svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis

Lai zied akmeņi...

Nesen lasīju, ka "tagad modē ir cilvēki bez emocijām, stilīgāk ir izlikties, ka tev nekas nesāp un viss ir pohuj" (atvainojos par pēdējo vārdiņu, bet tāds ir oriģināltekstā...). Šai ziņā esmu ļoti nemoderna - nespēju izlikties un man nav po... Nebiju plānojusi šitā pazust, bet kā sacīt jāsaka - ja gribi sasmīdināt Dievu, izstāsti Viņam savus plānus :)
Man dienu no dienas plāni jūk un brūk - neko nespēju saņemties padarīt, līdz brīdim, kamēr aizdomājos, ka smagums, kas spiež pie zemes, ir sava veida "dvēseles akmeņi". Un ja no tiem nevar atbrīvoties, tad var mainīt attieksmi pret tiem. 
Jau sen gribēju aptamborēt akmeņus (Laine un Zkss ar tiem arī kārdināja), bet nekad nebija īstais brīdis, vienmēr gadījās kas svarīgāks. Kad nu neko no tā "svarīgākā" vairs nevaru padarīt (...bet mana būtība un nekā nedarīšana ir viens nāvīgs salikums...), tad ķēros pie akmeņiem - tie man ļoti patīk un tāpēc mājās ir gana daudz (neskatoties uz regulārām ārā mešanām :D), lai cik dīvaini nebūtu, daži eksemplāri ir pat no Horvātijas atceļojuši... Vienvārdsakot, apmātība ar akmeņiem ir un, cik sevi atceros, tāda vienmēr ir bijusi.

Beidzot arī atradu pielietojumu n-tajiem kokvilnas šujamdiegiem, kas biezā slānī palikuši no vecāsmammas krājumiem. Sākumā biju domājusi tikai nodoties meditatīvai tamborēšanai un freeform tehnikā vienkārši mudžināt brīvā stilā. Tādi tapa pirmie akmentiņi :) - tādi pavisam nekādi un samocīti...
BET... "и тут Остапа понесло..."
nākamais akmens no Freeform jau pārvērtās par kaut ko precīzāku - un lai arī biju nolēmusi tikai aptamborēt, dvēsele kliedza pēc kaut kā vairāk :) 
... tā radās doma par krāsainu ziedu (šim iepriekšējam zilajam akmentiņam ziediņš uztamborējās pēc tam, no iedvesmas atlikumiem pēc šī lielā zieda) - šim godpilnajam uzdevumam izvēlējos lielāko akmeni no krājumiem un tapa šis

Kad jau no plakanās formas biju pārgājusi uz "daudzslāņainajiem tamborējumiem" (nezinu, kā precīzi nosaukt šo ziedu :D), mieru nelika doma par pērlītēm. Ilgi cīnījos ar sevi, ka akmeņiem pērlītes nekādā ziņā nav vajadzīgas - tās neiederas, nepiestāv u.t.t. Tikmēr uztapa vēl viens krāsains variants

Miera vēl nebij..., atmiņu plauktiņā uzausa aptamborētās oliņas, ko Gadalaiku skicēs biju redzējusi. Tā kā olas aptamborēt man nav iekāriena, bet nu viena man tik ļoti iepatikās, ka kaut ko līdzīgu mēģināju uzdabūt uz akmeņa (ne tuvu nav tik skaista, bet man bija slinkums apskatīties un mazliet uzmest kādu skicīti no oriģināla, tāpēc vienkārši bakstoties, kaut ko nebūt uzmargoju)

Nu un, protams, šis akmens oliņboliņš bez lentas nu nekādi nevar. Man vairs nebija argumentu savam otram es ieskaidrot, ka pērles ar akmeni nesader - un tā visi akmeņi (ak nē, pirmie divi gan izspruka sveikā :D) tika pie krāsainām pērlītēm, podziņām, izšuvumiem...

Jāatzīst, ka neesmu nekāda dižā tamborētāja un tāpēc ir diezgan pagrūti improvizēt ar tādām niecīgām iemaņām tambormākslā... Bez tam, trenēties tamborējumos ar šūšanas diedziņiem laikam arī nav prāta darbs :D. Tomēr akmentiņi nav lieli, tāpēc rupjāku diegu izvēlēties nemaz negribējās.
Te redzams pats lielākais akmentiņš - plaukstas lielumā :)

Kaut arī dzīves smagumu varētu tā izdekorēt un priecāties par to...

