Lapas

Rāda ziņas ar etiķeti Filcējumi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Filcējumi. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2013. gada 29. jūnijs

Pūcīte / Совенок


Viena maza pūcīte-spulgacīte, visa tāda smuka, devās dzīvot uz kādu pūcīšu kolekciju :)
Один маленький совенок, весь такой красивый, отправился жить в коллекцию сов :)








ceturtdiena, 2011. gada 15. decembris

Dāvā siltu gaismu!

Nu re, pie Plūmītes esmu paciemojusies, laiks arī kaunu prast un nākt mājā. Atgriežos ar visu sastrādāto, lai to noglabātu savos kambaros :)))



Tamborēts kamzolītis svecītei

Smagnējākām, tuklākām svecīšu pārstāvēm ļoti piestāvēs no rupjas dzijas aptamborēts kamzolītis, kas padarīs svecītes izskatu siltu un omulīgu.
Tamborēts ir uz riņķi, līdz ar to nav šuvuma vietu un tāpēc nekādi slēpjošie dekoratīvie elementi neprasās. Vienkāršība un askētisms
!!! Pirms svecītes dedzināšanas, šis dekoriņš obligāti jānoņem!!!

Adīta jaciņa svecītei

Te esmu izvēlējusies svecīti stikla podiņā, kas ļauj cerēt, ka adītais dekoriņš var palikt arī svecītes degšanas laikā. Adījuma rakstā izvēlējos pīņu akcentus, jo tie man asociējas ar ziemīgu, siltu ietērpu, bez tam šī jaciņa tapusi no 100% vilnas, kas sildīs svecīti, kamēr tā savu sirdsiltumu dāvās jums.
Šoreiz adītā josla tika sašūta un šuvuma vieta noslēpta zem lielām pogām. Kā papildus dekoriņš ir jostiņa svecītes jaciņai ar mīļiem dzijas pušķīšiem.

Mežģīņu štāte svecītei

Zemā trauciņā dzīvojošai svecītei tieši laikā ir platās mežģīņu josliņas (izmantota “Lentas” kokvilnas mežģīne). To papildinot ar atlasa lentīti un ziediņiem, svecīte saposusies svinīgākam izgājienam.
Sākotnēji biju plānojusi mežģīni noklāt ar līmi un dekupāžas laku, bet neradās tāda nepieciešamība – pareizā izmērā piegriezta un sašūta mežģīne lieliski turas uz stikla trauciņa. Mežģīņu rakstiņš noteikti gribēs rotaļāties liesmiņas atspulgā.

Filca ietērps svecītei

Ja jau sildīt svecīti, tad, protams, neiztikt arī bez filca tērpa – īpaši jau, ja šis materiāls ļauj tik brīvi mums improvizēt ar dekordarbiem. Jā, atzīstu – aizrāvos un mazliet attālinājos no ziemas tematikas. Bet vai ziema nav tas gadalaiks, kad par vasaru iedomājamies ar lielāku mīlestību un siltumu, nekā pašā vasarā? Ļausim arī svecītei kavēties atmiņās par silto gadalaiku un būt košai viešņai uz mūsu galda.
Speciāli filca dekors ir tikai pussvecītes izmēros, lai pāri ziediem būtu redzama maigā liesmiņa.

