Nedēļas nogalē saņēmu brīnišķīgu dāvanu no sava brāļa sieviņas - "bezpirkstainīšus" (tā laikam jāsauc pirkstainīši bez pirkstiņiem) fantastiskā iepakojumā - speciālā tamborētā somiņā.
Manā uztverē nav labākas dāvanas, kā dāvinātāja pašdarinājums. Ar lielu lepnumu lielos:
Man bija liels pārsteigums par īkšķīša adījumu - tas ir ieadīts slīpi, tā ka uz rokas pilnībā ieņem pirksta formu. Pārsteigums un sajūsma par šo jaunatklājumu izgaisa, kad mans mammuks noteica: "Bet pats par sevi saprotams, ka īkšķus tā ada, ja ir rakstains cimdiņš!" Man kā rokdarbu diletantam pašdarbniekam šādas nianses bija gājušas secen... Bet tik un tā esmu priecīga par gan par skaisto un silto dāvanu, gan par atklājumu, kā "pareizi" jāada īkšķītis (skaidri apzinos, ka bez priekšārādīšanas pati nesaprotu, kā tas dabūts gatavs)... 
Pie viena palielīšos arī kādu šogad dāvanu dzimšanas dienā saņēmu no sava lielā dēlēna (9-gadnieka) - viņš pārradās no skolas ar skaistu rožu pušķi un piekarināmo lācīti, lepni paziņodams, ka pats to esot nopircis veikalā
Dāvana bezgala mīļa, bet tai pat laikā ir skumja apziņa, ka mana dēla paštaisīto dāvaniņu un zīmējumu laiks ir beidzies :(
2 komentāri:
Skaists ir dāvanu saņemšanas brīdis. Es vakar, savukārt, saiņoju dāvanu, lai aiznestu nosūtīšanai uz pastu- tik liels prieks un pacēlums, kad tu dari, lai citam sagādātu prieku...Ticu, ka arī Tavas dāvanas, neskatoties, ka pirktās arī, ir pilnas ar šo spēcīgo dāvināšanas enerģētiku.
es ar savām dāvanām nereti tā aizraujos, ka apdāvinātais jūtas vainīgs, ka "kaut ko tāāāāādu" saņem :)
Protams, ka tajās tiek ielikta visa iespējamā pozitīvā enerģētika :)
Ierakstīt komentāru