21 komentārs:

Tati teica...

Не обычно, оригинально и красиво! Ты сама так придумала?

Inese teica...

Спасибо, Тати, импровизация моя, но вдохновение от этих:
http://mammasrokas.blogspot.com/2010/04/ar-akmeniem.html
http://zksspok.blogspot.com/2011/01/aptamboreti-akmeni.html

Beetroot teica...

Varbūt atklāts jauns virziens psihoterapijā - akmeņaptamborēšanterapija? Ļoti skaisti!

Elīna teica...

Tāāāāāāds prieks atkal Tevi te sastapt :))
Akmentiņi ļoti skaisti, sevišķi tie - ar pērlītēm un puķītēm...un, protams - oliņa ar bantīti ir kolosāla! Es arī esmu domājusi kādreiz pamēģināt šādi uzziedināt kādu akmentiņu!
Mani aizkustina Tavs rakstiņš par dvēseles smagumu un akmeni uz sirds...liek pašai pārdomāt vairākas lietas...
Ceru, ka šie ziedošie olīši visām nebūšanām piešķirs kaut nedaudz viegluma :))

Irēna teica...

Nu ļoti mīļi akmentiņi sanākuši!Kā saka- nav ļaunuma bez labuma...Kā tur mēdz teikt- "apsēdies" uz mākoņa maliņas un tad paskaties uz savām likstām - cik lielas īsti ir... laikam jau tās drūmās dienas mums dod, lai labāk novērtētu savu ikdienu...

Madara teica...

ļoti ļoati skaisti. tiešām laba ideja terapiji :)))

Inese teica...

Sveika!
Jā,man arī paties prieks Tevi atkal " satikt" !!!
Un Tavi akmentiņi ir patiess jauki!Hmmm..varbūt Tev " pasludināt"jaunu terapijas veidu!?

Ha,es arī akmeņu vācēja!Kad vēl dzīvojām dzīvoklī tie krājās kastēs un kastītēs,pa retam kādā savdabīgākā dekorā parādījās vai tika apveltīi ar mākslu -krāsām!
Tagad,kad esam tikuši ārpus dzīvokļa un pie saviem pārsimt kvm,mani akmentiņi gozējas piemājas saulītē!:)

Būs labi!Un tas nekas,ka saulīte ar zobiņiem,tās siltums silda dvēseli!!!Siltumu un spēku Tev jaunajā nedēļā!!!

Inese teica...

:D ... un kāds man prieks redzēt tik daudz mīļu un jauku komentāru :) Mīļš, mīļš paldies jums, meitenes :)))
Psihoterapijā jau laikam visas metodes labas, lai tik kaut kāds nebūt pozitīvs rezultāts no tā sanāk :)
Ir sakāves dzīvē, ar kurām nevar samierināties, bet diemžēl tās tik un tā ir un paliek sakāves. Jāiemācās arī ar tādām sadzīvot. Viena optimisma kripatiņa mani nekad nav pametusi, un tā ir apziņa, ka viss, kas notiek, notiek uz labu... Lai cik smagi kādubrīd nebūtu, atvērsies taču citas durvis. Vienkārši bija vajadzība nolīst aliņā un iepūst sev astē :)
Bet es ar pēc jums dikti noilgojos, tagad būs jāatgūst iekavētais :)

Laima teica...

Man trūkst vārdu...tiešām, gluži kā mākslas terapija...esmu sajūsmā. esmu vairākkārt redzējusi šādus akmentiņus, bet Tavējie vienkārši apbur, pat nezinu ar ko :)

Sixspārne teica...

Jo tālāk, jo trakāk. :) Bet šoreiz - jo vairāk roka iemēģināta akmeņu aptamborēšanā, jo skaistāk sanāk. Skaisti un oriģināli, jo atkārtoties neatkārtosies neviens. Katrs ar kaut ko atšķirsies. Lai tas sirds smagums gulstas zem šiem skaistumiem! :)

Daiga teica...

Sveika :) Prieks, ka esi atpakaļ :) Man Tevis trūka.
Akmentiņi dikti smuki, pērlītes lieliski iederas :)
Un vēl saka - если это тебя не убило, значит сделало сильнее.

Inese teica...

paldies, meitenes :)
Laima, šitāda brīvā tamborēšana noteikti zem kāda mākslas terapijas virziena ietilpinās
Sixpārnīt - dikti jau gribas to bēdu zem šiem akmeņiem palikt, domāju, ka ar laiku tas arī izdosies :) Tā burvība jau laikam ir tajā, ka gribēdama otru tādu vairs neuzražotu
Daiga - teiciens labs, nebiju tādu dzirdējusi :) Man no "Glābējzvana" palicis atmiņā: "Esmu ievainots, bet ne miris" :)

Иулиания teica...

Man ši ideja ar tamboretiem akmeniem sen patik! Tavs izpildijums ir vienkarshi perfekts!! Loti-loti patika!

Aija Elliņa teica...

Eh nu, gribēju ierakstīt pirmo komentāru, internets neļāva, tagad būšu četrpadsmitā, kad viss jau pateikts :)
Inesīt, ja vari pieķerties akmeņiem un tamborēt nost to grūtumi, tad jau IR LABI! Turies, akmeņi sanākuši debešķīgi, viss būs labi! Es visus kreņķus esmu dziedējusi ar ''darba terapiju'', laikam tādas mēs esam, savādāk neprotam! Gaidu Tevi arī savā blogā! :)

Inese teica...

Iuliania, tiem akmeņiem tomēr ir maģisks spēks :)
Aija, paldies, ļoti ceru, ka rītdien pietiks laika izlingot cauri bloglandei. Jā, kaut kādas nepareizas mēs tomēr, nevaram ar aluspudeli pie TV atslābināties - vajag tik ķert, grābt, rosīties :) Tev ar to internetu vajag nodibināt kādas intīmākas attiecības, lai viņš tevi tā neierobežo :D

Anna teica...

Prieks, Inesīt, ka esi atpakaļ...trūka jau nu man Tevis ļoti...Kas tur bija ar to mūsu tautasdziesmu- "Liku bēdu zem akmeņa' pāri gāju dziedādama!"
Tu šoreiz ej pāri ziedēdama...skaisti!

Inese teica...

paldies, Anna - jocīgi, bet šo dziesmiņu es atcerējos tikai tad, kad atbildēju uz Sixpārnītes vēlējumu :), lai gan šī ir viena no retajām t-dziesmām, ko no bērnības atceros...

NiPa teica...

Ar atgriešanos!Nezinu kāpēc,bet man arī Tevis pietrūka,laikam tavu brīnišķīgo rakstu un darbu dēļ.Akmeņi ir burvīgi.Akmeņiem esot tāds maģisks spēks,ja atnes vienu mājās,drīz nāks arī pārējie.Turies!

Biene teica...

Kā manu sirdi iepriecināja Tavi akmeņi!Laikam jau būs jāiespringst un arī jāpamēģina kā darbojas šī terapija....

Zkss teica...

OOO!!!
Ir tik grūti kaut ko pateikt pēc tik daudziem komentiem, kuros jau pateikts viss, ko gribas teikt arī man....
Bet-TEV ir skaista dvēsele. Jau kuro reizi tas "nāk uz āru" caur Taviem darbiņiem. Skatos un domāju, nu nevar takš viens parasts cilvēks "balta lapa" iztaisīt tādus krāšņumus! Ļoti, ļoti smuki!

Inese teica...

Paldies, NiPa, Biene un Zkss :)
NiPa - man tie akmeņi tiešām strīpām vien nāk :), neapzināti, bet tomēr ik pa laikam kādu atkal esmu atstiepusi...
Biene, jebkuram rokdarbam ir sava terapeitiskā deva, galvenais atslēgt saprātīgo daļu un ļauties radošajai :)
Zkss, nu pilnīgi un galīgi samulsu, nespēju atrast piemērotus vārdus, lai atbildētu uz tik grandiozu komplimentu - dvēsele jau laikam nav mans nopelns, tā ietekmē mani, nevis es viņu :)