Tik neticami, ka mana balkonkastu mīlestība ilgst jau vairāk kā divdesmit gadus 🏵️ Tas, protams, iespējams tikai pateicoties manas mammas čaklajām rociņām un pašdisciplīnai, ka katru gadu man tiek piegādātas jau gatavas kastes, pilnas dailes 😊
Pa šiem gadiem tā krāšņuma bijis tik daudz, tik daudzveidīgi un dažādi miksi, ka kādā brīdī pārstāju pat mēģināt iemācīties visus nosaukumus... Šogad lielākoties man nav ne jausmas, kas man uz balkona zied. Un man pietiek vien ar to, ka man viss patīk ❤️
No neziedošā skaistuma pirmo reizi ir šādi lapu vainagi
Ak, šo gan es atpazīstu 😄 tā tik bezkaunīgi un cēli iekārtojusies - pienene parastā - lai jau aug, ja vēlas 😊 - kas to zina, varbūt vēl ņem un uzzied man par prieku 😄
Un otro vasaru balkondārznieka tituls ir runcītim Ķirbītim - kurš nepagurdams pieskata un tur rūpi par visu šo bagātību 🙌
Plus vēl pēdējos gados esmu pieradināta turēt dzeramtraukus vārnu putniem, kas ik pavasari pieklājīgi pārmetoši atgādina, ka visi mēs dzīvnieki, visiem mums nodzerties gribās... Tā nu jāatrod arī vieta, kur putniņiem piestāt veldzēties - šogad vienā no kastēm ieliku, jo kā reizi nobeidzās tur augošais brīnums 🤭
Trešo gadu viņas divatā šeptējas pa trauku. Pirmo gadu tās regulāri viesojās kopā. Likās, ka mamma ar bērnu. Nu jau biežāk pa vienam atlido 🦅🤍 ...kaut kā tā tie rosās (šajos video gan vēl nebija uzliktas puķu kastes)
Ne visi gadi iemūžināti iekš foto, bet šis nu lai paliek par piemiņu
