pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Ko tik nevar atrast mūsmājās

Kā jau pie Ziemassvētku laika, kārtējo reizi esmu metusies pie mājas kārtošanas - kārtējo reizi ar apņemšanos, ka metīšu VISU BEZ ŽĒLASTĪBAS ārā :) ...nu nesanāk tā ārā mešana.
Šodien atradu ko tādu, ka varu tikai nopriecāties, ka kādreiz kaut kas it kā nevajadzīgs nav izmests. Nav jau tā, ka es nebūtu zinājusi par šīm lietām, kādreiz jau tās ar gudru ziņu ir tikušas iekrāmētas tālākajā stūrī. Un tomēr tās ir izturējušas n-tās krāmēšanas un pārkrāmēšanas un ir saglabājušās savas nezūdamās vērtības dēļ
Par ko tad es te tā jūsmoju? - Tas ir vecātēta rakstāmgalda piederumu komplekts, mammas bērnības šujmašīnīte un stellītes, kā arī vecāsmammas modes žurnālu pārpalikumi...

Ak, kā par šādu atradumu būtu priecājusies Laine, kura savai meitiņai meklēja pirmo šujmašīnīti (nez vai izdevās atrast?). Šī ir manas mammas pirmā mašīnīte, aiz kuras nu jau bijušas neskaitāmas citas. Pati neatceros, ka ar šo būtu šuvusi, jo šī atradās manu vecvecāku mājā, bet savā mājā šuvu jau ar mammas lielo rokas šujmašīnu (kas laikam arī speciāli man mācībām bija atstāta, jo mammai jau tad bija cita, man nebija jābaidās, ka salauzīšu :D). Pat nezinu, vai tā darbojas... Kad meitiņa paaugsies, likšu mammu pie darba, lai apmāca...
Tā ir tik maza, pifīga, nu īsts dārgums :)
Un te stellītes ar vēl nepabeigtu salmu sedziņu - tas nu arī ir mammas darinājums. Es atceros, ka man īsti nepietika apņēmības visus tos diegus atkal no jauna uztīt un sākt kaut ko aust... Varbūt, ja mamma būtu bijusi līdzās, būtu man palīdzējusi to darīt, bet tad jau dzīvoju pie vecvecākiem un vecmammai rokdarbošanās nepadevās un nepatika
Man kā kantora žurkai (pēc profesijas, faktiski pēc abām savām profesijām, esmu papīru tārps) šis ir nenovērtējams dārgums - es ticu, ka man kādreiz būs liels rakstāmgalds, kuru nenāksies dalīt ar datoru un šujmašīnu, tad nu šis ieņems goda vietu
Funkcionalitātes ziņā, protams, lielākā daļa lietu vairs nav lietojamas - tintnīca un tintes žāvējamais suseklis, bet kā greznumlieta tas nezaudē savu vērtību (uzraksts liecina, ka vecamtētim darba kolēģi to dāvinājuši 1954.gadā, prata takš iepriecināt!)
 
Un visbeidzot - neizsakāmi skaisti ilustrētie modes žurnāli. Vienu pat atļaušos jums te izšķirstīt
 
... un bonusā vēl viena skaista bilde


11 comments:

Irēna teica...

vienkārši burvīgi atradumi! "uzsit"bērnības atmiņas...

Jūlija teica...

Rakstāmpiederumu komplekts vienkārši apbūra un šujmašīnīte tik mīlīga! :)
Brīnišķīgi atradumi!

zaļā pandiņmeitene teica...

Man acīs iekrita tie jaukie modes žurnāli. Vienu, otru kleitu es neatteiktos nēsāt arī tagad.

Inese teica...

kas par feinām lietiņām!fantastiski!Un tā šujmašīnīte -sapnis!Atceros,ka man bērnībā tāda bija zila.bet diemz''el ir pazudusi bez galiem...:(Un izskatās,ka bērnībā aūdu ar tādām pašām vai līdzīgām stellītēm!
mmm -jaukie atradumi!
Es kā reiz šobrīd arī ciemojos vecāku mājās.Un ar jau kastē stāv saliktas lietas,kuras beidzot(pēc 10 gadiem) ceļos uz mūsmājām(jo beidzot esam plāšā mājvietā,kur vietas liekas gana -nu vismaz uz kādu laiku;) )!

Inese teica...

prieks, ka te ir saprotoši domubiedri - citādi apkārt to vien dzirdu, ka pilna māja ar "hlamiem" :D

Pandiņmeiten - es arī lielāko daļu no šiem apģērbiem ar lielu lepnumu šobrīd ienēsātu :)

Inese - ar mantām apaug tik ātri, ka jebkura māja kļūst par šauru, bet tā kā mums tās visas ir noderīgas un absolūti nepieciešamas :), tad jau neko darīt, jāapaug vien ir :)

Anna teica...

Šīs lietas nevilšus liek aizdomāties par LIETAS vērtību, par tās īsteno būtību, par to, cik mēs cienam sevi, pērkot/nepērkot k-ko tikai tamdēļ, ka jauns un smuks;
par to cik mēs ļoti mīlam savas atmiņas un cilvēkus, kas ir vai vairs nav mums līdzās...

Inese teica...

tā ir, Anna, pilnīgi Tev piekrītu - šīm mantām ir manu vecvecāku aura, arī šujmašīnīti un stellītes viņi ir pirkuši savai meitiņai (manai mammai).
Modes žurnālu lapās visās kleitās redzu vecmammas māsu - Ritas tanti, no kuras šovasar atvadījāmies. Viņa mūsu ģimenē bija tāds kā "baltais zvirbulis" - vienmēr moderna, modīga, akurāta un sakopta. Uz mani viņa lika lielas cerības, ka varbūt vismaz es būšu "modīga caca" :D

Laine teica...

O, Inese, tev ir taisnība! Man acis kā komiksu varoņiem - vai nu ar dolāriņiem vai vairākiem apļiem - nu zini - kā zīmētas! Vienvārdsakot - tu mani nohipnotizēji - ar šujmašīnu, protams, pats par sevi - šodien pat metos SS.lv meklēt ko līdzīgu un atradu vairākus pieaugušo veco ar roku kurbulējamo Singeru variantus par nieka 10 LVL! Pat jau sazvanījos ar īpašnieku un nolīgām un pat Kundziņš Rīgā jau bija, tikai diemžēl satiksme Rīgā šodien esot bijusi Forsmažorīga un tā arī šujmašīna palika pie tās īpašnieka... Škrobst...

Bet ievērības cienīgi un visnotaļ emocijas raisoši ir arī žurnālu eksempļāri!!!

Inese teica...

:) nu nekas, būs Tev nākamgad šujmašīna - es kā reizi, ieraugot šo mazo brīnumu, par Tavu Čiku iedomājos, vai Tev izdevies atrast viņai mašīnīti :)

Baiba Vigule teica...

O, skaistas lietiņas :)
Man uzreiz tie žurnāli... Tādas kleitas! Un cik skaisti sazīmētas. Tā vien gribētos kādu tādu uzģērbt!

Inese teica...

Baiba, es Tevi saprotu - man ar tās kleitas dikti patīk :)