pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Mīlestības burvestība

Lai arī šo dienu sen vairs nesvinu, tomēr katru gadu 14.februārī gaisā virmo kas īpašs. Šogad neviļus atcerējos kādu skaistu dzejoli, ko kādreiz biju iemācījusies no galvas - tas ir romantiķa Fr.Bārdas "Svešinieks" - vai var vēl skaistāk aprakstīt pirmās mīlestības izjūtas? Arī man ir gadījies ieskatīties acu skatienā, kāds "var būt tik jaunam piekusušam briedim, kas egļu mežu tumsas pielijušas, kas meža melnos ūdeņus vien skatījušas", tik pazīstams ir šais dzejas rindās paustais:

No stundas tās, no viņas stundas, māt,
kad zilais gulbis pavasara rītā
pār mūsu būdas jumtu pārlaidās
tik zemu, ka tā spārnu gali skārās
pie smildziņām, kas mums uz jumta aug, —
no stundas tās, no viņas stundas, māt,
ir manī kaut kas pamodies,
ko nespēju nekā vairs klusināt…

Tu atceries vēl — toreiz pagalmā
bij iemaldījies svešais ceļa gājējs.
Viņš bija gurds un lūdzās nodzerties.
Un tu vēl liki man tad aiztecēt uz klēti
un atnest mūsu jauno brūno krūzi,
kam bij uz sāna divas zaļas bezdelīgas.
Es pagalmā zem ceriņiem to viņam sniedzu.
Bet pēkšņi ceriņi tik saldi iesmaržojās —
tik mulsinoši saldi,
ka manas rokas pagura un sāka drebēt.
Viņš dīvaini uz mani paskatījās
un varēju es redzēt viņa acis.
Un acis, kādas viņam bija,
var būt tik jaunam piekusušam briedim,
kas egļu mežu tumsas pielijušas,
kas meža melnos ūdeņus vien skatījušas.
Tad arī viņa roka nodrebēja —
(viņš laikam pārāk piekusis bij ceļā!)
Mums krūze nemanīti izkrita no rokām —
es nezinu — no manām vai no viņa —
un sasitās pie mūsu abu kājām …
Un ūdens izlijušais melnā upītē
zem ceriņzariem līču-loču aiztecēja.

Viņš brīdi apstājās
un divām naktīm manī noraudzījās –
ar divām tumšu mežu svētām naktīm.
Un nedzēris tad atvadījās
un aizgāja ar nevarīgiem soļiem.
Es it kā viegli apreibusi
un ceriņziediem zila apbirusi
ar acīm viņu pavadīju klusi.
Tik birzes malā reiz viņš atskatījās,
kad zari dzeltenie tam jau ap pleciem vijās. —

No stundas tās, no viņas stundas, māt,
ir kaut kas manī pamodies,
ko nespēju nekā vairs klusināt — —

Man liekas — es vairs neesmu tavs bērns.
Es nezinu, māt, vairs, kas īsti esmu.
Es laikam esmu klusa, tumša upīte,
kas tek gar piekusuša ceļinieka kājām
caur ziedos nolīkušiem ceriņiem,
ar viņiem zila piebirusi
un mūžam saldi apreibusi.
Tu saki gan: es tāpat staigājot
pa dārzu ēnaino, pa celiņiem,
caur birzītēm, pa pļavām, tīrumiem.
Bet tā jau neesmu vairs es —
ai, kā tu neredzi to, māt,
ka zilā upīte tik manu seju nes!
Ai, kā tu neredzi, ka vakaros
kā upīte es mājās atgriežos
un tumsā apguļoties klusi,
kā upīte es zvaigznēm pielijuši...

Bet naktī bāla varavīksna
pa silto tumsu lēni manī līkst
un kaislīgi un ilgi dzer no manis —
es pati nezinu, ko viņa dzer.
Kā sārta migla tad no manis kāp,
un viss, viss manī saldi gurst un reibst, un sāp.
Bet kad es pamostos — tā irstot bēg
un līdzi aiznes bālu, bālu seju
ar egļu tumsas pielijušām acīm,
ar divām svētām tumšu mežu naktīm.
Tad dodos steigšus pagalmā. Uz jumta
vēl smildziņas bez vēja līgojas,
kā viņu reiz, kad zilais gulbis pārlaidās,
kad mūsu brūnā krūze sasitās
pie bālā svešinieka kājām.

No stundas tās, no viņas stundas, māt,
ir kaut kas manī pamodies,
ko tikai nāve vien spēj klusināt…


Un kad jau, tad jau - arī mazliet nenopietni par skūpstiem :)
*Rokas skūpsts. Vissenākais skūpsta veids. Cieņas un uzmanības apliecinājums cienījamai dāmai. Mūsdienās to uzskata par vecmodīgu.
*Skūpsts uz vaiga. Draudzīgas uzmanības izrādīšana. Jūs vēl neesat tik tuvi, lai skūpstītos uz lūpām.
*Skūpsts uz pieres. Svētījošs vai tuvu draugu skūpsts. To, protams, var veikt ikviens, kad rodas šāda vēlēšanās.
*Skūpsts uz plakstiņiem. Kopīgas atpūtas brīdī palūdz draugu aizvērt acis, viegli apņem viņa galvu ar rokām un lēni tuvini savas lūpas. Tad lēni uzspied skūpstu aizvērtajām acīm. Tas ir ļoti jutekliski un patīkami abiem.
*Tauriņa skūpsts. Satuviniet sejas tā, lai saskaras jūsu skropstas, tad vienlaicīgi skūpstiet draugu uz lūpām un mirkšķiniet acis. Ja to dara uzmanīgi un vērīgi, tas rada sajūtu, ka saplūstat vienā būtnē.
*Franču skūpsts. To veic, izbāžot mēli. Partneri saskaras ar mēlēm vai iesūc viens otra mēli savā mutē. Daži to sauc par dvēseļu skūpstu, bet paši franči - par angļu skūpstu.
*Lūpu kodiens. Tas ir ļoti īpašs un erotisks skūpsta paņēmiens: kad skūpstāt savu mīļoto, it kā nejauši iekodiet viņam lūpā, tā, lai iztek neliels asins piliens, tad ar lūpām sūciet šīs asinis. Dariet to lēni un uzmanīgi, lai nesagādātu sāpes. Bet abiem tas radīs īpašas erotiskas tuvības izjūtas.
*Visaptverošais skūpsts. Apskauj mīļoto un dāvā tam skūpstus, sākot no vienas rokas pāri visam ķermenim uz otru roku, tā aptverot visu ķermeni ar skūpstu lavīnu. Abi gūsiet neaprakstāmu baudu. Protams, beidziet ar mīļu lūpu skūpstu.
*Ledus skūpsts. Tas ir pārsteigumu pilns skūpsts. Draugam nemanot, paņem mutē kādu ledus gabaliņu. Un, lūpām tuvojoties, pēkšņi ar mēli izbāz to. Saskaroties draugs būs pārsteigts par negaidīto aukstuma sajūtu. Pēc tam ledu vari mēģināt iestumt drauga mutē.
*Karstais un aukstais skūpsts. Skūpsti sava drauga lūpas, līdz tās deg kā liesmās, tad paņem mutē ledus gabaliņu un dzēs mīlas ugunskuru ar aukstajiem skūpstiem. Otrs variants ir pūst elpu un ar vēsmu atdzesēt drauga lūpas.
*Augļu skūpsts. Ēdot augļus, paņemtiet kādu gabaliņu mutē un tad ar lūpām sniedziet to savam draugam.
*Virtuālais skūpsts. Aizsūti savam mīļotajam e-pastu vai SMS ar simboliem :-*
*Skūpstu vēstule. Līdzīga skūpstu vēstule var būt šāda. Nopērc skaistu apsveikuma kartiņu, ar krāsu flomasteriem uzraksti XOXOXOXO un otrā pusē - "es sūtu tev bezgalīgus skūpstus un apkampienus". Ja gribi vēl krāšņāku, vari centrā uzspiest ar lūpām lielu skūpstu. Tad paņem vaska papīru, sataisi daudz skūpstiņu un visus virknē piestiprini pie balta papīra, beigās pierakstot apsveikumu: "To visu es dāvāju tikai tev!"
*Slepenais skūpsts. Ja esat kautrīgi vai vēlaties paskūpstīties kādā radu saietā, atrodiet dārzā kādu slēptuvi aiz vīteņiem vai kādā telpā aiz aizkariem un nozodziet viens otram pāris ašu skūpstu.
*Meklējot tavernu. Intīmā brīdī, kad abi ar draugu esat gultā, lietojot lūpas un mēli, sāc "tavernas" meklējumus pa visu ķermeni, līdz atrodi to drauga nabā. Dāvā savu uzmanību tai - maini spēku un ātrumu, skūpstot un laizot to. Tas ir drošs un nekaitīgs skūpsta veids.
*Čuksta skūpsts. Intīmā brīdī, kad sakāt viens otram mīļvārdiņus, pieliecies pie drauga lūpām it kā skūpstam un tad iečuksti viņa lūpās, cik ļoti tu mīli viņu. Pasaki: "Es nevēlējos tevi skūpstīt, tikai čukstēt tavām lūpām - es mīlu tevi."
*Tīģera skūpsts. Klusi, nemanāmi piezodzies savam draugam no mugurpuses, kad viņš to negaida. Tad pēkšņi nogrāb to un noskūpsti uz kakla. Vari veikt arī dažus skrāpējienus ar nagiem. Tas būs negaidīts pārsteigums draugam. Tikai izvēlies brīdi, kad tavs draugs nav nopietni aizņemts vai nikns.
*Steidzīgais skūpsts. Kad no rīta steidzaties, nekad neaizmirstiet ātro skūpstu, parasti tas iznāk uz degungala vai vaidziņa. Bet svarīgi to nekad neaizmirst.
*Labvakara skūpsts. Pirms dodies gulēt, nekad neaizmirsti noskūpstīt savu mīļoto un novēlēt saldus sapnīšus. Tam jākļūst par kopīgu vakara rituālu. Nepaliec pie TV, kad mīļotā dodas gultā, velti tai pāris saldu mirkļu pirms aizmigšanas, tam jākļūst par veselīgu, mīļu attiecību pamatu.
*Modināšanas skūpsts. No rīta vai kad tavs draugs ir iesnaudies, pamodini viņu ar skūpstu, noliecies pār to un noskūpsti uz vaiga, turpinot ar viegliem skūpstiem, virzies, līdz atrodi lūpas. Beidziet abi ar kaislīgu lūpu skūpstu.
*Satikšanās skūpsts. Atnākot uz randiņu, mīļi noskūpsti draugu, pirms viņš paspēj bilst kādu vārdu.
*Maiga atzīšanās mīlā! Kad tavs draugs saka tev mīļus vārdiņus pie auss, tu arī pieliecies pie viņa auss un maigi pakodi to, sakot tieši ausī: "Tev tas pats!"
u.c.

5 komentāri:

Anna teica...

Nu, kārtīga bučošanās tūre Tev, Inesīt, sanākusi! Jauku šo dienu!

Diāna teica...

Cik skaists dzejolis!

likiburtnica teica...

Mjā, dzejolis nopietni garš, lai macītos no galvas...

Inga teica...

Bārda - viens no romantiskākajiem latviešu dzejniekiem manuprāt:))
Par tiem skūpstiem - :))) :)))
Daudz skūpstu un buču Jūsmājās visa gada garumā! :))

Inese teica...

Paldies par laba vēlējumiem :)
Fr.Bārda man nudien asociējas ar ko skaistu, netveramu, romantisku. Vispār jau gan mans "mīļākais" dzejnieks-romantiķis ir Jānis Ziemeļnieks (tik viņam skumja tā dzeja..., tāpēc šodienai no skumjās lirikas nekas neienāca prātā)
Jā, Liki, kādreiz man bija ļoti laba atmiņa :), šo dzejoli iemācījos dikti īsā laikā (todien biju aizmirsusi dzīvokļa atslēgas, kamēr sēdēju uz trepēm gaidīju kādu mājinieku pārnākam, iemācījos :D). Bet dzejolī ir kas tāds, kas man liekas tik tuvs un saprotams, ka tas viegli nosēdās atmiņā...