Ilgi jo ilgi ierobežoju savas vēlmes ļauties valdziņu valdzinājumam..., jo nav tak laika...
Hmmmm... Mūžīgā atruna par mūžīgo laika trūkumu 😤
Tā kā laika nebūs nekad, tad vienkārši atļāvos iemīlēties kādā adījumā, ko gribu realizēt, un ķēros pie adatām 😊
...tik tie garlaicīgie priekšdarbi 🤦 ...shēmu meklējumi, dažādu pamācību studēšana, dzijas izvēle, paraudziņš, kļūdas, mēri, rēķinķini, atkal kļūdas, ārdīšanas darbi utt. Tā tik ir viena milzu matemātika un milzu noņemšanās!
Tāds ļoti precīzs zīmulis man gadījies - jo kļūdu daudz, un mest plinti krūmos gribas ļoti 😜😊
Bet cerība nav mirusi. Aukstie ziemas vakari kā reizi radīti siltiem adījumiem 😃 ... Man tā gribas domāt... Man tā gribas ticēt...
Un tak mazliet tomēr no tās mezglošanas jāatraujas, citādi tik mezgliņi vien prātā 😊 un dzīve samezglojusies arīdzan.
Pamazām vien valdziņš pie valdziņa, rindiņa aiz rindiņas vairo prieku 😊❤️ Un ir tik grūti ik dienu sagaidīt vakaru, kad varbūt būs brītiņš šim rozā laimes mirklim ❤️
Cik labi atgriezties pie veciem labiem niķiem - laba filma fonā, silta kafija krūzītē, mīlīgs adīklis rokās - LAIME!
4 komentāri:
PALDIES par iedrošinājumu!
Nu ļoti silti un mīlīgi!
Man janvāris arī ar adāmadatām rokās.
Rita - tas siltais adīkļa mīļums patiešām ir vienreizējs un nepieciešams tieši ziemas mēnešos 🤍🤍🤍
Megija - izcili, ja izdodas kādu iedrošināt 🤗❤️ Labais vairo labo, tā teikt 😊
Tik skaisti, tik maigi un sievišķīgi!!!
Ierakstīt komentāru