Lapas

otrdiena, 2024. gada 31. decembris

Gada tēma - VIRSOTNES

Es kāpt gribu kalnā visaugstākā,
Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā;
Lai putenis plosās, lai ziemelis elš:
Uz augšu, uz augšu tik ies manim ceļš!
/Atraitnes dēls, V.Plūdonis/

Kādudien pasen atpakaļ mana dzīve kļuva tik piesātināta ar viskautko, ka sapratu - visam laika un spēka nepietiks. Tā es sāku sevi ierobežot kādos tematiskos rāmjos, lai kādu noteiktu periodu vairāk uzmanības pievērstu kaut kam konkrētam.
Šī gada janvārī spontāni radās tēma - VIRSOTNES.
Ar draudzeni pavisam nejauši iekļuvām bijušās viesnīcas Latvija (slinkums meklēt, kā to tagad sauc) pēdējā stāvā, lai paēstu vakariņas. Sen jau gribējām to izdarīt, bet kaut kā nebijām izdarījušas...

Virsotne Nr.1 - ar ko viss sākās 😊
Kad labi paēsts, tad parasti galvā kāda figņa piedzimst 😁 tā nu dzima ideja,  ka šogad varētu pievērsties virsotnēm. 

Virsotne Nr.2 - augstākais punkts izglītībā
Mēs ar Turīti to doktoru tomēr nosvētījām - desa noēsta, diploms atdots drošās ķepās. Te galvenais bij nesajaukt, kam desa, kam diploms...

Virsotne Nr.3 - pirmais ceļojums ārpus kontinenta un tad nu pa virsotnēm vien 

Mūri - tas, protams, ir skaisti, bet dabas krūts kudi skaistāka. 
Virsotne Nr.4 - Rīgas augstākais punkts - Dzegužkalnā ar skatu uz Vecrīgu (foto tobrīd neuzņēmu, tāpēc vizualizācijai svešs foto, kāds skats paveras no šī punkta)

Virsotne Nr.5 - Baltijas augstākais ūdenskritums - Valaste.
Nebija ne jausmas,  ka kaut kas tik skaists tepat kaimiņos pieejams. Varētu pat teikt, simboliska ūdenskritumu virsotne, lai no tiem atvadītos - šis bija arī mans pēdējais ūdenskritumu piedzīvojums šogad vai vispār... kas to lai zina... Viss reiz beidzas. Bet kad beidzas skaistie piedzīvojumi, tad ir neizmērojami skumji.
Starp citu - varenais Niagāras ūdenskritums arīdzan šogad satikts.

Virsotne Nr.6 - rokdarbu pasaulē ielauzties knipelēšanas prasmēs ir tikpat kā Everestā uzrāpties. Pat knipelītes te izkārtojušās kā kalna virsotne.

Virsotne Nr.7 - pamēģināju nosēdināt lidmašīnu - protams, nesekmīgi... divreiz...🤪 labi, ka ne pa īstam!

Virsotne Nr.8 - sasniegts arī precīzi desmit gadus atlikts galamērķis - Roņu sala, un, protams, tur uzkāpts arī augstākajā kalnā, augstākajā būvē - skats no bākas terases.

Virsotne Nr.9 - beidzot pārvarot slinkumu un nevēlēšanos ieskatīties patiesībā, ko ēd mūsu lolojumdzīvnieki, mani minči bij' spiesti pāriet uz svaigēšanu. Tas bija ļoti grūts posms mūsmājās - ar bada streikiem un žēliem skatieniem tā plaukta virzienā, kur savulaik sausās barības krājumi glabājās. Bet nu jau, gardi čāpstinot, tiek baudītas īstu plēsoņu cienīgas maltītes.
Virsotne Nr.10 - ... tā, kas tika izvirzīta kā pirmā pēc plāna, tā arī netika apgūta - Zinātņu akadēmijas skatu laukums (jāpieglabā vismaz informācijai: https://panoramariga.lv/panorama-riga-skatu-laukums.html; varbūt tomēr citugad turp uzrāpties...).

Galvenā virsotne manā dzīvē arī nesasniegta un nesasniedzama, lai gan likās tik tuvu un pašsaprotami... 
Tomēr gads nav pa tukšo pavadīts. 
Aizdomīgi daudz sasniegts 🤔 

Nav komentāru: