Satikt Purvīti atkal un nu jau uz pavisam

Manis pašas radītā Purvīša glezna ir beidzot nokļuvusi mājās pēc ceļojošās izstādes. 5.augustā bija jābrauc uz pašu Ķeipeni pakaļ savam dārgumam. Vēl tikai saņemties ierāmēt un tad nu goda vietā pie sienas likt.

Dāvaniņa visiem dalībniekiem par piemiņu - šāda skaista atklātnīte ❤️

Noslēgusies Vilhelma Purvīša 150 dzimšanas dienai par godu veltītā gleznošana un gleznu izstāde Ogres novadā ar nosaukumu "Satiec Purvīti" - simboliski, ka vairākos novados gleznoto darbu uz noslēguma izstādi arī bija 150 gabali.

Kā tapa mana glezna šajā pavasarī - 3.aprīlī Ciemupē, var izsekot šeit: http://pieineses.blogspot.com/2022/04/satikt-purviti-glezna.html.

Šeit atradu mazliet no publicitātes foto, kur esam iekļuvušas ar mammu un mūsu gleznojumiem:

Ķeipenes kultūras namā visu gleznu izstādē mūsu, tas ir, Ciemupes siena - un cik ļoti mans darbiņš pieskaņojies sienas toņiem, gluži kā hameleons 😄

Ja pavasarī biju pārliecināta, ka tikko saņemšu savu glezniņu, tā tūlīt pat to piekoriģēšu, visas kļūdas labošu, un nu tik būs, nu tik gleznos pa jaunam 🤦 tad tagad, no jauna to ieraugot, neko vairs negribas mainīt, tā ir īpaša ar visām savām kļūdiņām ❤️

Mēs ar mammu mirkli pirms savus darbiņus noāķēsim nost no šīs viesmīlīgās sienas, lai vestu mājup 😄

Tā Tu cilvēks dzīvo, neko ļaunu nedomājot, un tad bac! Tev ir pašam sava glezna un tāda, ka neticama 💛💛💛 jo sava 💛

Satikt Purvīti gleznā

Šķiet, šis ir labākais veids, kā satikt mākslinieku tā 150-tajā jubilejas gadā - caur gleznu, ko ir iespēja gleznot pašai.

Purvītis Vilhelms, Miglains rīts

Klasiskās mākslas galerija "Antonija" (no galerijas arhīva) 

1930tie. Kartons, eļļa. 70,2x100,4 cm

Šodien soli pa solim izstaigāju brīnumskaistu ainavu. 

Tā kā gleznot, protams, neprotu, baudīju procesu caur sirdi - tik laika nepietika... 

Kārta pa kārtai, tonis uz toņa, mazpamazām veidojās brīnums uz audekla

Tā kā darbiņam bija paredzētas vien pāris stundas, nācās atstāt tādu, kāds nu bija - viegli nepabeigtu. 

Ar lepnumu šeit atstāšu arī savas mammas darbiņu

un te abi kopā :)

Vairāk par SATIEC PURVĪTI šeit: http://okultura.lv/satiec-purviti-gleznotajam-vilhelmam-purvitim-150/

Tagad līdz augustam tas dosies savās gaitās, bet kad atkal satiksimies, noteikti gribēšu to pabeigt mierīgi bez steigas ❤️ ...jo tā oriģinālversija ir tiiiik netverami skaista, ka gribu nokļūt līdz tai zeltaini rozā rīta gaismai 😊

Un jāatzīst, ka šādu Purvīti es nepazinu it nemaz. 

Bija vērts šodien satikties un iemīlēties ❤️

Viena īpaša mandala / Особенная мандала

Šī nu ir tāda kaprīza mandala, kura nemaz tā negribēja uzreiz tapt visā savā krāšņumā, un kad tapa, tad nemaz negribēja publiski atrādīties :)))
Вот бывают и такие очень капризные мандалы - доведешь её с трудом до красоты неземной, а она не в какую миру показаться... Наконец то уговорила на фотосесию :)))

Tak jau pusgads būs pagājis - skaistule tapusi pagājušā gada novembrī :) Mandalu pasaule nodarbībā (protams, nodarbības laikā tapa tikai sākotnējais uzmetums, kas man nu ļoooti nepatika..., pēc tam nedēļu no vietas pa vakariem pucēju, kamēr uzpucēju un iemīlēju).
А ведь полгода прошло - сотворила я это чудо в ноябре прошлого года :) на занятии Mandalu pasaule (конечно же на занятии успела лишь набросок сделать, и он мне жуть как не понравился..., а потом уже неделю каждый вечер колдовала над ней, пока не влюбилась).

Ko tik tur nevar saskatīt - i zivis, i pāvu astes, i sveces, i Šeherezadas pasaku ainas u.t.t.
И чего только там нет - и рыбы, и хвосты павлинов, и свечи, и мотивы из сказок Шехеризад и.т.д и.т.п.

