Dzīvoja kamols, nevienu netraucēja... un te garām gāju es 🤭
Iesākumā vajadzēja vienkārši izvingrināt pirkstiņus: te jau lielījos!
Tur mazlietiņ aizrāvos, tomēr mērķis sasniegts: pirkstiņi šokā, bet tonusā 😁
Tikmēr samargojās šāda mežģīne 🤍
Šai pielietojums aptuveni skaidrs - nav, protams, garantijas, ka tiks realizēts pēc šī plāna vai realizēts vispār, bet nolūki man ir labi 😁
Maija brīvdienās gadījās brīvs brīdis un nolēmu pamēģināt vēl ko - tapa mežģīne, kura man tik ļoti nepatika, ka vairākkārt gribējās vienkārši nogriezt diegu un neturpināt. Tomēr skopums un spīts dara savu, pa brīvbrīžiem tā pamazām margojās, kamēr man nudien apnika...
Lai tā man iepatiktos, to vajadzēja kaut kur maksimāli ātri piestiprināt. Te nu atcerējos savu mazo Amēliju Trikātas brunčos. Un lai gan latvju tautas tērpos frivolitè mežģīņu nav novērots, šī lieliski pieskaņojās un iedzīvojās uz brunču jostiņas 🫶
Lellīte jau mīņājās nepacietībā piemērīt atjaunoto štāti - un voilà!!! (hmmm... vai nu bruncis sarāvies, vai kāds uzēdies 🫣)
Mazā dāma izskatās visnotaļ apmierināta 🫶🤍
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru