Tuvojas manu knipelēšanas nodarbību noslēgums, un uz to nepieciešams kāds motīviņš, lai parādītu un pierādītu, ka kaut ko nebūt esmu iemācījusies 🤭 Izskatīju visas (abas 🤣) acis interneta dzīlēs, meklējot ko vienkāršu, bet smuku.
Domas mētājās uz visām pusēm: no siluetiem līdz eņģeļiem, no lapām līdz rozēm, no taureņiem līdz kaķiem un visvisādiem abstraktiem elementiem... Un tad gluži negaidīti - O!!! egle!!! Un pat saprotams, kā to uztapināt 😀
Zaļie diedziņi, redz, ar tūlīt pie darba pielikti. Nu tik krustot un vīt, un atkal krustot, kamēr zaļš gar acīm ņirb 🤣
Tas mirklis, kad knipelītes jau nogrieztas, bet adatas vēl tur darbiņu ciešās skavās 🙌
... pamazām to atbrīvoju, un, skat, cik tā adatu čupiņa liela tādai mazai eglītei 😊
Es vēl duālās sajūtās - i lepna par sevi, ka bail, i tā kā redzu visas kļūdas un tā tālāk... Laikam tomēr palikšu pie pirmām sajūtām - lepošos ar sevi, jo kurš gan cits, ja ne es 🤣🤣🤣
Eh, kāda skaistule man egle ❤️❤️❤️
Grēks jau gan pirms Latvijas dzimšanas dienas sākt Ziemassvētku noskaņās dzīvot, bet nu...
Un tad vēl!!! Es taki nejauši iekļuvu pasakā ❤️❤️❤️
Satiku pie Brīvības pieminekļa (cik zīmīgi!) Kristīni un viņa man saka - tur Kaļķu ielā mums veikaliņš, aizej! Nu aizgāju ar 🤣
Prātam neaptverami skaisti ❤️ ❤️ ❤️
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru