Pāris dienu atpakaļ Irēnai salielījos, kāds es avīžmeistars :) un viņa, mani turot pie vārda, aicināja atrādīties :) Tāpēc sameklēju gadu gaitā dažus saglabājušos eksemplārus, notrausu putekļus no tiem un te nu tie ir - mani avīžprieki!!!
Bērnības un jaunības skaistāko laiku dzīvoju pie vecvecākiem - apzinīgiem avīžlasītājiem :) - tāpēc lai nu kas, bet avīžu mājā netrūka... Tāpēc bieži vien avīzes kļuva par manu izklaidi brīvbrīžos (nu ne jau lasīt es tās taisījos, tāds grēks gan manā biogrāfijā nav :D). Diemžēl, vai varbūt kāreizi - paldies Dievam - nav saglabājušies tie avīžprieki, kuros mēs ar draudzeni izpaudāmies fotogrāfiju (galvenokārt, portretu) izdaiļošanā, papildinot bildē redzamo ar dažādām skaistumlietām: ragiem, brillēm, ūsām, plāksteriem u.t.t. Reizēm mākslas darbi attīstījās jau tiktāl, ka pat sižetiski jau ārpus konkrētās bildes tika klāt zīmēti papildus rekvizīti: cirvji, virvju cilpas, izkaptis, citi aksesuāri :), palīgā ņemot pat vairāku krāsu pildspalvas...
Bet atrādāmās lietas man ir gaužām nopietnas :)
Ar avīzēm apvākoju grāmatas - te dažas no studiju laikiem saglabājušās (ņemot vērā to slodzi lietojumā, tās vēl papildus apgludinātas ar līmplēvi un pāris vēl ir arī cauršūtas - to nu ar es pati mocījos...)
... šī jaukā būtne glabāja Kriminālprocesa kodeksa noslēpumus
Simpātiskais kungs (gan jau atpazīstat) bija atbildīgs par Kriminālkodeksu
Mīlīgā dāma gādāja par Administratīvo tiesību aktu krājumu
... bet šis noslēpumainais siluets apskāva manu pirmo tiesību teorijas grāmatu, kas pirkta vēl pirms stāšanās augstskolā - tas nu patiešām bija ļoti, ļoti sen...
Mani patīkami pārsteidza šīs grāmatas pēdējā lapa - tas nu patiesi ir īsti manā stilā - nopietnu literatūru nobeigt šādā noformējumā. Un kas ir pats smieklīgākais un aizkustinošākais - uzraksts lapas augšējā stūrītī "Mana grāmata" un lapas apakšā loģisks papildinājums: "Tas jau tāpat redzams..." Cik patiesi un precīzi!!! Kāda man tomēr tīra un nesamaitāta dvēselīte bija tolaik...
Nākamie avīžprieki saistās ar dažādiem krājumiem un avīžizgriezumiem, kurus kaut kādā brīdī kļuva absolūti nepieciešams kaut kā sistematizēt. Mans radošais piegājiens ir šāds - no tām pašām avīžlapām sakniedēju grāmatas formu (apmēram A4), malas pēc tam aplīdzināju, lai ir daudzmaz vienādas un līmēju virsū jaunajai grāmatai savus krājumus ar izgriezumiem. Te mana agrīnās jaunības vājība - Testi (pēc satura rādītāja datiem tur izrādās ir ap 150 dažādu testu!!! - tas nu mani patiešām pārsteidza, šos krājumus sen neesmu pārlapojusi, bet izmest arī roka neceļas...)
Mazajās bildītēs redzamas aizpildītās lapas un vēl neaplīmētās - kā redzat, parastas avīžlapas...
Patiesībā tas kartona vāks, kas ir no kaut kāda iepakojuma pārpalicis, oriģinālversijā vēl ir iepakots palielā polietlēna maisā (kādi nu tolaik bija radošo aktivitāšu materiāli, tādus nu izmantoju :D), kurš lietošanas un laika zoba rezultātā ir manāmi palietojies :) Tāds tas izskatās...
Tāpat dievināju visvisādus reklāmas un semināru bukletus, kas bieži vien sadrukāti uz pabieziem, izturīgiem papīrmateriāliem. Tā kā saturiskā informācija tajos mani maz interesēja, tad es to pārlīmēju ar citu - sev nozīmīgu info :)
Vēl viens eksemplārs, kas saglabājies ir šāds žurnāls pat savā oriģināliepakojumā
...bet saturs jau sen vairs neatbilst vāciņam :)
Šitādi avīžizgriezumi man bija ļoti raksturīgi, likās, ka nozīmīgai informācijai nevajadzētu tā vienkārši pazust misenē, ka to vajag kaut kā saglabāt. Te pat safočēju, ka ir ar visiem datumiem, hronoloģiskā secībā, kā informācija atspoguļota masu mēdijos vairāku gadu garumā - pēdējais ieraksts ir 2004.g.7.janvāris (pirmā publikācija ir 1997.g.1.septembris).
Līdzīgi materiāli man ir arī par Vladislava Ļistjeva slepkavību, īpaša kolekcija man ir par bijušo Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu - tur ir vairākas burtnīcas un vēl nesalīmētu materiālu kaudzes... Tāpat arī par manu mīlulīti - zilonīti Zuzīti :) Ir atsevišķas personības, kas mani ir pietiekami ietekmējušas, likušās nozīmīgas (t.sk., Zuzīte :D), lai tās saglabātu ne tikai atmiņā, bet arī kādā materializētā formā...
Tāds ir neliels ieskats manos avīžpriekos. Ļoti nožēloju, ka zudībā aizgājuši mani skolas laiku pieraksti - piemēram, vēstures klade man bija ieturēta avīžizgriezumu stilā - ne tikai apvākota un atbilstošām bildēm aplīmēta, bet visi virsraksti bija no avīžvirsrakstu burtiem salīmēti, pie tematiem atbilstošas bildes piemeklētas u.t.t.
Ārpus kadra ir palikuši dažnedažādi kastu aplīmēšanas varianti, dāvanu saiņojumi, kolāžas u.t.t. - kaut kā šie darbiņi ir likušies tik pašsaprotami un nenozīmīgi, ka nav fiksēti... Kā jau daudz kas mūsu dzīvēs :)
9 komentāri:
Iespaidīgi un grandiozi... nemaz nebiju domājusi, ka zem tiem vārdiem, ka grāmatas tiek ietītas avīzēs, slēpjas vesela māksla.
:))) Man patīk Tavs piegājiens - tāds NOPIETNAS mācību grāmatas aplīmēt ar TĀDĀM bildēm! :)))
Tā saulīe nu ļoti Tavā stilā...:) Šeit Tev interesants vēstures materiāls sanāca...:))) un pēc pāris gadiem stāstīsi un rādīsi saviem bērniem un viņi brīnīsies ka var arī tā...:))
Tiešām iespaidīgi! Un citreiz sanāk tā, ka tad, kad nekā nebija, izņemot avīžu papīru, mēs izdomājām radošākas lietas, nekā tagad, kad pilni veikali ar dažādiem dekoratīviem u.c. papīriem?
:) jā, tā ir - avīzes - tas ir nenovērtēts un nenovērtējams izejmateriāls radošām izpausmēm :)
Aija - Tev taisnība, šobrīd dekoratīvie materiāli ir tik daudz, ka es šajā piedāvājumā jau sen vairs neorientējos, tāpēc arī ar papīrmākslu nenodarbojos. Bet agrāk gan, kad bija tikai žurnāli un avīzes, tad tika saglabātas skaistākās bildītes, līmētas atmiņu klades, dekorēts viss pieejamais... un plus vēl kāds polietlēna maisiņš - tad jau laime pilnībā :D
jā, daudz ko esmu darījusi līdzīgu savā jaunībā:)) un vispār līdzekļu un iespēju trūkums atraisa radošas spējas , mani nemaz nesaista daudzi gatavi materiāli priekš scrapbooking vai citam lietām, ar visu gatavu jau katrs sataisīs, uzdevums pašam izdomāt ir daudz interesantāks.. jā visu ko var krāt... līdz brīdim, kad jāpārvācas uz jaunu dzīves vietu:))un to skādi esmu daudzkārt piedzīvojusi..
Paldies, ka ļāvi ieskatīties! Un ne tikai darbiņos, bet arī savā dzīvē - man nebija ne jausmas, ka tā ārkārtīgi romantiskā būtne, kas koķeti skatās no fotogrāfijas, ir studējusi jurisprudenci.
Tā ir, Irēn, ar to krāšanu ir traki - gan traki interesanti ar to nodarboties, gan traki skumji no tā šķirties. Šīs krātuves jau pa lielam saglabājušās sava noformējuma dēļ :), no tā man ir vēl grūtāk šķirties, nekā no sakrātā satura :) Tāpēc jau pēdējos gados cenšos maksimāli izvairīties no šādām aktivitātēm...
:D jā, Diān, ne tikai pagātnes formā, bet vēl joprojām studēju - nu jau doktorantūrā (atlicis vien tāds sīkumiņš kā doktora darbu uzrakstīt :D) Tikpat koķeti es smaidīju arī Policijas akadēmijas Goda plāksnes bildēs - bij tur tāda ekstra otļičņikiem :D
Jāaaa, tāda skaista meitene ar tik nopietnu profesiju..."cepuri nost"!
Tā krāšana ir viena feina padarīšana, pēc ilga laika atkal visu pārlapot un pakavēties atmiņās... tas ir kā balzāms dvēselei! Sajūtas ir vienreizējas.
paldies, Ineta :)
man gan kā savas profesijas pārstāvim tā nemaz neliekas nopietnāka par citām profesijām :), galvenais jau, lai katrs esam savā vietā :)
Ar krāšanu man patiešām ir izteikts žurkas sindroms un arī patīk ik pa laikam izcilāt un nopriecāties par sakrāto :)
Ierakstīt komentāru