Kičīgs tetovējums svecītei

Tiem, kas sevī vēl nav atklājuši plašos rokdarbu apcirkņus un domā, ka neko savām rociņām nespēj radīt (akcents uz to, ka tā ir tikai šķietamība) – šī tetovēšanas (dekupāžas) māksla noteikti būs pa spēkam.
Par šo mazliet sīkāk – vajadzīgie rīki un materiāli: salvete, no kuras izgriezt motīviņu, svece dedzināšanai un svece tetovēšanai un karote (jā, visparastākā karote – galvenais nosacījums, lai nekarst karotes kātiņš, redz man ir palaimējies vēl no padomjlaikiem saglabāt krējumkaroti, kas mani glābj virtuves darbos un nu arī palīdz šai jomā).
Izgriežam motīviņu, tāpat kā dekupāžā, atdalam to no diviem liekajiem slāņiem un liekam uz svecītes, kuru vēlamies dekorēt. Tad uz otras svecītes (degošās) sildam karoti – skatieties, lai tā nepaliek melna, citādi nosmērēsies darbiņš. Ar silto karoti, līdzīgi kā dekupāžā, no vidus uz maliņu slidinam, iekausējot salvetes motīviņu. Esiet uzmanīgi – pārāk karsta karote vai pārāk stipri (vai ilgi) uzspiežot, izveidosies nesmuka bedre. Tāpēc darām uzmanīgi un viegli, skatamies līdzi, kā reaģē mūsu svecīte – viņai kā nekā tetovēšanas process ir mazliet sāpīgs un nepatīkams.
Galveno uzmanību jāpievērš tieši motīviņa ārmalām, lai visi stūrīši gludi pieguļ svecītei un lai neveidojas izkausētas sliedes, kur ar karoti esam iebraukuši svecītes miesā.
Tas ir arī viss – darbiņš padarīts. Nekādas ugunsnedrošas lakas virsū neklājam un nekā citādi svecītes veselību nebendējam.

Svecīte kā pielikums citai dāvaniņai

Nu, un apmierinot praktiķu vēlmi – svecīti varam izmantot kā piedevu kādai citai – it kā svarīgākai (noderīgākai) dāvanai. Šoreiz pie svecītes piestiprināta brošiņa. Par ziediņu var papriecāties, kamēr svecīte deg (tik jānokontrolē, lai nenosvilst) un tad jau noņemt to nost un lietot pēc paredzētās funkcijas.


Dāvājot siltu gaismu, mēs noteikti nedāvinām tikai svecīti – mēs dāvinām savu dvēseles gaismiņu, sirsnību un mīļumu, kuru ieliekam svecītes ietērpā. Atliek vien novēlēt sev apkārt cilvēkus, kas spēj to saskatīt un novērtēt.

otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

Елена Смирнова

Svētdien biju Paradīzē pie filcēto rotaļlietu enģeļa Jeļenas Smirnovas :)))


Vēl joprojām nespēju attapties - nu iedomājieties, ka sešu stundu laikā uztvertā informācija un iegūtās iemaņas liek justies tā, it kā jau kādu nedēļu no vietas esi nodarbojies ar filcēšanu :). Bez tam, ja svētdien likās, ka jūra līdz ceļiem un visu protu, tad nu jau atkal atgriezusies sajūta, ka neko nemāku :)

Filcēšanu līdz šim nekādi neesmu atradusi kā savu nodarbošanos un lai arī jau labu laiku apzinos, ka tur ir daudz iespēju izpausties jebkurā manierē un ar visdažādākajiem rezultātiem, tomēr man nav izdevies sevi dvēseliski piejaucēt šai nodarbei... Bet Ļenas zvēruki ir tāāāāāādi, ka vienaldzīgs nevar palikt neviens! Nu paskatieties paši - saprotama lieta, ka ne jau nejauši te tikai kaķi vien bildēs :)


Bet šie divi minkas - Miroslavčiks un Mandarinčiks noteikti ir mani favorīti :)))


Starp citu - Mandarinčika meistarklase ir apskatāma ŠEIT, bet citus Ļenas darbus baudiet TE :)

