Pēdējā laikā man nedod mieru tāds zvērs kā „biskornu” – vēl neesmu atradusi, kā to latviski dēvē. Tā nu ir lieta, par kuru vēl nesenā pagātnē biju pārliecināta, ka NEKAD tādu netaisīšu.
Bet nekad nesaki nekad – interneta plašumos ieraudzīju tādus skaistuļus, ka nu ir āķis lūpā un to brīnumu gribas pašai uzmeistarot.
Kāpēc biju pārliecināta, ka nekad tādu netaisīšu? Laikam jau tāpēc, ka nesapratu tā pielietojumu. Arī šobrīd to nesaprotu – lai gan viens no pielietojumiem tiek minēts adatu spilventiņš, tomēr vairumā gadījumu par „biskornu” tiek minēts, ka tā ir skaista lietiņa, skaista dāvana u.t.t. Tātad praktiska pielietojuma tomēr nav…
Dīvaini, ka par maniem rokdarbiem biežākais ko dzirdu: „Kur tad tādus praktiski var pielietot?” Un cilvēki netic, ka tādus tiešām ikdienā var lietot. Kāpēc gan ne? Vai tad ikdiena nav tā vērta, lai to izdaiļotu ar pašas darinātām skaistām lietām?
Un tomēr, par biskornu jeb par skaistajiem spilventiņiem arī pati nogrēkojos, jo pirmais, ko nodomāju, kāda tad tam ir praktiskā nozīme.
Šobrīd esmu samierinājusies, ka šim nieciņam praktiskas nozīmes nebūs, jo adatas tajā iedurt nevarēšu :)
Kas tad ir BISKORNU?
Tas esot 8-stūrains spilventiņš un tā nosaukums ir no franču valodas vārda ar nozīmi „izlocīts”, „greizs”. Tas ir simetrisks, skaisti izšūts, pildīts un viducītī kopā saņemts spilventiņš. Tos taisa divu veidu izmēros – mazos 35 x 35 cm, lielos 70 x 70 cm. Interesants ir tā sašūšanas veids: 2 vienāda izmēra kvadrātiņus sašuj nevis durot audumā, bet gan iepriekš pa perimetru nošūtā mašīndūriena vīlītē. Pati vēl tik tālu neesmu tikusi, nevaru nokomentēt, cik viegli vai grūti tas izdarāms.
Lai nu kā, esmu nobriedusi tuvākajā laikā tikt pie šādas smukumlietiņas… Tad jau arī atrādīšos :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru