Pie Ineses

svētdiena, 2024. gada 24. novembris

Netipisks Ziemassvētku zvērs ❤️

Nu jau kā tradīcija iegājies katru gada nogali meistara vadībā salīmēt ko ziemassvētkīgu.

2022.gada veikums - Kartiņa - https://pieineses.blogspot.com/2023/01/diena-ka-brinums.html

2023.gada veikums - Šokolādnīca - https://pieineses.blogspot.com/2023/11/lai-sokolade-ir-ne-tikai-garsiga.html

Šodien tapa kastīte ar dvēseles noslēpumiem, kurus sargā mazs, drosmīgs zīlonīc ❤️❤️❤️

Iesākumā viss izskatās šādi: jau samērīts, sagriezts, saskaņoti viss sapakots - jo nu nav joka lieta tādu daili paveikt piecās stundās 😀

Tai brīdī, kad parakos savā aploksnītē un ieraudzīju, ka man tikusi maza, mīlīga pandiņa, nodomāju, ir jau ok, smuks zvēriņš. Bet kad sekoja piedāvājums apskatīt, vai rezerves krājumos nav kas tuvāks sirdij, tad, protams, iebāzu savu ziņkārīgo degunteli, ar domu, ka kāds sunītis vai kaķītis tur nejauši būs... Kaķītis nejauši bija! Taki kaudzīti līdz galam jāpārskata... Un te ieraugu VIŅU - zīlonēnu, un kā reizi abi izmēri, lai gan uz vāka, gan kastītē būtu ❤️❤️❤️

Tā nu mans Ziemassvētku simbols būs zīlonīc: kautrīgi šķelmīgs, mulsi mīlīgs❤️

Sākumā izveidota pamatkonstrukcija - kastīte ar vāciņu, mazliet burvju dziras iedvesmai 😀 un var ķerties pie šeikera izveides.

Tālāk jau radošais process - aplīmēt, salīmēt, dekorēt 🙌 maģisks brīdis ❤️❤️❤️

Kastītes iekšā top Ziemassvētku brīnums un kabatiņas labiem novēlējumiem.

Nākamais etaps - vāciņš ar šeikeri.

Vispār kastītes ārpusi biju iedomājusies maksimāli vienkāršu. Tamdēļ visām ārmalām izvēlējos tikai fona papīru ...

Bet iedvesma kopā ar proseco bij' izžuvusi... Nācās improvizēt 🤭😀

Te rezultāts ❤️

Tāds viegli nepabeigts efektiņš... Vajadzētu saņemties vēl vienam piegājienam salikt punktiņus uz daudzajiem "i" 😀

Mana ikgadējā Ziemassvētku sajūtas maksima - viena radoša diena scrapbooking.lv mājīgajās telpās ❤️

pirmdiena, 2024. gada 18. novembris

Sirsniņas

Šī pūkainā Sirsniņa (tā, kas kaķe) ir tik mīļa, ka ne vārdos izteikt, ne burtos uzrakstīt... Tāpēc šī ieraksta loģisks sākums ir Sirsniņa Nr.1 manā sirdī un dzīvē ❤️

Un tik pēc tam var pievērsties tām sirsniņām, kuras pašlaik top uz buciņa 😊

Jā, mans nākamais darbiņš knipelēšanas praktizēšanā ir šāds mīlīgs sirsniņu vijums.

Tehniskā informācija: vienkārtnis, divās krāsās, ar pieciem knipeļu pārīšiem (jā, izrādās to pārīšu piefiksēšana ir ļoti vērtīga, jo pēc tam no gatavā darbiņa neko vairs saprast nevar... Tā, piemēram, lieloties par savu eglīti (to, kas šeit: https://pieineses.blogspot.com/2024/11/o-tannenbaum-o-tannenbaum.html?m=0), nespēju vairs atcerēties, no cik diedziņiem tad tā tapusi 🤦 labi, ka bildes te pieejamas, varēju skaitīt pēc fakta 😀)

Nodarbības laikā paspēts tik daudz (vai maz... kā nu pieiet šim jautājumam 😀)

Mājupceļā gribējās satikt Aspaziju (precīzāk, to Minku, kas Aspazijai klēpī 😊). Pagājušajā gadā nodarbības notika Aspazijas mājā - tik mīļi un omulīgi tur bija, ka mazliet skumji, mazliet pietrūkst tās gaisotnes...

Šobrīd pie Aspazijas mājas šāds skaistums izvietots - nu burtiski oda kaķu mīļotājiem ❤️❤️❤️

Sestdien sākts, svētdien turpināts - īsts pacietības pārbaudījums, jo nu lēni tas darbiņš sokas... Pagaidām (cik nu laiks atļauj) tik + viena sirsniņa dienā sanāk.

...šodiena = trešā sirsniņa gatava. Darbiņš jau pusē (vai vēl tikai pusē...) Un sliktā ziņa, ka diedziņš tomēr par īsu uztinies... Kas nozīmē, ka būs vien jāiemācās arī diedziņa pievienošanas māksla (pagaidām gan nav ne jausmas, kā tas vispār iespējams...).

Nu kaut kā tā stipri nepatriotiskā noskaņā diedziņš pie diedziņa kārtojas smukās rindās ❤️

pirmdiena, 2024. gada 11. novembris

Tīkla pinums

Atkal kaut kas jauns apgūts - šis nu gan varens smadzeņmežģis. It kā vienkāršs, bet viena neveikla kustība un tīkls šķībs. Un tā neveiklā kustība taki, protams, ir gadījusies 🤭 bet nu ar pirkstu nerādīs, kur tas šmucis iepinies 😀

Tāds nu kārtējais paraudziņš gatavs 🙌

...un ja gribas vairāk nekā iespējams, tad pa ceļam uz knipelēšanas nodarbību adīklis klēpī ir precīzi tas, kas vajadzīgs.

Kā mēdz sacīt: dzīve ir grūta, paldies Dievam, ne gara... Tad nu laiku lieki tērēt nedrīkst.

piektdiena, 2024. gada 8. novembris

O Tannenbaum, o Tannenbaum...

...wie grün sind deine Blätter 😀

Tuvojas manu knipelēšanas nodarbību noslēgums, un uz to nepieciešams kāds motīviņš, lai parādītu un pierādītu, ka kaut ko nebūt esmu iemācījusies 🤭 Izskatīju visas (abas 🤣) acis interneta dzīlēs, meklējot ko vienkāršu, bet smuku.

Domas mētājās uz visām pusēm: no siluetiem līdz eņģeļiem, no lapām līdz rozēm, no taureņiem līdz kaķiem un visvisādiem abstraktiem elementiem... Un tad gluži negaidīti - O!!! egle!!! Un pat saprotams, kā to uztapināt 😀

Zaļie diedziņi, redz, ar tūlīt pie darba pielikti. Nu tik krustot un vīt, un atkal krustot, kamēr zaļš gar acīm ņirb 🤣

Tas mirklis, kad knipelītes jau nogrieztas, bet adatas vēl tur darbiņu ciešās skavās 🙌

... pamazām to atbrīvoju, un, skat, cik tā adatu čupiņa liela tādai mazai eglītei 😊

Es vēl duālās sajūtās - i lepna par sevi, ka bail, i tā kā redzu visas kļūdas un tā tālāk... Laikam tomēr palikšu pie pirmām sajūtām - lepošos ar sevi, jo kurš gan cits, ja ne es 🤣🤣🤣