Sēņotprieks

Reti ko tādu daru, bet tā kā mammai sēņošana ir ārprātā mīļa nodarbe, tad beidzot šogad pirmo reizi devāmies uz mežu.

Kā jau pilsētniecei pienākas - pa ceļam jau veikalā nopirku gailenītes (gadījumā ja mežā neko neatradīsim, sēņu mērcīti taču gribēsies...) un apbruņojusies ar domu, ka galvenais jau ir process, nevis sēņu daudzums, devos mežā. Biju nolēmusi laiski pastaigāt pa mežu, paspārdīt kādu sūnu, lai konstatētu, ka tāpat neko nevaru atrast, bet nebiju gatava tam, ko ieraudzīju

Tik skaisti, ka nevarēju vien nopriecāties - šitādi smukumi pilns mežs!!! Te ir mans pirmais atradums, pēc kura kritu azartā

Šitādu sēņu paklāju nebiju redzējusi, tas mani pārsteidza nesagatavotu. To bija tik daudz, ka sāku jau bažīties, vai tik tās nav no neēdamajām, bet mamma mani iepriecināja, ka esot labas...

Dabas krāšņums nebeidza mani pārsteigt - neiedomājami skaisti krāsu salikumi. Gailenītes paslēpušās viltīgi vēro, vai tās kāds pamanīs, vai tomēr paies garām...

Neskatoties uz manu sākotnējo skepsi, turpat netālu ap mašīnu paklīstot, šitāds guvums

Arī mans lielais bērns pielasījis pilnu savu groziņu - lepns par padarīto

Skaistās brūklenītes - šogad gan tādas dikti sīciņas

Kā izrādījās - mazā meitiņa pirmo reizi ir mežā (tas man bija šoks, vesels gads apritējis, un bērns mežu tā īsti nav redzējis). Meituks tika pie mellenītēm un nesmādēja arī mazliet rūgtenās brūklenītes - tētis konstatēja, ka Čiepuks ēdot kā kombains :) visu pēc kārtas un lielos daudzumos

Te nu arī pagurušais sēņotājs - mans lielais bērns - apmierināts, bet saguris

Padalos ar meža skaistumu :) Nevilšus ienāca prātā reiz kādā filmā dzirdētais: "Nemaz nezināju, ka var tā nahaļavu (tulk. - "bez maksas") izklaidēties!" Tā nu arī man sanāca viena lieliska diena svaigā gaisā

Atradu šādu pūkainu tārpiņu - viņš nejutās īpaši labi, ka ap viņu klikšķinājos. Bet nu simpātisks gan!

Ak, jā! Pats galvenais - vakariņās bija nežēlīgi garšīga sēņu mērcīte un vēl milzu kaudze apstrādājamu sēņu :)