Lapas

trešdiena, 2010. gada 10. novembris

Es atvēru namadurvis, Mārtiņdienu gaidīdama...


Dzied', manu gailīti,
Pēdējo reizīti:
Šovakar Mārtiņam
Liks tevi katlā.

Mārtiņdienai par godu savos krājumos atradu kaut ko līdzīgu Mārtiņzosij :)
Nu vispār jau tas ir gulbis :D Tā kā esmu tādā jaukā starpposmā, kad lielais bērns jau no bērnudārza prom, bet mazais vēl brīvībā, tad šajos svētkos vēl pagaidām varu atviegloti uzelpot...

Pagājušā gada rudenī nolēmu pārbaudīt savu pacietības mēru - lai šajā tehnikā vispār kaut ko nebūt sāktu veidot, ir vajadzīgi kā minimums 200 salocīti modulīši. Šim putnam bija nepieciešami ap 450 moduļi...
Gudri cilvēki uzskata, ka šo moduļu locīšanai ir terapeitiska iedarbība, tā tiekot izmantota klīnikās. Vēl šo tehniku iesaka bērniem - tā esot gana vienkārša mazajiem pirkstiņiem. Bet te nu ir viens liels BET - pacietība, kas mazajiem rokdarbniekiem bieži vien nav. Tā, piemēram, šovasar brīvlaikā ieteicu savam lielajam bērnam izdarīt kaut ko vērtīgu, piemēram, kaut ko izveidot savām rociņām, lai ir par ko papriecāties. Viņš varonīgi apņēmās šajā tehnikā uzmeistarot kuģi (tāda stilizēta vikingu barža), es pat aprakstu viņam izdrukāju (atvainojos, ka nevaru ielikt linku, jo tas ir pazudis no tās lapas, vai arī es to vairs nemāku atrast), visu parādīju un izskaidroju. Variet minēt trīs reizes - vai kuģis ir gatavs? 
Domāju, ka tam draud Rīgas liktenis - nekad nebūt gatavam. Kādus simts gabaliņus sagrieza, veselus četrus (jā tiešām nekļūdījos rakstot...) salocīja un ar to iedvesma beidzās...

Biju noskatījusi vienu ļoti skaistu eksemplāru stranamasterov.ru lapā, bet tam nebija aprakstiņš. Tad nu atradu ko līdzīgu ar aprakstu un uz priekšu. Kad tas domu gājiens kļūst skaidrs, tad jau var arī šo to paimprovizēt.

Tā kā esmu neizsakāmi slinka, tad savam pirmajam darbiņam biju spējīga saražot modulīšus no rūtiņu papīra, lai vismaz tā papīrgriešana raitāk iet uz priekšu. Doma, ka man vēl ar lineālu tās n-tās lapas būs jāsazīmē, nemaz nelikās vilinoša. Daļa modulīšu gan tika joka pēc salocīti no žurnāla lapām, tad nu vismaz smukumam šis tas košāks arī ir. Tagad gan žēl, ka tādu lielu darbiņu padarīju, bet jātaisnojas, kāpēc rūtiņas spīd pa gabalu. Stāsta morāle - ja kaut ko nolemiet darīt, tad dariet uzreiz kārtīgi un pa smuko!

Mārtiņdiena, Mārtiņdiena
Trīs dieniņas nosvinama:
Pirmā ēdu, otrā dzēru,
Trešā kājas ļinku, ļanku.

7 komentāri:

Aija Elliņa teica...

OMG! kā to var dabūt gatavu! Man liekas tur vajag tādu pacietību!!! Super!

Ilze teica...

Skaisti! Es arī esmu metusi aci uz šādiem brīnumiem,bet kaut kā neceļas rokas uzsākt.

Inese(Gadalaiku Skices) teica...

Inese,super!Tev,nu,gan pacietība!Tas tak prasa milzum daudz laika!

Inese teica...

paldies :)
Pacietību jau vajag gan - mani, piemēram, kaitina darbiņi, kuri ilgstoši jākņubina, bet rezultāts vai vismaz vīzija par rezultātu kā nav, tā nav. Tā ir ar šiem veidojumiem, vairāku dienu garumā tikai loka mazus trīsstūrīšus, nemaz nestādoties priekšā, kas no tā sanāks un vai vispār sanāks. Tā kopālikšana pēc tam tāds nieks vien ir, un tad jau arī tas rezultāts kļūst redzams un saprotams...

Bet nekas neiespējams tas arī nav :) Īpaši ja tāpat laiks jāpavada kopā ar mazu nemiera gariņu vai arī vienkārši pie televizora iekārtojoties pirksti var darboties ar papīra locīšanu

Bet, meitenes, kāds prieks ir tad, kad tas viss ir gatavs un vēl turas kopā!!! Tas atsver visu šķietami bezcerīgo kņubināšanos iepriekšējās dienās :D

Iveta teica...

es esmu mēma, nu apt ielīdu blogā, un skatos, jo tālāk jo mēmāka palieku:) zili 'brīnumi- vai Tev azotē slēpjas burvju nūjiņa?:)

Inese teica...

:D ... es neesmu burvis, es tikai mācos... :D
Bet burvju nūjiņa man noderētu, lai vēl dažas stundiņas pie diennakts pieburtu klāt, ar pārējo jau kaut kā pati tiktu galā... :)

Iveta teica...

Nu par tām diennakts stundām i nerunā, es ar tās nozagtu laikam vēl kādas 4 klāt, un nomīnusotu no ēst gatavošanas un gulēšanas (no miega jau reālia rī mīnusoju)..eh:)
malacītis Tu:)