Lapas

svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

Birži

Nupat esam atgriezušies no skaista viendienas ceļojuma pa kaimiņvalsts pilsētu Biržiem. Meitiņai tas bija pirmais lielais ceļojums, tāpēc īsti nezinājām, kā būs, kā bērns varēs izturēt u.t.t. u.t.j.p. simtiem bažu un neatbildamu jautājumu. Tomēr gan meitiņa (1,2 g.), gan mazais brālēns (1,7 g.) braši turējās un ceļojums izdevās godam.
Brauciena programma bija ārkārtīgi piesātināta un bagātīga, kā rezultātā izjūtam patīkamu nogurumu un gandarījumu par veiksmīgi pavadītu brīvdienu.












Mazliet pastāstīšu, kur bijām un ko redzējām:

Tā kā izbraucām 7.00 no rīta, mūsu pirmais pasākums aizsākās vēl tumsiņā. Kamēr saulīte vēl tikai žāvājās un staipījās pa mākoņgultiņu, mazliet arī nosalām, bet mūsu sirdis sildīja koktēlnieka J.Audzijoņa aizrautība, kādā viņš izrādīja savu roku darinājumu un sirdsaicinājumu – „Jūras” Vecumniekos – aplūkojām koktēlnieka darināto kapelu, Kristus tēlu, vējdzirnavas, šūpoles, kokgriezumus un daudzus citus darinājumus. Katrs darināts ar mīlestību, par katru koktēlnieks pastāsta sīkāk… piemēram,
... caur šo arku jāiziet cauri, tas nesot laimi :)
... uz šī zirdziņa izšūpojot, redzams, vai tajā sēdošais pārāk daudz laika nav pavadījis pie datora :)
... šajās šūpolēs šūpojoties, atgūst veselību (jāšūpojas ar aizvērtām acīm)...
Citi darbi:
 
 
 
 

Turpinam vēl tepat pa Latviju – apskatot Skaistkalnes baznīcu - vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca - kas esot pirmā itāļu baroka baznīca Latvijā.
 
 

Kas paliek atmiņā – tad tā ir lūgšana Skaistkalnes dievmātei ģimeņu aizbildnei:
Skaistkalnes Dievmāt, Ģimeņu Aizbildne! Tev veltījam sevi un uzticam visas mūsu draudzes un mūsu Latvijas ģimenes, lai Tu veidotu viņas pēc Tavas Vissvētākās Ģimenes līdzības. Žēlīgi palīdzi, lai mūsu bērni un jaunieši aug žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem.
Lai ar Tavu palīdzību mūsu Tēvu dzīve līdzinātos Debesu Tēva atspulgam, bet mūsu māmuļu sirdis lai līdzinās Tavai Mātes sirdij.
Skaistkalnes Dievmāte, Ģimeņu Aizbildne, palīdzi vājajiem, dziedē slimos, uzved uz pestīšanas ceļa noklīdušos, noslauki asaras cietējiem, kam nodarīts pāri.
 Tevi pazemīgi lūdzam, Debesu Tēva Meita, Svētā Gara Līgava, Dieva Dēla Māte, palīdzi mums slavēt Debesu tēvu, māci mums iet Dieva Dēla pēdās un esi mūsu Māte un mūsu Ģimeņu Palīdzība tagad un mūžīgi. AMEN

Turpat jau esam pāri robežai Lietuvā, piestājot pie Širvēnas ezera (Širvenos ež.) vecajām un jaunajām slūžām - tik iespaidīgs skats!!! (vecās slūžas gan klusiņām bauda godam nopelnīto atpūtu un kalpo vairs tikai kā tiltiņš)




Tālāk dodamies uz Astravas (grāfu Tiškeviču) muižu - vienu no skaistākajām romantisma laika muižu rezidencēm un šķērsojam tiltiņu pāri Širvēnas ezeram, kas ir vecākais mākslīgais ezers Lietuvā (izveidots 1575.gadā).
Gājēju tiltiņš ir 525 m garš, pa to nokļūstam Biržos. Uz tiltiņa satiekam arī pa kādam vietējam iedzīvotājam, galvenokārt tie ir vīriešu kārtas pārstāvji, kas noņem stresu makšķerējot zivis

 
 
Te tiltiņš redzams visā tā garumā.

Birži (Biržai) – pilsēta Lietuvas ziemeļos, tikai 22 km no Skaistkalnes. Biržos apskatām Sv.Jāņa Kristītāja katoļu baznīcu, kas izdevumā „Lietuvas baznīcas” nosaukta par vienu no skaistākajām Lietuvas baznīcām. Mans brālis zin stāstīt, ka šajā baznīcā esot apsildāmās grīdas, kas skaitoties milzu ekstra.



Un nu dodamies uz Radvilu XVII gs. uzcelto bastionu cietoksni, kurā atrodas Biržu novada muzejs „Sēla”. Pagrabiņā mūs sagaida visai omulīga kompānija ar alutiņu, sieru un maizīti – lustīgi uzdziedam (protams, ne bez alutiņa ietekmes), uzdancojam un uzzinām daudz interesantu lietu par Biržu alus darīšanas tradīcijām. Pēc šīs pasākumu daļas aplūkot muzeja ekspozīciju jau ir grūti, tā vairs neliekas tik saistoša…




... ak, šī mīļā tradīcija, apkarināt tiltiņus :)
Skaistais pils parks...

Viena no Biržu novada „atrakcijām” ir kriteņi. Kas tie tādi? Tāds bija arī mans jautājums, dzirdot šo vārdu. Izrādās tie ir tādi dabas pasākumi, kad kādā jaukā (varbūt arī ne tik jaukā) brīdī zeme pazūd zem kājām, izveidojot lielu bedri. (Biržu reģionālais parks plešas aptuveni 14, 5 tūkstošu hektāru lielā platībā un tajā saskaitītas ap 6500 karsta kriteņu. Karsta procesi norisinās pazemē tajās vietās, kur sastopami ūdenī kūstoši ieži: ģipsis, kaļķakmens, dolomīts un citi. Ūdenim izskalojot iežus, pazemē veidojas dobumi, plaisas un pazemes ezeri. Kad tie palielinās, zemes virskārta, zaudējusi zem sevis pamatu, iebrūk tukšumā. Tā izveidojas krāteris jeb karsta kritene.)

Esam klāt, lai apskatītu lielāko karsta kriteni „Govs ala” (Karves ola). Līdzīgu kriteņu Biržu novadā ir ap 9000, katru gadu to skaits palielinās, tādēļ tikai lielākajam ienaidniekam Biržu novadā saka „Kaut tu nogrimtu...!”
Es, protams, ar ielīdu bedrē, lai baudītu dabas krāšņumu no tās dziļumiem:




Nākamais pieturas punkts mums ir Pabirže un Likēni. Tatulas upe ar auksto ūdeni, jo upei ir divas gultnes – virszemes un pazemes, izstaigājam rehabilitācijas centra parku, dīķī mums iepozē gulbji. Piesolītā Smardones avota sēra smaciņa gan īsti nav jūtama, tomēr pati vieta ir fascinējoša, nomierinoša un relaksējoša.


Un noslēguma pasākums mums paredzēts Rinkušķu alus darītavā (RINKUŠKIŲ ALAUS DARYKLA)– tā ir tā vieta, kādēļ ekskursijā līdzi devušies mūsu vīrieši. Dienas garumā dažs jau zaudējis cerību nokļūt vīriešu paradīzē, bet esam klāt. Mums laipni tiek izrādītas alusdarītavas telpas, izstāstīta tehnoloģija (saprotams, bez smalkiem komercnoslēpumiem) un piedāvāta iespēja sapirkt putojošas dāvanas mājās palicējiem.


Tā nu apkrāvušies ar alus kastēm, citiem kaimiņu labumiem, esam atgriezušies mājās. Vakariņās jau pagatavoti un veiksmīgi notiesāti cepelīni – vienvārdsakot, diena nav pavadīta velti!!!

4 komentāri:

Anna teica...

Redz, kā Inese! Abas esam pavadījušas sestdienu zem Lietuvas debesīm...Paldies par jauko izbraucienu, kas man tapa redzams no tavām acīm...žēl, ka netikāt vēl pie vienas kundzītes, kas purvā iekopusi savu skaisto dārzu- man šķiet, ka 10 ha lielumā- tas arī ir apskatīšanas vērts.

Inese teica...

Re, kā sagadījies :)
Kur ta tu pabiji? Kura ir tā kundzīte, ko piemini - vai tā kura "ar savām rokām izrakusi milzu dīķi"? To mums ieteica apskatīt koktēlnieks, bet mēs tik pabraucām garām un redzējām tikai tik, cik no autobusa loga...

Anna teica...

Jā, jā! Cik noprotu, tad tā ir tā...un ne tikai vienu dīķi vien izrakusi. No sākuma viņu vietējie par dīvainīti uzskatīja, bet tad, redzot neiedomājami skaistos darbus, sāka nākt palīgā...pati bijusi neesmu, bet tie kam tuva dārzu tēma ir sajūsmā...es gan pavisam prozaiski- devos Šauļu virzienā, lai izmantotu kaimiņzemes veikalu piedāvājumu.Tiku arī pie jauna dzijas krājuma, jo turienes "maximās" dzijām 40% atlaides :)

Inese teica...

:D - nu ja, man no Rīgas līdz turienei braucot droši vien visa atlaidēs ietaupītā naudiņa, un ne tikai, aizietu benzīnā :)))