Un visa viņa tāda mana... ❤❤❤

И вся она такая моя... ❤❤❤

Manas ķēpas / Мои кляксы

Reizēm izklaidējos vienkārši tāpat ķēpājoties - tas top ar dvēseli vai dvēselei - īsti nezinu :)))

Иногда развлекаюсь просто так - от души или для души - ещё не определилась :)))

Saplēstā krūze

Īsti pat neaptvēru - kā, bet šodien nejauši prātā ievēlās šie vārdi - saplēstā krūze. Un izrādās, ka te nu man ir divi varianti, par ko papļāpāt: 1) par patiešām saplēstu krūzi :) vai 2) par Alfredu Dziļumu, kuram ir romāns "Saplēstā krūze"...

Par pirmo - tātad ir man patiešām kāda saplēsta krūze, kuru nekādi nespēju izmest. Tā ir manis pašas rociņām apzīmēta, mīļa līdz sirds dziļumiem (redz šis vārds jau savijas ar manu otru šīsdienas tematu :D, viss šai pasaulītē ir saistīts).

Variet vien minēt, kāds izjūtu spektrs mani pārņēma, ieraugot, ko kāds no mājiniekiem ir sastrādājis (uzreiz par labu bērniem un kaķiem jāatzīmē, ka vainīgais šoreiz bija pieaugušais, divkājainais ģimenes loceklis :D). Krūze pagalam :(

Tapa šis darbiņš tālajā 2003.gadā - lai cik dīvaini tas nebūtu, tolaik man ne prātā nenāca, ka esmu tā apsēsta ar rozēm (bet zemapziņa ta to jau zināja, no tās neko nenoslēpsi :D)

No priekšvēstures jāmin, ka mans pamatskolas ārpusstundu vaļasprieks bija porcelāna apgleznošanas pulciņš - no turienes vēl joprojām lielā mīlestība pret šo daiļrades veidu :) - tik šobrīd nav ne laika, ne arī zināmu vietu, kur varētu ar to nodarboties (nē, samelojos - Rīgas Porcelāna muzejā tak var izpausties :))), tad atliek tikai pirmais iegansts - nav laika :D)

Te mana neglītā "Es" šķautne - vienlaikus ar krūzīti tapa arī šis šķīvītis. To zīmēja mans dēlēns, kuram tolaik bija nepilni 2 gadiņi. Jau senāk esmu minējusi savu lielo fušieri, kā es savam dēlam atsitu vēlmi zīmēt un radoši darboties... Atkal to stāstu ne tāpēc, ka man patīk sevi šaustīt (ķipa esmu emocionāla mazohiste :D), bet lai citas mammas mācās no manām kļūdām - VIENMĒR ļaut bērnam zīmēt pašam, NEKAD nepielabot bērna zīmējumu.

Manas mūžīgās iejaukšanās un labošanas rezultāts ir te acīmredzams - kad dēliņš bija sazīmējis un sakrāsojis savu šķīvīti, viņš to iedeva man, lai es uzzīmēju skaistāk... Un es, protams, tā vietā, lai pateiktu, ka neesmu redzējusi skaistāku šķīvīti par šo, tūlīt ņēmos labot, kas labojams :( Pašai riebj, jo dēliņa darbiņš gandrīz nav redzams...

Atgriežoties pie saplēsto krūžu tematikas - izlielīšos pa visu pasauli - Alfreds Dziļums ir manas vecvecmammas brālis. Viņa daiļradi ļoti mīlu - ne tāpēc, ka radniecīgas jūtas, lai gan, protams, tikai un vienīgi tādēļ esmu izlasījusi lielāko daļu viņa romānu :D - bet gan skaistās, viegli baudāmās valodas dēļ, nesamocīti dialogi, skaisti dabas apraksti, kas nenogurdina, dzīve savā vienkāršībā, bez pārspīlējumiem. Ņemot vērā, ka liela daļa romānu ir autobiogrāfiski, citos tāpat atpazīstama Baldone un pazīstamas sadzīves ainiņas - man šie romāni caurvijas arī ar vecātēta stāstījumiem par viņa bērnību :).

Nu re, tie, kas dažbrīd mani uzslavē, ka es skaisti rakstot, uzreiz var savilkt paralēles :) Bet teikšu, kā ir, atzīmju vērtējumā man literatūrā sacerējumos nekas spīdošs nebija... Savā stilā - salielījos un turpat arī ar ceļa rulli pārbraucu :)

Trādirīdis Stāmerienā :)

Atbalstot tautas ekskursijas tradīcijas ideju, šodien devāmies mazā ceļojumā uz Stāmerienu - ar vilcienu, milzīgā barā un jautrā sešu vagonu kompānijā, kur bija gan cirka mākslinieki ar bērnus priecējošām atrakcijām, gan radošas aktivitātes - zīmēšana, līmēšana, griešana, tīšana u.t.t., gan brīnišķīgais Inta Teterovska vadītais koris "Balsis". 

