Balles kleita mazai Princesei

Novēloti jau ir, protams, bet atrādu savas Princeses pirmo balles tērpu - visas Ziemassvētku balles un eglītes ir izturētas, nu vienīgi varbūt uz Valentīndienu noderēs... Katrā ballē cerēju mazo Princesi nobildēt skaistajā tērpā, bet diemžēl nesekmīgi - nekādi neizdevās notvert mirkli, kad mazā dāma mierīgi pastāvētu (tā kā visas bildes ir miglainas, nav pat īsti ko atrādīt...). Tāpēc atrādu bez modeles

Šī nu ir apņemšanās, ko jau apņēmos vasaras beigās, kad Muki.lv ieraudzīju skaistās sarkanās kupelītes - uzreiz bija skaidra vīzija - Ziemassvētku balle un mana meitiņa sarkanā kleitā un šajās kupelītēs. Tāpēc arī tika nopirkts izmērs, kas derēs uz Ziemassvētku laiku :) Īstām dāmām taču tā nereti gadās - tiek nopirkts kāds aksesuārs un tad tam klāt jāpiepērk visa atlikusī garderobe...

Kleitas vidusdaļā mana pēdējā laika vājība - krokotais izšuvums. Kaklarotas vietā pērļu izšuvums, uz kuplā brunča roze ar pērļu un fliteru izšuvumu un neliels akcentiņš arī uz piedurknītes

Protams, uz meitiņas izskatījās stipri labāk, bet nu tikai uz pakaramā vien varu nobildēt. Īstenībā meitiņai ļoti nepatīk ģērbšanās process - mēģinu viņu mierināt, ka tālākā dzīvē kleitas kļūs vēl grūtāk uzvelkamas (šī jau nu noteikti nav no tām, jo ir gana brīva), bet tāds nu ir sieviešu sūrais liktenis... Ne velti ir teiciens: "Dzīve ir kā svārki šauri, grūti ir, bet jātiek cauri!"

Uz bēbīšu skoliņas pasākumu mazuļu grupiņai lugā "Kaķīša dzirnaviņas" bija iedalīta mazu rūķīšu loma, bija nepieciešama rūķu cepure. Biju ieplānojusi, ka mana mazā Rūķenīte pirmo skatuves pieredzi gūs šajā kleitā, tāpēc rūķu cepure arī bija jāšuj no šī paša auduma.

Tomēr beigās pārdomāju, jo meitiņas garderobē izrādījās daudz piemērotāki apģērba gabali rūķa kostīmam: pifīgi šortiņi un īsti rūķīga vestīte - šitāds feins komplektiņš izveidojās (ko tur slēpt, mana Pincese (jā, tā nav kļūda, mēs viņu saucam par Pincesi, vēl vairāk, viņa mums ir Pincese Pincešainā :D) bija ļoooti skaists rūķis :D, neņemiet ļaunā, te ierunājās mātišķais lepnums...)

Visiem mazuļiem vienotā prasība bija bumbulīši pie bikšelēm, tāpēc šie smukumi radās

Rūķu cepure mazai Princesei

Par cepuri jāatzīstās, ka decembra sākumā man bija iestājusies neliela (pavisam neliela) radošā krīze un nekādi nevarēju pieķerties cepures šūšanai. Tā kā sākotnēji bija plānots uz skatuvi doties kleitā, tad arī cepures variants bija ieplānots sarežģītāks - t.i., kapucveidīgā cepure kopā ar apmetnīti līdz viduklītim. Bet kad stratēģiskais apģērba plāns mainījās, bija skaidrs, ka uz pūkainās vestītes apmetnītis nav vajadzīgs, jo tad tas nosegs pašu vestīti. Šitā es cepures šūšanu biju novilcinājusi līdz pēdējam brīdim (izrāde bija 11.decembrī, 9. un 10.decembrī bija lielie mēģinājumi - cepurei beidzot pieķēros 10.decembrī, kamēr meitiņa baudīja diendusu). Kāpēc tik smalki stāstu? Lai citas mammas nenolaiž rokas, ja negaidīti pienācis pēdējais brīdis, jo šo cepurīti var pagatavot pusstundas laikā, nu labi - baltās pūkas apšūšanai vēl kāda minūte klāt jāpiemet...

Man ir noveicies, jo radošo krīžu laikā mani glābj zvans mammai - tā nu arī šoreiz mamma man pa telefonu apstāstīja, kā pavisam vienkārši sašūt šo brīnumu:

- faktiski vajadzīgi 2 lielumi: jāizmēra bērna kakla apkārtmērs, kur būs sasienamā daļa, jāpiepluso kādi centimetri klāt pufīgumam (meitiņas cepurītei ir 19 cm x 2 = 38 cm) un otrs mērījums - no pleca līdz plecam pāri galvai cepurītes/kapucītes platumam, atkarībā no tā, cik brīvu cepurīti vēlas (šajā gadījumā tie ir 27 cm x 2 = 54 cm). Es izdarīju viltīgāk - tā kā meitiņa gulēja, tad paņēmu viņas vestīti ar kapuci, zinot, ka kapuča izmērs ir tieši tāds, kādu man vajag, uz izmērīju jau no gatavā apģērba :);

- turpat uz pārlocītā auduma (locījums pa cepurītes garāko malu) uzzīmē taisnstūri 19cm x 27 cm, paredzot nepieciešamās vīļu tiesas, īpaši apakšmalā 19cm platumā uz leju vēl paredz kādus 5 cm, lai varētu atlocīt lentas vai cita sienamā ievilkšanai un tad izvēlas, cik nu garu to rūķa cepuri vajag (es pie tiem 19 cm pieliku vēl 30 cm, faktiski pilnīgi pietiek uz mana 1,4 gadus jaunā bērna augumiņu);

- nu tik atliek izgriezt un nošūt pa diagonāli cepures pagarinājuma daļu un atšūt kakla daļā maliņu lentas ievilkšanai, ievilkt pašu lentu un izdekorēt apmali ar mākslīgo kažokādu, lentu vai šo pūkaino boa, piemontēt bumbuli un gatavs.

Lai cepurīte būtu stingrāka, tad gan jāšuj oderīte.

Kas ir labi šim cepures variantam: mazi bērni ne īpaši mīl, ka tiem kaut ko uz galvas mēģinam uzkabināt, tāpēc šajā variantā ap kaklu apsieta tā tik un tā ir rūķa aksesuārs un tajā mirklī, kad jābūt uz skatuves, kapuci pa ātro uzliek galvā un bērns pat nepamana, ka ir piešmaukts :) un ja arī nošļūk, tad nekur nenokrīt, tik un tā redzams, ka tas ir rūķis...

Otrs labums - to var izmantot gan iekštelpās, gan ārā virs āra cepurēm (tāpēc bija jāpieplusē daži cm apjomam, lai brīvāka). Mana mazā dāma ar rūķa vestīti un šo cepurīti piedalījās Ulubeles Ziemassvētku brokastīs, kas bija āra pasākums (pie tam, tā bija tā diena, kad pirmo dienu lija un uzreiz piesala, bet meitiņa mājā brauca ar sausu galvu, jo visu slapjumu un sasalumu uzņēma šī cepure, zem tās otra cepurīte palika sausa, atšķirībā no mums pārējiem, kas ar lāstekām matos devās mājup :D)

Apzinos, ka šīs cepurītes pagatavošana ir gana primitīva un varbūt pat nav jēgas te tā smalki aprakstīt. Bet, ņemot vērā, ka pati biju sprukās un nekādi nevarēju aptvert, no kura gala ķerties klāt un kā sašūt to, ko esmu iedomājusies, bet galvā idejas un plānotais izpildījums kļūst aizvien sarežģītāks..., pieļauju, ka kādam arī var noderēt šis pavisam vienkāršais veids...

P.S. Re kā sagadījās šodien Princešu diena, jo Irēnai http://recyclingismypassion.blogspot.com/2011/01/kleita-princesei.html arī viena Princešu kleita :)