Šīsnedēļas "Ievā" ir tēma par blogiem un blogošanu. Tiem, kas jau blogo, pats raksts neko jaunu nepateiks, bet interesants ir psihologa viedoklis, kas noformēts ar jautājumu: "Blogs = pašterapija?"
Būtiskākais no visa teiktā ir diezgan kodolīgi noformulēts: "Blogošana ir veids, kā meklēt savu vietu starp citiem un arī ceļu atpakaļ pašai pie sevis."
Tas lika mazliet aizdomāties arī par maniem iemesliem blogošanas uzsākšanā... Tad nu atklājās divi mērķi - virspusējais un slēptais. Virspusējais ir pavisam banāls un der oficiālām atrunām, ka vienkārši gribējās apgūt blogu pasauli, saprast, kas tas par zvēru. Bet slēptais un tomēr arī īstais iemesls gan ir vēlme būt starp sev līdzīgiem... - tā tomēr ir laba apziņa, ka arī citi dara ko līdzīgu, domā līdzīgi, jūt līdzīgi. Jāpiekrīt raksta autorei, ka "... blogā vari atļauties būt tāda, kāda esi īstenībā, - bez maskas, ko pieprasa sabiedrība, darbvieta vai vecums". Tas bija tas, kas man tik ļoti pietrūcis pēdējos gados, kad nevarēju būt es pati. Vienmēr jāizliekas, vienmēr kādam jāpielāgojas, jākontrolē katrs vārds, katra kustība, ka tik kāds nepārprot, ka tik neesmu pārāk atklāta u.t.t. un t.j.p.
Tā ka, sava veida pašterapija jau laikam ir.
Ļoti gribētos zināt arī citu blogotāju viedokli - kā īsti blogi darbojas jūsu dzīvē, kādi ir iemesli vai iegansti blogot...
P.S. Esmu ievērojusi, ka daudzi blogošanu ir pārpratuši un izmanto tikai kā tirdzniecības metodi - nav nekādu viedokļu, nekādas komunikācijas, tikai bilde un cena, pat profila pieteikumā garākais teikums saistīts ar savu darbu pārdošanu. Cik zinu, komerciāliem piedāvājumiem ir speciālas lapas (piem., etsy.com), kur tiešām nekāda personiskā attieksme nav vajadzīga. Kāpēc veidot blogu???
Var jau būt, ka es kļūdos?
12 comments:
Es arī, tāpat kā tu, Inese, ar lielu interesi izlasīju šo rakstu un domāju...Arī es nonācu pie secinājuma, ka man ir svarīgi būt kopā ar līdzīgi domājošajiem, rast un sniegt idejas. Kādreiz uzraksti teikumu, padomā un rodi kādu atbildi sev, kuru līdz šim neesi atradis. Priecāties par ikdienišķām lietām.
Sandra, nezinu kāpēc, bet tavs komentārs nebija pievienojies - tā kā tas bija ieripojis manā e-pastā, tad atļāvos to iekopēt...
mistika kaut kāda!!! Tas komentārs vienkārši pazūd... Mēģinu vēlreiz:
Sandra ir pievienojis jaunu komentāru jūsu ziņai Blogs = pašterapija?:
- jā... es arī pirku Ievu jo pamanīju to rakstiņu.. biju rakstā mazuliet vīlusies, jo nekā jauna tur tajā nebija.. likās tāds nu ka tik raksts...
-domāju kāpēc es blogoju (un man to blogu daudz :)) šobrīd rakstu četrus, vecāko rakstu jau 3 gadus...)
man nepatīk sausas rokdarbu bildes.. es izšuju krustdūrienā un parasti gribas jau arī citiem pateikt kāpēc es izšuju tieši šādu motīvu vai bildi, bet ne citu... gribējās garāku paskaidrojumu saviem darbiem.. tāpēc jā.. es šai ziņā no cāļa krustiņsonēm biju pirmā blogotāja... patīk ka caur blogu var iepazīt cilvēku..patīk ka varu pateikt domu vai viedokli.. šad un tad tak gribas padalīties ar kādu recepti... nu kaut kā savu sajūtu dienasgrāmatu laikam gan negribētu rakstīt... laikam man nav vairs tas vecums kad to gribas publiski darīt...
kāpēc man ir vairāki blogi- nu kaut kā tā sanāca ka ir lietas ko gribas nodalīt.. tāpat kā mājā katrai lietai sava istaba, tā man mazuliet ir katram sava ievirze.... bet patiesībā mani blogi ir kā papildinājums viens otram.... arī parasti visos blogos ir linki uz citiem maniem blogiem...
par tiem tirgus blogiem.. nu jā.. it kā ir tīri bez liekām lietām tikai kā smejas prece... nu ja tas ir gauumīgs!!- man tas netraucē un ir ok.. tādu blogu vienu esmu pamanījusi... bet ja pārdodamie rokdarbiņi ir pa vidu ikdienas ziņām, tad man jau tas liekas bardaks, bik negaume utt...
....dzīvē iet kā iet... kam tagad viegli.. un arī es domāju par šāda sava tirgus bloga izveidi.... kāpēc negribētu izvēlēties publiskos "tirgus plačus"?- es pat nezinu.. ir daudz dažādu iemeslu... laikam gribas paturēt savu es :)) mans... nu ja es dzīvotu Rīgā varbūt es mazliet savādāk domātu..
Paldies, meitenes, ka padalījāties savās pārdomās - jāatzīst, ka par pašu rakstu arī es biju vīlusies, jo gaidīju kādu saturīgāku info par blogošanas kultūru u.tml. Bet tur tikai tehniskā info...
Par vairākiem blogiem - pilnīgi piekrītu, ir grūti apvienot vairākus tematus vienā
Sandra, nepārproti, lūdzu par tirgus blogiem - ir tikai apsveicami, ja ar savu rokdarbošanos un talantu var arī kādu kapeiciņu nopelnīt. Man tikai pietrūkst darbiņa radītāja attieksmes (t.s., cilvēciskais faktors). Un ja tev ir jau citi blogi, tevi var iepazīt caur tiem - tad arī tavs tirgus blogs tik un tā būs ar tavu auru! Lai tev veicas!!!
- nu jā.. es jau ar te domāju ka profilam, par autoru kā darbiņa radītāju jābūt.. nu kaut nedaudz.. bet nu ne kopā ar ģimeniskajām ziņām un bildēm, salātiem un jūras skatiem... kaut kā liekas ka katrai lietai ir sava vietiņa...
vakar vīrs paskatīja manus blogus un arī- nolēma rakstīt, kapēc?- tāpēc ka viņa dzīvesveids jeb darbs kas ir divi vienā ir savādāks un daudziem interesants... vai nav vienalga- rakstīt vēstules daudziem kā iet, vai rakstīt blogu- Tālbraucēja piezīmes :)) pat man tā liekas interesanta tēma... pati tā arī neesmu varējusi uzrakstīt nevienu ziņu ar līdzbraucējas iespaidiem :))
nezinu kāpēc, bet draugos jau ar it kā var rakstīt dieneni, bet nu galīgi nav tas...
šie blogi tik dažādi... viņos var pazust....daži aizrauj ka gribas vel ieskatīties... daži ideju pārpilni... ka gribas visu... dažus uzšķiru, teiksim tā, un tur nekā saistoša nav... kaut ir teksti, kaut ir it kā tik daudz kas.. cik dažādi esam mēs, tik dažāda ir blogu pasaule.. tā arī ir sava veida literatūra.. katra paša dzīves romāns.... citam no stāstiem, citam no visa pa druskai....
labi.. lai jauka diena....;)
Paldies, Inese, par aizsākto tēmu!
Pirmkārt, ļoti jauks Tavs blogs!
Otrkārt- es arī rakstu blogu visu iepriekšminēto iemeslu pēc. Arī tādēļ, lai cīnītos ar savām negatīvajām īpašībām, kā piemēram, viedokli- ko tad es, es jau neko, visiem sanāk labi, man nē... nu vārdu sakot, nepareiza audzināšana :) :) :) Manu pašapziņu ceļ tas, ka es to varu, man sanāk!
Vēl es esmu atradusi daudz līdzīgi domājošus, interesantus, talantīgus cilvēkus, ar kuriem nekad nesatiktos dzīvē.
Un tīri praktiski- lapas taču ir pilnas ar gudriem un dzīvē pārbaudītiem padomiem, ko var izmantot tīri praktiski, vai ne? :)
Veiksmi visām blogotājām un lasītājiem!
kaut kādu mistisku iemeslu dēļ vēl viens komentārs palicis "aiz borta" :( Mēģinu pievienot:
Diāna ir pievienojis jaunu komentāru jūsu ziņai Blogs = pašterapija?:
Kādreiz, pirms gadiem septiņiem vai astoņiem, sāku blogot Sviesta cibā (tagad www.klab.lv), tur es atļāvos būt es pati utt., bet pamazām arvien vairāk attālinājos no vēlēšanās būt atklātai un stingri cenzēju, ko es rakstu internetā. Man tā pilnīgi noteikti nav iespēja atklāt sevi. Tie, kas mani pazīst dzīvē, droši vien kaut nemaina priekšstatu no bloga, bet es zinu no pieredzes, ka cilvēkiem, kas tikai lasa, ko es rakstu savos blogos, rodas pilnīgi citāds priekšstats par mani. Man ir vairāki principi, ko cenšos stingri ievērot - nekad nerakstīt blogā par darbu, par naudu un par personīgo dzīvi. Es mēdzu pieminēt, ko daru vai kas notiek, bet nekad neatļaušos publiski mazgāt veļu vai ķidāt emocijas. Studējot psiholoģiju, es zinu atšķirību starp terapiju un parunāšanos, tāpēc es to tā neuztveru. Man blogs ir iespēja neuzbāzīgā veidā informēt savus draugus un radus par to, kas mūsu mājās notiek (jo es dzīvoju tālu no viņiem), tā ir iespēja apliecināties, jo blogā viss izskatās daudz skaistāk nekā dzīvē, iespēja saglabāt bildes (man vairākas reizes ir visas pazudušas, jo es netaisu back-up cietajam diskam), un vēl es ceru, ka, kad mani bērni izaugs, viņi varēs apskatīties, kā pagāja viņu bērnība.
Ir blogi, kas ir ārkārtīgi atklāti, tiem nereti ir daudz lasītāju, bet man dažkārt ir neērti ko tādu lasīt.
Tas ir tikai mans viedoklis, un man vispār ir neērti, ka es šai burvīgajā blogā pirmo komentāru rakstu tikai par sevi.
Rakstīja Diāna Inese, 2010. gada 28. septembris 08:50
Interesanta tēma, Inese! Tiešām!
Mans blogstāsts sākās tā:
Man ļoti patīk rokdarboties+ ļoti patīk rakstīt + ļoti patīk sajūta, ka esmu atklājusi mūsu ģimenei ko jaunu (ēdienu, preču zīmi, veikalu, vietu, kurp doties, utt) un tādos brīšos allaž liekas - ak, ja vien citi to zinātu - daudziem tas noderētu!
Dzīvojot ar mazajiem pa māju , turklāt tādā vietā, kā mēs - pilnīiiiigākajā meža vidiņā - nav īsti iespējas padalīties ar pieredzēto plašam cilv. lokam. Tāpēc un arī tāpēc, ka sākās jauns gads un jaunas apņemšanās, janvārī sāku blogot! Jo man bija un ir ko teikt!
Par to, ka blogā vari būt pati... Nu kā lai saka - kad blogam ir daudz sekotāju un daļa no tiem ir draugi, daudzi ir paziņas un kaimiņi arī saka, ka aplūko - tad jau tā tā pati sabiedrība vien ir - gribot negribot sāc domāt, ko kurā brīdī rakstīt un kā to uztvers lasītājs. Ja vien protams tu blogu neraksti anonīmi vai zem pseidonīma tā, ka pat mamma nezin, ka tas tavs blogs:DDDD
Bet ir cita iezīme - Blogpasaulē tu visu sāc no tīras lapas! Veido tēlu tādu, kāds tu vēlies izskatīties un kādu tu gribētu sevi esam! Blogā tev nemisēsies un nepaspruks nevajadzīga frāze un, ja tomēr tā gadīsies - uzspiedīsi DELETE! Lielā blogošanas priekšrocība! :DDDDDD
Rakstot blogu tu neesi mājsaimniece pidžamā, kurā tikko kāds mazais noslaucījis ar biezpiena sieriņu notraipītas rokas - tu esi sava "Blogžurnāla" galvenā redaktore, savu ierakstu producente, lieliskākā, prasmīgākā rokdarbniece! Tie ir lielie ieguvumi, rakstot blogu! Blogs ir vieta, kur uzturēt tīrību un sakārtotību pat tad, kad mazie trakuļi piemētājuši māju ar, piemēram, ozolzīlēm :D
Blogs ir vieta, kur saņemt 10 komplimentus dienā, kad varbūt gadījies ar kādu sastrīdēties un sapīkt...
Blogs ir vieta, kur satikt 72 cilvēkus, kas tevi apbrīno dienā, kad satiec paziņu, kurš tev strap citu neieinteresēti uzjautā " A tu joprojām tur kaut ko ap to šūšanu ņemies, ja? "
Tātad - protams, PROTAMS - blogs ir pašterapija!
Happy blogging everyone! :D
Jau minēju vairākās vietās un minēšu arī te, ka nākamvasar Zaubes mežiņā rīkošu blogdraugu salidojumu! Tā varētu būt trīsdienu nometnes tipa "Girls only" salidošana, kurā mēs - gudras un talantīgas sievietes - varētu viena otrai daudz ko iemācīt paralēli baudot dabu, svaigu gaisu, un meža dzīvnieku klātbūtni...
si tēma varētu lieliski iederēties naksnīgajās ugunskuru sarunās! ;D
Paldies, Aija un Diāna par jūsu viedokli.
Man arī ir liels prieks, ka iepazīstu cilvēkus, ar kuriem nekad nesatiktos... Un kas ir pats labākais - lasot blogus, nav sajūta, ka ielaužos kāda privātumā, kaut arī reizēm ir pavisam privātas lietas un pārdomas.
Sveika, Laine!!!
Pirmkārt, liels prieks, ka esi pievienojusies :)))
... lasīju tavu komentāru un smaidīju - tik precīzi atspoguļota arī mana "īstā" dzīve, tikai ozolzīļu vietā ripinās kastaņi :D
Par vēlmi būt pašai - man tā ir tik izteikta, ka savu paziņu un draugu lokā blogu nepopularizēju, jo kā jau tu saki, tad atkal jāsāk pārāk piedomāt, ko rakstīt :)
Zinu, ka šādu privilēģiju varu baudīt tikai šobrīd, kamēr esmu jauniņā blogu pasaulē. Kādā brīdī būs jāsāk cenzēt :D
ak, jā, Laine, par to blogotāju satikšanos - tā ir lieliska ideja!!!
Man ar liekas, ka salidot būtu lieliski! Kad jau nāks pavasaris, sākšu organizēt un stādīt sarakstu! Ap to laiku jau būs vairāk info par visu manā blogā!
Ierakstīt komentāru