...jā, nav tur kļūdas - man tiešām ir divas mammas (vien gan jau uz mākoņmaliņas) - viena īstā mamma un otra mammas mamma, kas mums abām kā mamma :))) Sarežģīti laikam izskatās, bet uzaudzināja mani vecmamma, un cik sevi atceros, tad vienmēr esmu saukusi viņu par mammu. Viņai gan tādēļ ir bijuši arī neveikli brīži, kad mēs ar brāli veikalos u.c. sabiedriskās vietās viņu tā saucām, apkārtējie esot nosodoši skatījušies, ka kur ta prāts tādā vecumā bērnus radīt :) ... Kāds gan nu tur vecums - mēs ar brāli sadzimām, kad viņai tikai 42/43 gadiņi vien bija - mūsdienās īstais laiks bērniem. Bet tolaik citi uzskati valdīja...
Priekš citiem varbūt komiski, bet mūsmājās pavisam ikdienišķi un normāli bija tādi vārdu savienojumi: "Mām, Tevi mamma sauc!" vai "Mām, Tev mamma zvana..." :D
Te manas mīļās mammas :)))
Mātes rokās
mātes siltums.
Acīs gaišs,
mīļš starojums.
Mātes sirdī
mātes mīļums,
Dvēselē –
tās atspīdums.
Mātes sejā
mātes maigums.
Lūpās –
vārdu pieskāriens.
Mātes rūpes,
viņas lepnums –
Bērniem dots savs pavediens.
/Vēsma Kokle – Līviņa/
Šobrīd mēs abas esam mammas, mūsu kopīgās mammas vairs nav, bet paldies viņai sakāms jebkurā gadījumā - ļoti nozīmīga vieta viņai manā dzīvē (lai neteiktu, ka visnozīmīgākā), un lai arī 11-ais gads bez viņas rit, tomēr ik brīdi jūtu viņu sev līdzās, vēl joprojām ļoti bieži pieķeru sevi pie domas, ka par kādu notikumu noteikti jāizstāsta mammai un tad atceros, ka nav vairs kam izstāstīt - tik ļoti biju pieradusi, ka mēs darba dienas beigās virtuvē izrunājām dienas gaitas, kas noticis, kas redzēts... Un man tik ļoti viņas pietrūkst - tās klusās dzīvesgudrības, sievišķā spēka, miera un ģimeniskuma sajūtas un, protams, viņas mīlestības...
Jau sen gribēju pastāstīt par savu mammu (vienu no :D) un vienmēr pietrūka laika, jo stāstāmā tiiik daudz!
Bet Māmiņdienā būtu grēks noklusēt un nepalielīties visai pasaulei - kāda mamma man ir!!!
Skaistums ir viņas ikdiena - īstenībā jau smags darbs, bet tiem, kas to nezin, ir redzams tikai šāds krāšņums. Mana mamma pēc sirdsaicinājuma un arī pēc profesijas ir daiļdārzniece :)
...bet brīvā laika (tāds gan viņas dzīvē nav, bet nu tā tautā mēdz saukt laiku, ko veltām vaļaspriekiem :D) sirdslieta ir rokdarbi - tik dažādi un daudzveidīgi, ka baidos kaut ko piemirst... Proti, mana mamma:
- ada (gan ar mašīnu, gan ar rokām) un ada viskautko, ja vajadzēs, arī atombumbu uzadīs :))) - cik sevi atceros, man vienmēr ir bijuši silti un skaisti džemperi, šalles, cepures, cimdi, zeķes u.t.t. Apadīti mūsu ģimenē ir bijuši un ir visi bez izņēmumiem :)
- tamborē - gan smalkas sedziņas, gan lielus lakatus :) un jebkuru manu vīziju un mirkļa iegribu ietamborē skaistos rakstos (ne viens vien adījums bijis aptamborēts, ņemot vērā manas augstās prasības pret cakām un kruzuļiem :D)
- mezglo - šo pūcīti atceros tikpat sen, cik sevi, nu jau gan tā ir krietni pabružājusies. Mezglošana ir viens no pirmajiem rokdarbiņiem, ko mamma man iemācīja (turpat kaut kur bija arī tamborēšana) - mūsmājā puķpodi vienmēr karājās samezglotās tarbiņās, arī mani pirmie puķpodi kā likums tika karināti mezglotos brīnumos, pat žēl, ka sen to vairs nedaru...
- knipelē - tas nu ir kas tik smalks un manam prātam neaptverams, bet viņa tik nosmej, ka nekā sarežģīta jau nav. Jau nodomāju, ka diemžēl nebūs ko atrādīt, bet tad atcerējos, ka man taču ir mammas knipelēta šallīte :) - mežģīnītes un knipelētās sedziņas gan nevaru atrādīt, tās pie mammas kaut kur krājumos...
- auž - segas, tautiskie brunči un, protams, šalles, šalles, šalles - tās mums katram savulaik bija savos krāsu toņos un rakstos :) (mana ir šī maigi rozā :D)
- šuj - no bērnības esmu bijusi apšūta skaistās štātēs (arī brālim vienmēr bija stilīgākie apģērbi), visas manas izlaidumu kleitas (starp citu, vienīgo reizi, kad kādā no maniem n-tajiem augstskolu izlaidumiem nelūdzu šūt jaunu kleitu, aizņēmos no draudzenes - i tā pati bija manas mammas šūta :D), lielākā daļa balles kleitu un neskaitāmi ikdienas apģērbi..., kas to vairs var uzskaitīt un atcerēties...
- izšuj - ar mašīnu un ar rokām (pat nevaru uzskaitīt visas izšūšanas tehnikas...) - tā kā manos krājumos ir tikai mašīnizšūšanas skaistie darbi, tad nelielo daļiņu no tiem varu atrādīt
šādā konvertiņā mana meitiņa devās mājup no slimnīcas :) Izšuvums kaut kad sen, sen bija paredzēts mammas kostīmam, bet tā arī netika sašūts, toties vienas dienas laikā (kamēr dzima meitiņa, tikmēr tapa šis :D) "iekārtojās" uz šī skaistā konverta
virtuves komplekts: divi lielie aizkari, viens garais šaurais augšmalas aizkars, priekšauts, cimdi un tējkannas sildcepure. Vai variet iedomāties, kā mammai sirds sāp, ka tas nekad nav lietots - uzdāvināts mūsu mammai, kurai bija žēl tādu ikdienā lietot, tagad stāv pie manis, jo arī man ir žēl :) Bet es ceru, ka kādreiz man būs atbilstoša stila virtuvīte, kur viss šis krāšņums tiks ielietots...
izšūtas šallītes un blūzītes - tās tika šūtas un izšūtas daudz un dikti, lielākoties arī aizdevušās prom uz citām mājām...
vestīte - man tik ārkārtīgi mīļa un tamdēļ arī nodrillēta līdz ārprātam - pat grūti kaut ko nofotografēt, jo laika zobs šo izstrādājumu nav saudzējis :(
segas pārvalks - vai nav sapnis!!!???
Kauns atzīties, bet arī netiek lietots... bet dārgs kā piemiņa :)
Nav bilžu, bet vēl mamma:
- filcē - gan slapjajā, gan sausajā tehnikā
- pin grozus
- pērļo (rotas, izšuj pērles u.c.)
- origami un papīra dizains - papīru locīšana viņai noteikti padodas labāk nekā man, veido apsveikumu kartiņas dažādos papīrizvirtības veidos...
- floristika - ko tik viņa no ziediem nedabū gatavu!!!
- floristika - ko tik viņa no ziediem nedabū gatavu!!!
Domājiet, ka mammai ar to gana? Nē, pašlaik viņa apgūst jaunu tehniku:
- frivolitē - te ir paraudziņi, kurus viņai nevajagot, bet es žadna nogrābu sev, noderēs taču... :D
...un vēl tuvākajos plānos ir tapošana un dakšošana!!!
Te redzamais gan ir tikai mazmazītiņš ieskats manas mammas rokdarbos, jo viņa jau tik rada un tūlīt dod prom - pasaule ir pilna ar viņas skaistajiem darbiņiem. Protams, ka tie pat netiek fotografēti, līdz ar ko lielākā daļa padarītā tā arī nepaliek fotoarhīvā :(
Mamma regulāri piedalās dažnedažādos labdarības pasākumos - ada zeķītes un sedziņas sīkbūtnēm, šuj bērnu dārziem lelles u.c., piemēram, tikko pirms Lieldienām sašūti arī šādi zaķi (šie atstāti, jo pašas mazmeitiņa (lielākā, ne mana Princese...) ar žēlu aci noskatījusies, ka arī viņa tādu gribot :), tad nu pieci gabali - tik cik mazbērni - arī palikuši mājās).