Tikpat skaidras un saprotamas, kā Jeļenas foto meistarklases, bija arī svētdien novadītā mazā pelēna filcēšanas meistarklase. Mēs uzreiz tikām brīdinātas, ka ar gatavām rotaļlietām uz mājām nedosimies, bet gan pēc iegūtajām zināšanām tās pabeigsim jau patstāvīgi mājas apstākļos. 
Ja kāds vēl atceras manu cepienu par "meistarklases" jēgu un būtību, tad nu varu ar pilnu atbildības sajūtu apgalvot, ka beidzot arī es esmu bijusi īstā, patiesi vērtīgā meistarklasē un mans priekšstats par to, kādai tai jābūt, ir bijis absolūti pareizs, proti:
- meistarklasi vada Meistars ar lielo burtu (te laikam varētu ar visiem lielajiem burtiem rakstīt :D) un dalās SAVĀ pieredzē, SAVOS meistarstiķos, SAVĀ gadiem ilgi krātā, izpētītā, pārbaudītā un par labu atzītā mākā un mākslā;
- organizatoriski viss bija tik perfekti, ka pat neticās - ierodoties uz nodarbību, katram dalībniekam jau sagatavota darba vieta, salikti materiāli, skice, adatas u.t.t. (pat actiņu piešūšanai paredzētā adatiņa un diedziņš tajā ievērts ar visu nostiprinājuma mezgliņu!!! - liekas, tāds sīkums, bet taču par visu padomāts), pieejams papīrs un rakstāmais (kas patiešām lieti noderēja), lapiņas ar dalībnieku vārdiem, pusdienu pauze ar daudzveidīgu un sātīgu maltīti;
- bijām 12 dalībnieces, Jeļena katras darbiņu apskatīja un nokomentēja kļūdiņas vai kā reizi pareiz paveikto, lai tiešām būtu skaidrība par to, ko darām, turpat uzreiz pielaboja kļūdas - un darīja to pēc katras darbības posmiņa, pati nodarbības laikā veidoja to pašu pelīti un deva izpētīt, kādai jāsanāk katrai darbībai, kas veikta, kādam jāizskatās konkrētās darbības rezultātam - tik profesionāli novadīta nodarbība, kurā tik daudz izstāstīts, parādīts, izdarīts!!!;
- Jeļena bija ļoti stingra un prasīga gan pret darāmo, gan pret mums - patiešām radās iespaids, ka viņai IR svarīgi, lai mēs nepalaistu garām ne mazāko sīkumu. Nebija ne mazākās vienaldzības vai paviršības no tēmas, ka tik ātrāk viss beigtos un lai katrs ķimerējas kā māk... Jā, pirmā un galvenā prasība visiem bija svētdien filcēt un darīt tikai un vienīgi tā, kā saka un rāda Jeļena. Tas īpaši attiecās uz tām, kas ar filcēšanu jau nodarbojas. Es šai ziņā biju tīrradnis - bez iemaņām un iestrādēm, kā balta lapa atdevos procesam :)
- tika doti padomi gan par materiāliem, ko izmantot, gan par adatām, ar kādām strādāt (nosaucot konkrētus numurus, ražotājus u.c.), gan par resursiem, kur smelties idejas, gan par knifiņiem, kā "atdzīvināt dvēseli" savām izveidotajām rotaļlietām... un vēl un vēl un vēl.

Es tik ļoti priecājos, ka tomēr pēdējā brīdī pieteicos uz šo meistarklasi, jo ilgi šaubījos - kā nekā no Maskavas ierodas tāāāds guru, bet man pat filcēšanas priekšzināšanu nav :))) 
Mana pelīte vēl nav gatava, ļoti ceru, ka tai nebūs Rīgas likteņa (ka nekad nebūs gatava :D). Ja nu kas ir skāris manu dvēseli no filcēšanas lauciņa, tad tās noteikti ir rotaļlietas :))), bet nu jau tā latiņa ir tik augsta...

Un mums tak ar Ļenu ir kas kopīgs, tik būtisks un pārcilvēcisks - skat, kādi Ļenai minči un apakšā bildītē manējie :D (Ļenai gan mājā vēl trešais kaķis (pliks !) un žurkas (arī plikas !) un citi zvēri :D)

Ai, nu vienvārdsakot - esmu pārlaimīga, manī plosās tik pretrunīgas lietas (ka nu visu protu un tomēr neprotu, ka nu tik filcēšu rotaļlietas, bet laika, protams, tam nav u.tml.), tās cenšas sadzīvot ar to informācijas apjomu, ko esmu kā švammmmmīte uzsūkusi un acu priekšā visi tie fantastiskie filcējumi, kuriem ir dvēseles un dzīvi skatieni... Eh..............................


piektdiena, 2011. gada 11. februāris

Pavasara vēstnesis

Ārā snieg un puteņo, bet man pavasaris :)
Beidzot piespiedu sevi kaut ko nebūt padarīt savam priekam. Jau labu laiku atpakaļ biju sagriezusi filca gabaliņus šim ziediņam, nu beidzot tos arī saliku kopā. Laikam jau tā ir dālija (vismaz nevienu citu ziedu nevaru iedomāties, kam vēl tā varētu būt līdzīga) un dālija jau nu nebūt nav pavasara vēstnesis... Bet dvēseles noskaņojums man gan ir pavasarīgs - nu jau sāku pēc tā manāmi ilgoties.
Kārtējais "rozā uzvaras gājiens" - kādreiz man tik neraksturīgā krāsa nu ir kļuvusi par manu ikdienu, nostumjot manu mīļo dzelteno krāsu maliņā. Līdzīgi kā ar rozā krāsu, arī attiecības ar filcu man ir dikti pretrunīgas un sarežģītas - it kā nepatīk, bet tomēr patīk...
No sagrieztajiem gabaliņiem pāri palika neliela čupiņa, kuru bija žēl izmest, bet ar noglabāšanu vēlākam laikam, pazīstot sevi, skaidrs, ka tad tas ir apglabāts pavisam. Tāpēc pie viena entuziasma viļņa sašuvu arī visus pārpalikumus - sanāca man tāds pusziediņa motīviņš. Ir jau šādas tādas idejas par pielietojumu, bet esmu māņticīga, nevaru izpaust :)
Ziediņu sagatavoju brošiņas formā, lai gan nezinu, vai kādreiz to lietošu. Bet jāatzīst, ka man tas patīk, pat ļoti. Diemžēl to pabeidzu jau pēcpusdienā, kad sāka tumst, te nu arī mans salīdzinoši labais aparātiņš nespēja tikt galā ar gaismas trūkumu - bildītes ir vieglā miglā tītas. 

Nu visa pasaule viens milzīgs dārzs,
Kam pāri liecas debess plašums zils,
Ar ziediem izrakstītas pļavas, ārs,
Un svaigu sveķu smaržu elpo mežs.
Kā lielā mīlā gribas rokas celt
Pret ļaudīm, zvaigznēm, tālo debesi,
No dievišķīgās dabas spēkus smelt,
Pret dienu iet ar gaišu dvēseli.

svētdiena, 2010. gada 12. decembris

Citādi enģeļi

Nenovēršami un straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētki. Pagājušajos man Rūķis atnesa A.Bočelli Ziemassvētku dziesmu disku (Andrea Bocelli, My Christmas) - un tā nu gadījās, ka neglābjami iemīlējos kādā dziesmiņā.
Ieslēdzam muzikālo pavadījumu un laipni lūgti apskatīt "citādos enģeļus"

Šie tapa pāris gadus atpakaļ, kad Ievas žurnālā bija ievietota īsa pamācība, kā pie tādiem tikt. Žurnāla man nav, bet enģelīši ir pavisam vienkārši pagatavojami (atvainojos, ka aizmirsu nofočēt "piegrieznīti", pagaidām atrādu gatavos enģeļus)
Kad tos ietērpu un rotāju, neviļus radās asociācijas ar gadalaikiem, ka katrs enģelītis atbilst kādam noteiktam gada periodam - bija izteikti rudenīgi un tāpat arī acīmredzami ziemīgi, ieskatoties var sazīmēt arī pavasarīgos un vasarīgos enģeļus. Bet tā īpaši uzmanību uz to neakcentēju, tie divus gadus godam pildījuši eglītes rotājumu funkciju. 
Šobrīd gan, kad tie safotogrāfēti, gluži nejauši sāku saskatīt katrā no tiem kādus simbolus un piedomāt, ar ko tie man asociējas (diemžēl, man parasti notiek tā ačgārni - no sākuma uzradu, pēc tam domāju, kas tas tāds, kas sanācis).
Tā nu iegadījies, ka enģelīši ir 12 - tikpat, cik gadā mēnešu, tāpēc no gadalaikiem varēju pāriet uz smalkāku sadalījumu - un bingo: izrādījās, ka katrs no tiem sader ar kādu mēnesi. Svētais Augustīns ir teicis: "Par jebkuru lietu šajā pasaulē atbild kāds enģelis." Skatieties:

