Es tak vēl neesmu izlielījusies par saviem guvumiem Otrā elpā. Saprotama lieta, ka turp devos tikai un vienīgi uz Irēnas grāmatiņas svētkiem. Pat ieraugot, kas tik viss tur nav, biju apņēmības pilna, ka man NEKO NEVAJAG!!! Bet šī rakstura vājība... Jāatzīst gan, tik pa minimumam iepirkos :)
Manas Otrās elpas šopingtrofejas Nr.1 noteikti ir grāmatas! Tiem, kas zin manu apsēstību ar dzīvniekiem, nekādu izbrīnu tas noteikti nerada. Re, pie kādām brīnumvērtībām tiku:
- Dž.Darels "Mana ģimene un citi zvēri", 1973.g.;
- K.Lorencs "Cilvēks atklāj suni", 1976.g.;
- K.Lorencs "Viņš runāja ar zvēriem, putniem un zivīm", 1973.g.;
- B.Rjabiņins "Uzticamais draugs", 1989.g.
Ak, aiz laimes esmu gatava spiegt :)))
Un vēl podziņas un tas burvīgais trauciņš - tik miniatūrs un tik rožains :), nu kā tādu nenogrābt. Un kādā papīrā tas tika iesaiņots, to tik mājā pamanīju - piegriežņu lapa un otrā pusē adījumu raksti :D SUPER!!!
Un kāds man bija pārsteigums, ka vakar dāvanā saņēmu šādu skaistu krīzes laika krūzīšu komplektu, kuras iemitinājušās tamborētā podiņā. Uzminiet nu, no kā tas podiņš tamborēts??? Dzija tā nav, to konstatēju uzreiz - un sāku bezkaunīgi kņubināt un tirpināt dāvinātāju, nu kas tas ir, kas tik feini tur formu, ir tik patīkams uz tausti un tai pat laikā tik smalks un mīlīgs... Vai jums ir kādas idejas, kas tas varētu būt? (maza norāde - kādreiz tādas lietiņas bija katrai sevi cienošai sievietei...)
Un tomēr, lai cik mīlīgi minkas nebūtu uz krūzītēm un lai cik jaukas mazmazītiņas tās nebūtu, neizsakāmi priecīga esmu par tamborpodiņa brīnišķīgo otro elpu - šī dāvaniņa mani nudien pārsteidza nesagatavotu :D
Pārsteidziet arī jūs savus mīļos, tā ir viena brīnišķīga nodarbe :)))