Un ik pa laikam mēs apvienojamies kopdarbos :)
Mamma šuj, es izšuju :)
... mamma ada, es piepušķoju :)
šad tad aizraujamies ar ziediem :)
Interesantākais ir tas, ka mana mamma, atšķirībā no manis, ļoti labi saprot, ko viņa dara - kad viņa rada, viņa ZIN, kāds būs rezultāts, viņa spēj izburties cauri tehniskajiem zīmējumiem un aprakstiem (latviešu, krievu un vācu valodās) un pat SAPROT, ko tie nozīmē!!!
TĀDA IR MANA MAMMA!!!
...un man liels prieks, ka sēžot uz mākoņmaliņas es izdomāju doties tieši pie viņas :)
P.S.
Ak, Dies, cik gari sanāca - un es tā īsti neko neesmu pastāstījusi...
9 komentāri:
pasakaini darbi un mīļš apraksts! Tik daudz talantu vienās rokās... (nav brīnums, ka daži "apdalīti" :))
Burvīgs stāsts, Inese, var redzēt, kur Tavas radošās saknes mīt...Skaisti!
Nu - nav ko liegties, tagad pat stāsti par mammām man patīk labāk par suņiem un kaķiem:) Bet vispār - patiesi skaisti, ka cilvēki spēj radīt gan skaistās lietas, gan citus cilvēkus, kuriem tās iemācīt/parādīt, lai viss turpinātos... Bet visādi citādi forši, ka vecāki ir cilvēki, no kuriem mācīties visu dzīvi:) Latviešiem vajadzētu uzņemt seriālu par rokdarbniekiem, kur nevis rādītu mīlas un skaudības, bet rokdarbus un talantus - daudz garās mācībstundās:)
Inese, Tev mamma ir apbrīna vērta! Tik liels talants, visi darbiņi, ko viņa veic, ir tik akurāti un prasmīgi!!! Tiešām pirmo reizi uzzinu par tik radošu un daudzpusgi talantīgu cilvēciņu! Man tāpat kā Irēnai jāsaka- tad re no kurienes ir ari Tava lieliskā prasme un darbiņu rūpīgums :)
Jums ir lielisks tandēms!
Ak vai!!! Mīļumjauks stāsts, brīnišķīgi talanti! Ābols no ābeles nekur tālu nav aizripojis. :)
:) Jā, Irēn un Hela, ģenētiskais materiāls man ir labs :D Tagad redziet, kam man jātur līdzi... un ja vēl pieņem, ka bērniem jāpārspēj vecāki...
...ar cieņu un smaidu... - tāds seriāls noteikti varēti ilgt ilgāk par Ham.rotaļām :D, latviešiem būtu tik daudz ko rādīt
Ineta - paldies :), noteikti mammukam šodien atzīšos, ka esmu publiskojusi viņas dzīves radošo pusi un ka kādam tā ir apbrīnas vērta :)
Vienkārši pasakaini! Brīnišķīga mamma. Bet tās kleitas ar rozēm, ārprāts, nebūtu ticējusi, ka kaut kas tāds ir iespējams.
A man tik viens jaut;ajums, tā čaklā ir mamma, vai vecmamma, kuru Tu sauci par mammu:D riktīga putra ieviesās man galvā! Es atkal savu Babuļu, saucu par Mambuļu, jo gribēju teikt mamma, bet apķēros un pabeidzu, kā babuļa:D Kamēr mana Babuļa, lai nonāktu pie mana vārda, nosauca vispirms visas meitas:D tagad pieķeru sevi, ka bieži vidējo bērnu nosaucu lielās meitas vārdā:D
Diān, paldies :) - kleitas gan jau pati esmu atskatījusies tik daudz reižu, ka nu jau liekas tādas paprastas :)
Iveta - čaklā rokdarbniece ir īstā mamma :) (vecmamma ar rokdarbiem bija uz lielu Jūs, dikti nepatika, bet Pad.laikos bija spiesta šūt, jo nebija jau īsti ko nopirkt...)
Par to bērnu vārdu sajaukšanu - mana meitiņa piedzima tik līdzīga savam brālītim, ka es nevilšus "atgriezos" 8 gadus atpakaļ un viņu vairākas reizes par Lūkasiņu nosaucu :D - tā man nelabi gadījās :)))
Šīs lietas ir skaistas! Arī manai mammai tādas lietas patīk savām rokām taisīt. Viņam ir patiešām liels talants šajā jomā.
Ierakstīt komentāru