No Rīgas startējām ar vilcienu Rīga-Gulbene un tālāk jau ar mazbānīti uz Stāmerienu. Kā izrādās, Gulbenes - Alūksnes bānītis ir vienīgais dzelzceļš Latvijā, kurš atzīts par valsts nozīmes kultūras pieminekli. Diemžēl, vilciena satiksme kopš 1.februāra šai posmā ir slēgta, BET - lai saglabātu šīs unikālās dzelceļa līnijas darbību un dotu iespēju iedzīvotājiem izbaudīt braucienu ar bānīti, sākot ar novembri reizi mēnesī tiks organizēti izklaides braucieni Rīga-Gulbene-Alūksne-Gulbene-Rīga (8:29-21:06), ar Jauniešu kora BALSIS, citu mūziķu un mākslinieku piedalīšanos, kuros tiks organizētas tematiskas meistarklases un koncerti. 

Bānīša priekus īsti izbaudīt neizdevās, jo mūsu bija pārāk daudz, nabaga bānītis pa vīlēm vai plīsa... Bet nonākot Stāmerienā mūs sagaidīja ar siltām pusdienām, jautru, gan sirdi, gan kājas sildošu programmu u.c. aktivitātēm. 

Bānītis devās tālāk uz Alūksni, bet mēs palikām Mazbānīša gadatirgū - lustēties, ar zirgu pajūgiem vizināties, lauku zvērus un lauku labumus skatīties...

Bijām ieradušies pilnā kolhoza sastāvā, kaķu vēl pietrūka :) Mokka varonīgi izturēja visu dienu tai trakajā jampadracī - viņa mums ir īsts MALACIS SUNS :D

Ak, jā - mūs taču vēl vilcienā sakrāsoja - meitiņa gan kategoriski atteicās, bet dēlēns tika pie burvīga zirnekļa - man, savukārt, jāatceras, ka pirms gulētiešanas jānomazgā tā sarkanā sirsniņa, kas man visu dienu uz vaiga rotājās :)))

Intereses pēc nobildēju arī informatīvo lapu - mēs tālāk ar autobusu aizvizinājāmies līdz Stāmerienas Sv.Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcai, no kuras jau kājiņām caur parku devāmies uz Stāmerienas muižu.

Re, kāda skaista baznīciņa ezera krastā rotājas :) Baznīciņa lepojas ar tās torņu krustos iestrādātajiem kalnu kristāliem, kas pilnmēness apgaismojumā radot īpašu, neatkārtojamu starojumu. Par to, kāpēc Vecstāmerienā ir tieši pareizticīgo baznīca, mums stāstīja, ka Stāmerienas muižas īpašnieks Johans Gotlībs Eduards fon Volfs gribējis precēt krievieti Sofiju Potjomkinu, kuras nosacījums laulībām esot bijis, ka precēšoties tikai tad, ja būs pareizticīgo baznīca :) Ko tik mīlas ārprātā nepastrādās...

Kādreiz tik skaistā un interesantā Stāmerienas pils...

Koks ar savu stāstu - klasika :) - dārznieks iemīlējies baronesē, bet precēt to, protams, nevar. Baroneses kāzu dienā esot iestādījis divus kokus un sapotējis tos kopā. Vēstījums esot šāds: kamēr šis koks zaļos, tikmēr pastāvēs mīlestība :)

... un skat, ko es atradu Stāmerienas pilī :))) Tur gan pašlaik īsti ko skatīties nav, ja nu vienīgi ir ārkārtīga interese par remontdarbiem :) Bet noteikti tur gribētu atgriezties, ne tik daudzskaitlīgā ekskursijā, jo šoreiz pat nesanāca uziet apskatīt pils iekštelpas...

Jau minēju, ka vilcienā mēs izklaidējāmies uz nebēdu... Viens no uzdevumiem bija zīmēt - tematika, saprotama lieta - Mārtiņdiena :) Zīmētgribētāju daudz, līdz ar to tikām pie ierobežota krītiņu daudzuma - uz mums četriem zīmētājiem sanāca četri krītiņi: melns, brūns, oranžs un dzeltens. Kas nu bija, no tā ar tapa mans gailis - kā izrādījās, tas ļoti patika žūrijai :) Gala beigās vēl tiku pie burvīgām balvām - kora "Balsis" Ziemassvētku dziesmu diska un milzīga "Pasažieru vilciena" lietussarga, ko jau dēls uz karstām pēdām prihvatizēja :)))

Nu viens feins pasāciens :D

Noteikti iesaku - izmantojiet iespēju ar vilcienu apceļot Latviju!