāku lasīt: aha... aha... aha... skaidrs, visu lasīt nav obligāti... 🤣 blīkš, blākš, kamēr iedvesma mani nav pametusi, uztinu knipelītes, ķap ļap kaut kā iesāku un tad tik vij un krusto, krusto un vij... 😀
Bij nedaudz baža, ka, izņemot adatiņas, viss izjuks - tā četrus vakarus bažīgi kņubinājos. Pat bildēt piemirsu, visa doma bij aizņemta pie darbiņa.
No adatiņām noņemts, pat turas kopā. Savienojums briesmīgs kā mana dzīve... 🤭 Bet kopumā tīri glīts.
Izrādās, tāds ļurīgs, jo neesot labi pievilkts. Malas arī absolūti nepareizas... Nu tā sacīt jāsaka, "pirmais kucēns" pilnā šī teiciena nozīmē, bet nu slīcināt tamdēļ neviens to negrasās - uzreiz bij doma, kur to pielietot tā, ka neviens no defektiem netraucēs.
Otro variantu nupat jau varētu pēc instrukcijas paveikt...
8 pāri knipelīšu uztītas, jau sarindojušās grāmatā noteiktā kārtībā. Lasīt it kā protu, bet nu... neesmu es instrukciju cilvēks.
Labi, ka mamma blakus - lasām kopā, es neko nesaprot no burtiem, galvenokārt pētu bildītes; mamma saprot burtus un bildes - tā kopīgiem spēkiem darbiņš uzsākts 😊
Atcerējos, ka jānobildē jau tikai tad, kad, no priekiem mazliet atjēgusies, mierīgā ritmiņā knipelējos 🤭
Līdz pusītei tā arī netiku, kad jau laiks doties mājup - pa ceļam obligāti jāaplūko jūra - tā šodien plosās kā negudra. No krastiem izgājusi, skaista...
... vēl nedaudz rudens krāsiņas...
Šorīt, nepacietībā ātrāk noņemt savu darinājumu, to piebeidzu 🙌 ak, manas čaklās rociņas... 😀
Tik ļoti gribas ātrāk atbrīvot mežģīnīti no adatiņām un aptaustīt jau gatavo darbiņu...
...un te nu ir viss sastāvdaļās 😊
Tik smuki izskatās sadurstītais rakstiņš.
Un tāda mana saulīte - otrā versija, nu jau pēc priekšrakstiem. Lai arī savienojums izpildīts pabriesmīgi, tomēr bildē pašai jāieskatās, lai to pamanītu 😊 tad jau nav nemaz tik slikti 😀
Te abi darbiņi kopā - vizuāli liekas tik līdzīgi, un tomēr tik atšķirīgi.
Tam pirmajam (defektīvajam) jau bija piemeklēta skaista broša, ar kuru tiem kopā būtu bijis jāsadzīvo. Bet nu skatos, ka tā broša stipri vairāk piestāv šim jaunajam darbiņam. Tā nu pagaidām esmu pārdomās...
Kaķīc tikmēr pieņēmis pareizāko lēmumu - enerģijas taupīšanas režīmā mierīgi čuč un negrēko 🤣
Ļoti skaisti darbi! Es jau jūsmoju par iepriekš parādītajiem.
AtbildētDzēstJa par manu izšūšanu krustdūrienā kāds saka, ka tas ir smalki un ka tam vajag milzīgu pacietību, tad es teiktu, ka knipelēšana gan ir kosmoss ar visiem kociņiem un adatiņām, un smalko diedziņu.
Paldies, Rita ❤️ patiesībā krustdūriens manā vērtību sistēmā ir turpat, kur knipelēšana - jo arīdzan sīki, smalki, daudz diedziņu, tehnika... viss, kāpēc es krustdūrienam neķeros klāt 🤭 Un mēs tak zinām, ka visi rokdarbiņi prasa pacietību un prasmi
Dzēst