... šķiet, tik vienkārši - tikai divas darbības: vij un krusto... BET!!! Tās jāveic pareizā secībā (zināt vēl, tik kādā 🤦)... UN!!! Tās piņķerējas miljons kociņos (par knipelītēm tās dēvēt 🤭)
Kā šis rokdarbu veids ienāca manā ikdienā, jau dalījos šeit pirms gada: https://pieineses.blogspot.com/2023/06/superspejas-vai-tiesam.html
Un tobrīd pat uz brīdi iemirdzējās cerība, ka varbūt nemaz nav tik sarežģīti: https://pieineses.blogspot.com/2023/06/krusto-vij-krusto.html
Ja jau mamma mani šajā visā iepina (ievija..., cik simboliski šis sanāca 😀), tad mammai arī jāuzņemas vadības groži - šodien pilnībā pakļaujos māmiņu-meitiņu apmācībām. Uzzīmējam to lielo domu, ko gribam uzmargot, uztinam knipeles, saspraužam adatiņas un aidā...
Pirmās kļūdas jau pirmajās rindās... 🤦 Plānotais zīmējums kļūst šaurāks, ne viss iecerētais ietilps gala rezultātā. Tomēr atkāpties vairs nav kur, tas tak tikai paraudziņš...
To koku un adatu tik daudz, ka raibs gar acīm.
Paraudziņa jēga ir izmēģināt trīs dažādus elementiņus - te pirmie divi jau ir, bet uz trešo neliels uzkāriens... 🤪
Ilgi un mokoši vīts un ārdīts, ārdīts un vīts, tomēr tas zirneklīc (tā šo elementu patiesi sauc 😉) ir gatavs.
...un gandrīz jau noticēju, ka esmu neglābjami talantīga, un kā man viss labi izdodas. Te nu bija!!! Izņēmu adatiņas un ................. 😬 No deviņiem kubiņiem precīzi viens tikai izdevies pareizi...
Tā ir zīme, ka kubiņiem jāvelta atsevišķa uzmanība!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru