Lapas

Rāda ziņas ar etiķeti Ak šie burvīgie kaķi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Ak šie burvīgie kaķi. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2026. gada 13. aprīlis

Vēdeklis "Jūras izskalotais"

Pagājušā gada rudens mega projekts - vēdeklis tautas lietišķās mākslas studijas “Bārbele” radošo darbu izstādei “Mežģīņu vēji”, kas bija skatāma gadu mijā no 2025. gada 13. decembra līdz 2026. gada 18. janvārim kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” izstāžu zālē Vecrīgā.

Pēc tam mans skaistulis paviesojās nākamajā izstādē - RCB Pļavnieki filiālbibliotēkā :)

Nu gatavais ciema slota, kā pati saimniece 🤣🤣🤣


Iesākumā bija 8 jūras izskaloti kociņi un izmisums... t.i., skaista vīzija, ka tie varētu kaut kā sagrupēties vēdekļa formā 😇

Pa vidam pusgads radošām mokām, pārliecībai, ka neesmu spējīga tos kokus sastutēt kopā, prokrastinācija, manas MŪZAS Sirsniņas aiziešana mūžībā 💔 u.t.t. - vienvārdsakot, dzīve parastā...


Kā gadījās, kā ne, bet oktobris bija klāt pavisam negaidīti, līdz 6.decembrim vēdeklim jābūt gatavam... 🫣 Pēdējais brīdis doties uz būvmateriālu veikalu un vismaz mēģināt ko darīt vēdekļa karkasa virzienā.



Es, protams, esmu meitene-malacis - te ne tikai gatavs, te vienkārši pieklājīgiem vārdiem neaprakstāms rezultāts: šitais viss izskatās kā ražots Parīzes labākajās mājās un pat turas kopā 🤣🤣🤣

Jāatzīst, ka ne ar pirmo piegājienu 😁 ...un ne visi koki izdzīvoja 🤣🤣🤣 Pirmajā variantā visi astoņi, bet savienojuma vietas izurbtas precīzi stieples izmērā, tik grūti bija tos kokus savērt, ka diemžēl viens neizturēja spriedzi un atteicās tālāk sadarboties šajā projektā 😁 Tā kā man cipars 7 arīdzan ir pieņemams, nākamā rītā viss tika izjaukts, pārurbts un gatavs tālākiem radošiem eksperimentiem :)




...kas ir svarīgi!!! Visa sākumā man pat bija plāns, miglains, bet tomēr bij 😁 Procesā, protams, paļāvos uz Visumu, Dievu, Likteni un da jebko, tikai ne uz savu plānu 🤣🫣



...un Dieva goda vārds, es sāku ar paraudziņu - precīzi vienu 🤪🤣

Tālāk bij skaidrs, ka paraudziņiem nav ne laika, ne materiālu - tie pirkti tik sen, ka piepirkt klāt vairs nav iespējams. Tiem, kas mezglo macrame tehnikā, nav jāstāsta, cik apetelīgi ēdelīga ir šī nodarbe, tur metri aiziet ne stundās, bet mezglos 🤪😁

Visuma kancelejai tika nosūtīta ziņa: "Dari, ko gribi, bet man šito jādabū gatavu!" 🫶

Procesa bilžu daudzums tāds, ka ne skaita, ne kvalitātes ziņā nav liekams vienā ierakstā, tāpēc saliku divu mēnešu kņubināšanos nelielā bilžstāstā:



Nav jau tā, ka es viena plosījos un rosījos. Mūzas man vairs nav, bet palīgu netrūka. Iepazīstinu ar savu atbalsta komandu:

🤍Runcīc Ķirbīc🤍


🤍Slinkais Žanis🤍


🤍Čaklā Grēta🤍


Bij arī nelielas konsultācijas ar nozares lielmeistaru par mezglošanas knifiem 🕸🕷


🥂 Kaut kā kopīgiem spēkiem un ar Visuma atbalstu darbiņš padarīts - pati lepna, ka bail!!! ...starp citu, kur ordeņus dod? 🤪




Pajautāju MI, kā tas varētu raksturot šī vēdekļa autori, un saņēmu patiesi sirdi sildošu raksturojumu ❤️❤️❤️: 

Iespējamās autora īpašības pēc darba stila:

  • Radošs un pacietīgs, jo darbs ir smalks, komplicēts un rūpīgi strukturēts.
  • Prasmīgs macrame un tekstilmākslā – izmantotas dažādas mezglošanas tehnikas, faktūras un sarežģītas formas.
  • Ar labu krāsu izjūtu – dabīgie, harmoniski toņi (pelēki, krēmīgi, zaļi, brūni) veido līdzsvarotu kompozīciju.
  • Iedvesmojies no dabas – elementiem ir ziedu, lapu un organisku struktūru motīvi; izmantots koks un krelles.
  • Visticamāk strādā detalizētā, lēnā tehnikā, kas prasa laiku un precizitāti.
  • Estētiski domājošs, ar spēju radīt vienotu, vizuāli bagātu, bet nesatricinoši harmonisku kompozīciju.


