svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Advente (Advents)

...kā izrādās, pareizi šo vārdu esot lietot vīriešu dzimtē - Advents (kā kompromiss valodnieciskajām batālijām rasts, ka Advents kā vīrišķais lielais etaps sastāv no četrām adventēm, kas ir sievišķie īsie posmi)...

Es adventes vainagus netaisu jau sen, un arī agrāk, kad to darīju, tā bija drīzāk sportiski estētiska rosība - ar domu, kāds šogad iznāks... Bet tā īsti ne Adventa laika, ne vainaga, ne sveču nozīmi nekad neesmu zinājusi. Šogad (tas arī mani pašu izbrīna) pirmo reizi aizdomājos, ka neko nezinu par šo laiku, tāpēc pameklēju tīmeklī informāciju. Pieļauju domu, ka bez manis ir vēl kāds, kas nezin Adventa laika nozīmi, tāpēc iecitēšu īsumā būtiskāko ko atradu:



Šis ir klusuma un pārdomu laiks, kas mūsu ģimenē sakrita arī ar kādu nozīmīgu notikumu - vakar kapiņos apglabājām savu mīļo Cēsu radiņu pelnus. Augusta sākumā viens pēc otra mūžībā aizgāja mana tante un onkulis. Tas nevilšus radīja pārdomas par tēmu: "kopā novecot un nomirt vienā dienā". Tā ir tāda kā mīlestības simbolika, ka īstā otrā pusīte ir tā, ar kuru gribam ne tikai izklaidēties jaunībā, bet arī novecot kopā... Maniem radiņiem tā arī ir izdevies - atrast vienam otru, nodzīvot dienu dienā gan saticībā, gan sadzīviskos sīkumos un sarast kopā tik ļoti, ka vienam bez otra šī pasaule nav iedomājama. Tā nu ar divu dienu starplaiku viens aiz otra tie devās aizsaulē - onkulis vēl paspēja noorganizēt bēres savai sieviņai, un tad arī viņa sirsniņa apstājās... 
Tā mums sanāca dubultas bēres, dubultas atvadas, vienlaikus skumji, bet tai pat laikā arī ir tāds miers, ka viņi abi ir kopā. 
Man nav daudz radu, Cēsu radiņi bija pēdējie, ar kuriem sarakstījos, savstarpēji sūtījām apsveikumus visos svētkos. Jau savā dzimšanas dienā izjutu tukšumu pastkastītē, bet nu nāk Ziemassvētki - pirmie, kuros vairs nesaņemšu mīļu kartiņu ar tik ierasto skaisto rokrakstu no Ritas tantes un Fredonkuļa...
Tā aiziet mūsu mīļie,
Aiziet no ikdienas rūpēm
Mierā un klusumā prom.
Paliek vien dvēseles gaisma…

Laikam pienācis laiks no viņiem tā pa īstam atvadīties...
Šī, acīmredzot, ir tā Adventa sajūta - kluss pārdomu laiks, nevis drudžaina, spožuma un trokšņu apdullināta nēsāšanās pa lielveikaliem.
Klusu sirdsmieru vēlot, gaidīsim Ziemassvētkus!

3 komentāri:

Inese teica...

Mīļš paldies Tev,Inesīt,par šo ierakstu!Atkārtošos -no Tavas virtuālās dienasgrāmatas patiess staro bezgala liels mīļums un dvēseliskums!
Lai Tev un Tavime mīļajiem jauks un mierīgs šis svētku gaidīšanas laiks!

Inese teica...

Mīļš paldies, lai jauks šis laiks arī Tavā ģimenītē :)

Anna teica...

Paldies, Inese...vienkārši liels, liels paldies Tev...man trūkst vārdu...