... viens darbiņš kad ir beigts, jau nākamais tiek steigts 😄 galvenais, uzreiz saspraust adatiņas, kamēr vēl neesmu nomierinājusies 🤣
Brokastis (kafija) gultā var izskatīties arī šādi 😄
Šis nu top lēnām, pa druskai ... Kaut kā nesanāk piesēst un piebeigt to vienā rāvienā 😊 Toties ir laiks domāt un pārdomāt, ko nākamā aplī likt iekšā, ko vēl pamēģināt, lai redzētu, kā tas dabā izskatās.
Te vairāk eksperiments ar krāsām - kā tās vijas un savijas savā starpā.
Nu, protams, arī diedziņš jāpamēģina - no vecmammas krājumiem palikuši ļoti daudz kokvilnas diedziņu, kurus jau vairs nelietos... Te nu ir kur izpausties, jo viss tik no diedziņiem sastāv 😊
Nu kaut kāda tāda mana jaunā mīlestība 🙌❤️
Pa druskai, pa riņķim, mazpamazām top. Te mirklis pirms patiesības - vai noņemot no adatām viss turēsies kopā, kā iecerēts 🙏
3 komentāri:
Šādi darbi man liekas kosmoss. Smalks un skaists rezultāts.
Sien ar pirkstiem, adatas tikai tur diegus, vai ir kāds darbarīks - kuģītis?
Papētīju un ieraudzīju adatiņu. Bet smalki tik un tā.
Jā, Rita, šīs ir mežģīnes izšūšanas tehnikā - ar parasto šūnamo adatiņu tik pin un vij, un mezglo :))) - galvenais, lai kopā turas, kad atbrīvo no adatiņām :D
Ierakstīt komentāru