...nu atzīstaties, ka arī jūs katrā ceriņziedu čemurā meklējiet laimīgo pieclapīti un tad kautrīgi bijīgi vai arī ar lielu sajūsmas troksni to nograuziet...
Man šitais paradums ar gadiem nepazūd - nevaru mierīgi noiet gar ceriņkrūmu, necenšoties tajā saskatīt "laimītes". Atzīšos, ka nekad (patiešām NEKAD, bērnības huligāniskos gadus neskaitot :D) nelaužu svešus ceriņus*, pat tad, ja tie it kā nevienam nepieder un pat tāpēc ne, ka man tie ļoti patiktu mājās vāzē... Bet ja kāds ir nolauzis un pārdomājis nometis ceriņziedus turpat krūma tuvumā, tad gan nevaru paiet garām šai bezjēdzīgajai vardarbībai pret skaistumu un nogādāju tos mājās vismaz vēl uz pāris dienām, lai padzīvojas - i pašai prieks, i kaķiem interesanti :)
Nu labi, ne par to ir stāsts
Šodien kārtējo reizi atgādāju mājās bez vainas cietušo - un IR tur laimīte!!!
Tāpēc padalos - atrodiet to arī jūs un virtuāli nogremojiet - jo dalīta laime taču ir dubultlaime :)))
* Tā kā man laukos pie mājas ir ceriņkrūmi un diemžēl katru gadu jānoskatās, kā "kaimiņi" garām ejot tos lauž kaudzēm vien (pie tam viens eksemplārs ir tāds, kas katru dienu stiepj no mūsu krūma pa milzu buķetei - nesaprotu, varbūt cilvēks ēd to kvantumu...), ir iestājusies dikti stabila pozīcija nekad tā nedarīt
9 komentāri:
Atzīstos- esmu gan meklējusi, gan ēdusi un patiesībā to daru arī vēl tagag, kad ceriņi pagadās ceļā :)
jā atradu, un uzreiz ar pirmo skatienu :D :D :D
paldies ka padalījies laimītē :D
lai tev dubultlaimīte pašai ;)
he-he, ko tur liegties - mīļākā nodarbe! Bet tieši meklēt, tos, ko atrodu, patīk citiem sadalīt :) retāk ēdu pati, laikam jau tādēļ, ka mājās tāpat parasti saēdos kādus zaļumus :D
Paldies, ka padalies, ceriņpiecnieciņus datorekrānā meklēju pirmo reizi!!! super!
:) kāds prieks būt starp savējiem :)
Madara - labi uztrenēta acs, var nojaust, ka profesionāla pieeja :D
Daiga - jauna pieredze, ko? Redz šitiem datorceriņiem ir pluss, ka vari būt jau iepriekš viskautko citu saēdies, jo laimīte jāēd tik puspajokam :)
Ceriņi un jasmīni ir divi krūmi kuriem vienaldzīgi nevaru paiet garām.Gandrīz visos sastopamajos krūmos iebāžu savu degunu,un protams laimīti ar meklēju.
vistrakāk ir pie daudzdzīvokļu namiem, kad visi lauž un kādi tad tie ceriņi izskatās bēt tādas bataljonu armijas. un visbaisākie man liekas aizbildinājumi - ceriņus vajagot lauzt, jo tad viņi kuplāk augot. fui-atraduši attaisnojumu savam vandālismam.
bet vispār šis laiks ir ļoti skaists, kad zied ceriņi un kastaņi un visapkārt smaržo pēc maipuķītēm.
Pieclapiņas meklēju gana aktīvi,taču svešus lauzējus nesaprotu.Man gan pie majas regulāri aplauž rudenī pīlādzi,jo ceriņu nav.Paldies par "datorlaimīti"!
Man ari tas ieradums-meklēt "laimītes"- nav nekur pazudis. Pat steigā, ejot garām kādam ceriņu krūmam, ātri mēģinu saskatīt kādu "laimīti" :D
O, jā, NiPa, jasmīni un to saldā smarža ir dievīgi
Jā, jā, Spaariit, es arī esmu dzirdējusi tos nostāstus, ka jo vairāk ceriņu aplaužot, jo kuplāk tas saaug - gan jau ka daļa patiesības tajā ir, tikai runa noteikti ir par ziedķekaru izlaušanu, nevis paša ceriņkrūma kropļošanu... Es arī maiju dievinu par tām smaržām, kas gaisā virmo :)
Biene, atliek vien priecāties, ka to Tavu pīlādzi šobrīd nelauž ziedu dēļ (laikam gaida ražu :D)
Ineta - ieraduma spēks, tam nevar pretoties :D, es arī pat ātri garām ejot dikti cītīgi ieskatos ziedu biezoknī: a ja nu ir! :D
Ierakstīt komentāru