Lieli prieki mūsmājās - mūsu mazajam, bet elitārajam četrkājaino pulciņam piebiedrojies rupucis Bezbiksis :)
No bērnības viena no mīļākajām pasakām man bija "Pasaka par Diegabiksi" - šī grāmatiņa izturējusi mani, manu lielo bērnu un nu gaida meitiņas lasītkāri. Tā nu arī izveidojies zināms stereotips par to, kā jāizskatās rotaļu bruņurupucim :) Un te nu viņš ir klāt!
... ļoti ziņkārīgs un komunikabls :), kas garantē regulāru iekulšanos nepatikšanās...
Plānots bija nedaudz savādāks, bet gala rezultātā viņa dabiskais šarms guva virsroku un Bezbiksis ir tāds, kāds ir. Biju domājusi galviņu celt uz augšu un piešūt pie bruņām, bet tā kā rupucim paredzēts doties pie nepilnus četrus mēnešus jauna puisēna, tad konstatēju, ka tieši izstieptā galviņa labi noderēs maigajam bebīša satvērienam :) Puncītī ir grabulītis - tā ka rupucis spēj arī radīt kādu piedienīgu skaņu...
Tāds nu viņš ir - plaukstas lieluma draudziņš :D
10 comments:
Simpātisks bez gala! :)
Pievienojos: ļoti simpātisks
Paldies, meitenes, es jau viņā paspēju iemīlēties - būs grūti šķirties :D
Ilgi domāju, kāds tad manās atmiņās varētu būt Diegabiksis...jā, akurāt šitāds jaukulis!
mīlīgs! un tai stikla traukā izskatās kā īstā vietā nonācis..
:) Anna, es to Diegabikša grāmatu paņēmu tad, kad rupucis jau bija gatavs un ar pārsteigumu konstatēju, ka ir diezgan līdzīgs, tikai bikšu nav :) Tāpēc ir Bezbiksis :D Tas tikai nozīmē, ka bērnības atmiņas par Diegabiksi ir dziļi nosēdušās zemapziņā...
Irēna, tas stikla trauks nejauši pagadījās ceļā un tad nu tiešām izrādījās piemērots gan fotosesijai, gan pagaidu miteklim :D
pasaka par diegabiksi - mana mīļākā bērnības dienu grāmatiņa, un nesen vēl apskatīju cik tā grāmatiņa ir sadriskāta, gribas savas meitenes ar iepazīstināt ar DIEGABIKSI. diegabiksis tev ir sanācis nu kā īstais no pasakas!
:D man ar tā grāmatiņa dikti padriskājusies...
Par līdzību pati esmu pārsteigta, jo bimborēju tīri pēc izjūtas un sanāca ļoooti jauks :)
Nu vienkārši dievīgs bruņurupucēns un bildes ir apburošas. Laikam tiešām tās atmiņas par Diegabiksi ir tik īpašas.
paldies, Eniine, rupcēns jau ir pie sava mazā saimnieka un man pietrūkst viņa mīlīgā šarma :)
Bet zinu, ka otru tādu nevaru uztaisīt, tā nu vismaz bildītēs varu papriecāties par viņu. Jocīgi, ka Diegabiksis tik ļoti palicis atmiņā, jo man pasakas tā īsti nepatika. Kaut kas tajā Diegabiksī tomēr ir :)
Ierakstīt komentāru