Janvāris
Jaungada apņemšanos enģelis
 Februāris
Lāsteku enģelis
Marts
Sniegpulkstenīšu enģelis
 Aprīlis
Jauno asnu enģelis
 Maijs
Izplaukušā pavasara enģelis
 Jūnijs
Jāņtārpiņu enģelis
 Jūlijs
Pļavas ziedu enģelis
 Augusts
Labības enģelis
 Septembris
Rudens ziedu enģelis
 Oktobris
Ražas enģelis
Novembris
Sala enģelis
Decembris
Ziemassvētku enģelis

Varbūt jums ir kādas citas asociācijas, priecāšos, ja ar tām padalīsieties - varbūt savos enģeļos ieraudzīšu vēl kādus slēptos talantus :)

Te vēl ieskatam manu skaistuļu greznumlietas

Ceru, ka patika :)

"Ticu, ka zināmās robežās esam brīvi, tomēr ir neredzama roka, sargenģelis, kas kaut kādā veidā, līdzīgi slēptam propellerim, dzen mūs uz priekšu."
/Rabindranats Tagore/

otrdiena, 2010. gada 21. septembris

Jaunieguvumi


Reti sanāk izmest līkumu pa veikaliem - un arī krājumi mājās jau ir tik milzīgi, ka i nemaz nevajadzētu lieku reizi rokdarbpreču veikalus apmeklēt. Tomēr arī izvairoties no tiem, gadījās iepirkt dažas lietiņas, par kurām liels prieks.
Tā, piemēram, sen kārotās kamejas - no pavasara stāv volāndzijas adīts žabo nepabeigts, jo dikti gribējās to izdaiļot ar kameju. Tad nu tagad gluži nejauši pie tādas esmu tikusi. Pie viena nenoturējos un nopirku arī skaistās rožu pērles - man tās tik ļoti patīk...

Ļoti veiksmīgs izrādījās sarkanā samtīgā auduma atradums. Kādu laiciņu atpakaļ muki.lv muko kupelīšu klāstā ieraudzītās sarkanās laķenītes manai jaunajai dāmai pilnīgi pašas uzprasījās, lai tās nopērk. Protams, pie šādām kupelītēm noteikti jābūt arī skaistai kleitai - tā nu esmu apņēmusies uz Ziemassvētkiem savai Princesei uzcakot kleitiņu. Pašlaik esmu aktīvos fasona meklējumos :)

Viena no lietām, kas mani "neinteresē" un kuru biju nolēmusi nemaz neuzsākt, ir filcēšana. Ļoti ilgu laiku izdevās sev iegalvot, ka šis rokdarbu veids mani nemaz nesaista :) Bet kādā i-net vietnē ieraudzīju, ka var iefilcēt arī džinsos - tas nu likās izmēģināšanas vērts. Šim nolūkam pat iepirku filcējamos materiālus

Un te ir uz ātro iemēģināts jauniepirkums - taurenītis tapa pavisam ātri un vienkārši (džinss tomēr ir ļoti pateicīgs un pacietīgs materiāls), rozīti uzpļekarēju vienkārši intereses pēc - nezinu, kā to dara pareizi, bet man sanāca šādi:
Taurenīti man prasās vēl uzskaistināt ar kādu iešūtu kontūru, pērļuku u.tml. - tad noteikti arī izdomāšu, kur šo paraudziņu pielietot (pagaidām ir doma uzšūt kādu nelielu somiņu, tad nu goda vietā gozētos jautrais dzīvespriecīgais taurenīts) - tā gan vēl tikai tāda nākontes vīzija, jāsagaida šūšanas mūza :)

Šādi veiksmīgi (iepriekš neplānoti un necerēti) iepirkumi gadījās :)