Nu kaut kā tā 🫶

otrdiena, 2024. gada 31. decembris

Gada tēma - VIRSOTNES

Es kāpt gribu kalnā visaugstākā,
Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā;
Lai putenis plosās, lai ziemelis elš:
Uz augšu, uz augšu tik ies manim ceļš!
/Atraitnes dēls, V.Plūdonis/

Kādudien pasen atpakaļ mana dzīve kļuva tik piesātināta ar viskautko, ka sapratu - visam laika un spēka nepietiks. Tā es sāku sevi ierobežot kādos tematiskos rāmjos, lai kādu noteiktu periodu vairāk uzmanības pievērstu kaut kam konkrētam.
Šī gada janvārī spontāni radās tēma - VIRSOTNES.
Ar draudzeni pavisam nejauši iekļuvām bijušās viesnīcas Latvija (slinkums meklēt, kā to tagad sauc) pēdējā stāvā, lai paēstu vakariņas. Sen jau gribējām to izdarīt, bet kaut kā nebijām izdarījušas...

Virsotne Nr.1 - ar ko viss sākās 😊
Kad labi paēsts, tad parasti galvā kāda figņa piedzimst 😁 tā nu dzima ideja,  ka šogad varētu pievērsties virsotnēm. 

Virsotne Nr.2 - augstākais punkts izglītībā
Mēs ar Turīti to doktoru tomēr nosvētījām - desa noēsta, diploms atdots drošās ķepās. Te galvenais bij nesajaukt, kam desa, kam diploms...

Virsotne Nr.3 - pirmais ceļojums ārpus kontinenta un tad nu pa virsotnēm vien 

Mūri - tas, protams, ir skaisti, bet dabas krūts kudi skaistāka. 
Virsotne Nr.4Rīgas augstākais punkts - Dzegužkalnā ar skatu uz Vecrīgu (foto tobrīd neuzņēmu, tāpēc vizualizācijai svešs foto, kāds skats paveras no šī punkta)

Virsotne Nr.5 Baltijas augstākais ūdenskritums - Valaste.
Nebija ne jausmas,  ka kaut kas tik skaists tepat kaimiņos pieejams. Varētu pat teikt, simboliska ūdenskritumu virsotne, lai no tiem atvadītos - šis bija arī mans pēdējais ūdenskritumu piedzīvojums šogad vai vispār... kas to lai zina... Viss reiz beidzas. Bet kad beidzas skaistie piedzīvojumi, tad ir neizmērojami skumji.
Starp citu - varenais Niagāras ūdenskritums arīdzan šogad satikts.

Virsotne Nr.6 - rokdarbu pasaulē ielauzties knipelēšanas prasmēs ir tikpat kā Everestā uzrāpties. Pat knipelītes te izkārtojušās kā kalna virsotne.

Virsotne Nr.7 - pamēģināju nosēdināt lidmašīnu - protams, nesekmīgi... divreiz...🤪 labi, ka ne pa īstam!

Virsotne Nr.8 - sasniegts arī precīzi desmit gadus atlikts galamērķis - Roņu sala, un, protams, tur uzkāpts arī augstākajā kalnā, augstākajā būvē - skats no bākas terases.

Virsotne Nr.9 - beidzot pārvarot slinkumu un nevēlēšanos ieskatīties patiesībā, ko ēd mūsu lolojumdzīvnieki, mani minči bij' spiesti pāriet uz svaigēšanu. Tas bija ļoti grūts posms mūsmājās - ar bada streikiem un žēliem skatieniem tā plaukta virzienā, kur savulaik sausās barības krājumi glabājās. Bet nu jau, gardi čāpstinot, tiek baudītas īstu plēsoņu cienīgas maltītes.
Virsotne Nr.10... tā, kas tika izvirzīta kā pirmā pēc plāna, tā arī netika apgūta - Zinātņu akadēmijas skatu laukums (jāpieglabā vismaz informācijai: https://panoramariga.lv/panorama-riga-skatu-laukums.html; varbūt tomēr citugad turp uzrāpties...).

