Mīļa pasaciņa

Mīlestības nedēļas ietvaros izstāstīšu kādu mīļu pasaciņu par trim čakliem rūķiem - tā ir ar interaktīviem elementiem, kas ļoti patīk bērniem (vismaz no savas pieredzes atceros, ka pasaciņas nobeigums man īpaši patika :D, es gan biju tā, kas stāstīja pasaciņu). Tekstu brīvi var interpretēt un pielāgot savam sižetam...

Pasaciņas stāstīšanai un rādīšanai nepieciešams papīra kvadrāts (izmēram nav nozīmes), jau salocīts pa diagonālēm, lai viduspunkts redzams

Tālāk bildītēs mazie attēli mazliet parāda, kādā veidā nonākt līdz galarezultātam, bet centrālie attēli ir tie tēli, kurus parāda tam, kuram šo pasaciņu stāsta :)

Mazā sirmā kumeliņā, jāj pa ceļu Pasaciņa :)

Reiz dzīvoja trīs čakli rūķīši...

Kādu dienu tie nolēma uzbūvēt sev mājiņas. Pirmais rūķītis nolēma celt lielu, lielu māju un cītīgi strādāja dienu un nakti...

(saloka uz viduspunktu visus četru stūrīšus) 
un sanāca viņam šāda pils :)

Otrs rūķītis nodomāja, ka mājiņai noteikti vajag siltinātās sienas un čakli ķērās pie darba, uzbūvējot mazliet mazāku, bet siltu un jauku māju 

(apgriež salocīto kvadrātu uz otru pusi un atkal visus četrus stūrus noloka pret centru)

Bet trešais rūķītis savu mājiņu izdomāja būvēt no īpaši izturīgiem materiāliem - un izveidoja sev nelielu, bet ļoti mājīgu būdiņu 

(apgriež locījumu uz otru pusi un visus stūrīšus saloka pret centru)

Kad visiem rūķīšiem mājiņas gatavas, tie sadomāja uzrīkot dārza svētkus. Bet ārā jau pavēss, tāpēc visi čakli ķērās pie darba, pagatavot sev kādu siltu apģērba gabalu.

Pirmais rūķītis noadīja sev siltu džemperi ar augsto krādziņu, lai vējš un sals netiek tam klāt... 

(vienu kvadrātiņu uzloka uz augšu, kā parādīts mazajā bildītē)

Otrs rūķītis uzšuva sev siltus ādas zābaciņus, jo kā zināms, galvenais, lai kājām silti  

(līdzīgi kā džemperīša locījumā atloka arī pretējo kvadrātiņu un saloka uz pusītēm tā, kā parādīts mazajā bildītē apakšiņā)

Bet trešais rūķītis šuva, šuva un sašuva sev skaistas bikses ar silto oderīti :) 

(no zābaciņu locījuma iekšpusītes izvelk aiz papīra stūrīšiem uz āru)

Tā  nu visi trīs rūķīši bija saposušies dārza svētkiem un varēja sēsties pie galda pusdienot

(ar abām rokām uzmanīgi aiz bildītē redzamajiem atlociņiem pavelk uz āru, izveidosies šāds klāta galdiņa kvadrātiņš ar stūrīšiem)

Kamēr rūķīši pusdienoja, garām pa upi peldēja liels kuģis 

(ar abām rokām aiz pretējiem stūrīšiem saloka galdiņu pa diagonāli pa to locījuma līniju, kas pati padodas, kā redzams pirmajā bildītē, izveidojot šādu kuģīti)

... un lielais kuģis vilka sev līdz divas laivas 

(ar abām rokām turot salocīto darbiņu, uzmanīgi nolaiž uz leju augšējo buru un locījums pats ieriktēsies šādā skaistā divu laiviņu veidā)

Vienā no laivām iekšā bija dārgumu lāde!!!

(no katras laiviņas aiz stūrīša izvelk ārā locījumu un kā 3.mazajā bildītē redzams noloka no sākuma sāniņus uz vidu, pēc tam augšējo stūrīti ieloka uz leju un vēlreiz noloka. Tāpat dara ar otru laiviņu. Izveidojas šāds taisnstūrītis - lāde)

Tagad ar abām rokām tur atlocītās maliņas (man viena roka aizņemta ar fotoaparātu :D) un jautā savam pasaciņas klausītājam: 
"Pasaciņu klausījies?"

Obligāti jāsagaida atbilde: "Jā!"

Un tad ar abām rociņām atveram "dārgumu lādi" un vaicājam: 
"Un kurš maksās par pasaciņu?" :)

Klausītājam kaut kas jāliek iekšā jaunizveidotajā glabātuvē :)

Šāds "ubagošanas" vai arī mūsdienīgi teikt "komercdarbības" veids bija manā bērnībā :)

Ar brāli šādas kastītes bijām sataisījuši dikten daudz. Tad tās aiz atlociņiem var līmēt kopā, izveidojot kaut ko līdzīgu "garmoškai" (akardeons vai, latviski tas būtu???)

Lai Jums jauki un mīļi šie vēsie vakari ģimenes lokā :)