Kad iemācījos lentīšu izšūšanu, nonācu pie atziņas, ka vislabāk var izpausties uz grāmatu apvākojumiem - tur nav nekādu robežu vai aizspriedumu. Tāpēc tā kļuvusi man par ļoti mīļu nodarbi - ja vajag kādu īpašu dāvanu, tad meklēju audumu, lentas, pērles un visus pārējos noderīgos materiālus un uz priekšu...
Te ir mans pirmais viesu grāmatas vāciņš - faktiski dažādu izmēģinājumu apkopojums, kurš rezultātā iznāca tīri lietojams.
Kādi tad ir tie eksperimenti - zeltītās restītes kā pamatnīte lentu ziediem (vēl joprojām uzskatu to par ļoti veiksmīgu kopmozīcijas elementu, starp apjomīgajiem lentu izšuvumiem iekļaut kādu smalku rakstiņu) un te ir četru veidu lentīšu izšūšanas dūrienu - eksperimenti ar dažādu platumu un dažādu veidu lentām, kas arī dod dažādu rezultātu. Piemēram, rozes šādā tehnikā labāk veidot ar organzas lentām (tās ir tās košāki sarkanās), nekā ar atlasa (tās ir pārāk stingras). Kaut gan, ja ieskatās, arī atlasa lentu bumbuļos ir savs šarms.
Otra viesu grāmata jau tapa kā dāvana - un tur jau eksperimentiem vairs nav vietas. Te jau bija pārdomāta kompozīcija un skaidri zināms, kā lentas izskatīsies, ko no tām var izveidot. Tā nu platākās lentas salocījās lielajos rožu ziedos, bet no smalkākām lentām veidojās ziedu pumpuri un smalkāki ziedi. Un tas, ko minēju - smalkais izšuvums pamatnītē, kas zem ziediem it kā nemanāms, bet tomēr ir.
Uzraksts te ir nofotografējies spoguļattēlā (fotografēts ar datoru) - sutažas diegiem atklāju brīnišķīgu pielietojumu - tie labi liecas un saglabā formu liekto līniju izšuvumos (ļoti pateicīgs dažādu uzrakstu veidošanai).
Šī grāmata ir biedrībai "Dzīvnieku pansija Ulubele" - labo vārdu un vēlējumu glabāšanai. (Uzraksts ir "Ulubele" - veiksmīgs tādā ziņā, ka starp burtiem nekur nav pārrāvumu.)
1 komentārs:
Ierakstīt komentāru