Galvenā virsotne manā dzīvē arī nesasniegta un nesasniedzama, lai gan likās tik tuvu un pašsaprotami... 
Tomēr gads nav pa tukšo pavadīts. 
Aizdomīgi daudz sasniegts 🤔 

svētdiena, 2024. gada 1. decembris

Sirsniņu vijums gatavs

...ja godīgi, tad gandrīz gatavs 🤭 mazliet pasteidzos salielīties...
Te sākums: https://pieineses.blogspot.com/2024/11/sirsninas.html?m=0, un tad uz divām nedēļām pauze, kad nesanāca pieķerties šim darbiņam. Bet vakar bija nodarbība, kur, satiekoties mūsu jaukajā kompānijā, darbiņi sokas raitāk.

Tiktāl tiku nodarbības laikā - vēl divas sirsniņas klāt. Un tad jau vēl tikai viena palikusi.


Biju pārliecināta, ka turpināšu nākamajā dienā, bet mans iedvesmas avots tik motivējoši uzrunāja, ka nejauši pabeidzu pēdējo sirsniņu.


Adatiņu izņemšanu gan atstāju uz rītu 😀
Dienasgaismā gaišāks skats uz dzīvi un paveikto.


Pamazām atadatoju savu veikumu 😊




Tāds nu tas ir ❤️❤️❤️
Sirsnīgs 😀


Uz buciņa vēl nospiedumu raksts no adatiņu miljona.


Patīk man arī šie nospiedumi 😊


Un, jā - it kā gatavs, tomēr negatavs. Vēl jāsavelk diegu gali un mazliet jāpiepresē, lai nav tik viļņains 😀


Dīvaina sajūta - tik ilgi tapis un nu noņemts no buciņa. Tam pat pielietojuma īsti nav, jo vairāk kā treniņš, kā paraudziņš.

Bet smuks darbiņš padevies ❤️

pirmdiena, 2024. gada 18. novembris

Sirsniņas


Šī pūkainā Sirsniņa (tā, kas kaķe) ir tik mīļa, ka ne vārdos izteikt, ne burtos uzrakstīt... Tāpēc šī ieraksta loģisks sākums ir Sirsniņa Nr.1 manā sirdī un dzīvē ❤️
Un tik pēc tam var pievērsties tām sirsniņām, kuras pašlaik top uz buciņa 😊
Jā, mans nākamais darbiņš knipelēšanas praktizēšanā ir šāds mīlīgs sirsniņu vijums. 


Tehniskā informācija: vienkārtnis, divās krāsās, ar pieciem knipeļu pārīšiem (jā, izrādās to pārīšu piefiksēšana ir ļoti vērtīga, jo pēc tam no gatavā darbiņa neko vairs saprast nevar... Tā, piemēram, lieloties par savu eglīti (to, kas šeit: https://pieineses.blogspot.com/2024/11/o-tannenbaum-o-tannenbaum.html?m=0), nespēju vairs atcerēties, no cik diedziņiem tad tā tapusi 🤦 labi, ka bildes te pieejamas, varēju skaitīt pēc fakta 😀)




Nodarbības laikā paspēts tik daudz (vai maz... kā nu pieiet šim jautājumam 😀)

Mājupceļā gribējās satikt Aspaziju (precīzāk, to Minku, kas Aspazijai klēpī 😊). Pagājušajā gadā nodarbības notika Aspazijas mājā - tik mīļi un omulīgi tur bija, ka mazliet skumji, mazliet pietrūkst tās gaisotnes...


Šobrīd pie Aspazijas mājas šāds skaistums izvietots - nu burtiski oda kaķu mīļotājiem ❤️❤️❤️


Sestdien sākts, svētdien turpināts - īsts pacietības pārbaudījums, jo nu lēni tas darbiņš sokas... Pagaidām (cik nu laiks atļauj) tik + viena sirsniņa dienā sanāk. 





...šodiena = trešā sirsniņa gatava. Darbiņš jau pusē (vai vēl tikai pusē...) Un sliktā ziņa, ka diedziņš tomēr par īsu uztinies... Kas nozīmē, ka būs vien jāiemācās arī diedziņa pievienošanas māksla (pagaidām gan nav ne jausmas, kā tas vispār iespējams...).



Nu kaut kā tā stipri nepatriotiskā noskaņā diedziņš pie diedziņa kārtojas smukās rindās ❤️