Lapas

piektdiena, 2011. gada 16. septembris

Kā Minkai Binkai gadījās...

... kā gadījās, kā ne, bet ir noticis acīmredzamais neticamais - Minkai Binkai atskrējuši bērneļi :)))


Nez, kurš gan ir laimīgais tētis??? Uzmini, nu!!!


... lai būtu kā būdams, bet mazie ruduļi ir gana paaugušies, lai dotos plašajā pasaulē laimi meklēt.


Sēž un domā lielo domu, kurp gan doties, kam atdoties???


Hmmm, abi vienisprātis, ka dosies uz jaukās cimdu-zeķu-zvēru grāmatiņas dzimšanas dienas svētkiem :) Tur nu noteikti to laimi atradīs!


Saņem mammas svētību...


... pēdējās bučas un sirdsmīļais apskāviens...


... un trīcošām sirdīm braši dodas ceļā.


Runčuks pūsdams, elsdams stiepj smago somu un nevar saprast, kas tur tik smags salikts, nevar ne pastiept, kaut pa zemi velc?! Un skat, maziem minkām lielajā dzīvē līdzi dodas arī pelēns :)


Kā jau noprotams, šis pelēns nav posms barības ķēdē, bet gan mazo ruduļu draugs un līdzgaitnieks - paskat, viņam pat pašam sava ēna IR!!!


Mazā Dūdiņa, sapucējusies tālajam ceļam, kautrīgi iepozē :)


Brāļuks apsējis svinīgu banti :)


Zinu, ka jaunajās mājās abi būs mīlēti un loloti, iegūstot sev divas brīnišķīgas draudzenes uz mūžu un noteikti kopā būs ilgi un laimīgi :) Tā ka arī Minkai Binkai prāts mierīgs.

Bet, skat, ko gan es te pieķēru - kamēr rosos turpu šurpu, viens uzgāzies mazajiem virsū, it kā tā būtu noslēpjamas grēka pēdas :))) Tad nu pierunāju uz kādu kopīgu ģimenes foto :)


... un vēl dažas bildītes par piemiņu :)))


Nu trakas lietas - bet viss ir labi, kas labi beidzas!!!
"Тут и сказочке конец, а кто слушал - молодец!"

16 comments:

Irēna teica...

Jā, Inesīt, viņi devās pareizajā virzienā-jau sēž manai gultai pa vidu Mr.Lāča un MOnas līdzinieces sabiedrībā... Ļoti, ļoti skaisti! Kārtējo reizi apbrīnoju Tavu precizitāti un detaļu mīlestību.Mīļi un skaisti! PALDIES!!

ramchix teica...

Kādi jaukumiņi!!! Un rotaļīgais stāstiņš arīdzan pilnībā ļāva aizmirst šīrīta debesu pelēcību :)

Madara teica...

tādi forši apaļīgi un omulīgi ;)))

andrasballe teica...

Cik skaistas bildes un stāstiņš līdz ar tām :)

RitaGri teica...

Cik uzmundrinošs un mīļš stāsts no rīta!

Aija Elliņa teica...

Es arī tur biju, visu redzēju un viņus satiku! :)
Inesīt, Tu esi unikums!!! Man liekas, ka Tev sanāk viss, kam pieķeries! Zvēruļi ir vienkārši perfekti! Un pelīte- es jau domāju, savas pusdienas paķēruši līdzi, bet nu, ja draugs, tad draugs! :D

Vi teica...

Mīļi un skaisti :)

Tati teica...

Какие чудные коты!!! Вот ты выдумщица! :)

Sarkanā Biete teica...

Kādi burvīgi kaķu bērni! Un Dūda ar savu bruncīti un kaklarotu ir vienkārši sievišķības iemiesojums!

Elīna teica...

Foršas ķepas tiem minkām izdevušās. Abi tādi omulīgie!

Pai! teica...

Tik mīļi! Un tas apskāviens, var pilnīgi just mammas mīlestību :* :)

Ilze teica...

Nu baigi superīgie minkas :)))

Ineta teica...

Mincīši brīnišķīgi! Un kolosāls stāstiņš fočenītēs ar aprakstiņu! Inese, Tev ir lieliska fantāzija :)))

Biene teica...

Paldies par jauko vakara pasaciņu.Minkas vienkārši murrrrrrrrrrrrr.....

Inese teica...

:)))
Lūdzu, lūdzu, Irēnīt, dikti gribējās Tev uzdāvināt kaut ko no Tavas "virtuves" - vispār jau šos mazos minkas jau sen gribējās uztaisīt, un te tāds burvīgs iemesls gadījās :)
Aiju, man bija liels prieks jūs visas vakar satikt, tāds mini blogdraugu tusiņš pie viena iznāca :)))
Tati - да, я такая :)))
Elīn, ķepas bija paredzētas piešūtās, bet no zeķu pārīša tomēr gribējās divus minkānus dabūt gatavus - vienu brīdi domāju, ka ķepas būs tamborētas, bet tad, kad biju iešuvusi pirmo astīti, tik ļoti iepatikās, cik feini var izveidot izcilnīšus - tā arī ķepas sašuvās :))) Tās labākās lietas jau procesā top :)
Pai - man pie tās apskāvienbildes ar sirds ietrīsējās, nu tik dzīvi un mīļi pēkšņi tie likās... Es jau naiva meitene no laukiem, ticu brīnumiem un pasakām :)))
Ineta, tā fantāzija reizēm varētu mazliet piebremzēt, a to līdzi netieku :)
Paldies, meitenes par jaukajiem komentāriem, man prieks, ka minči patīk jaunajai saimniecei un arī jums :D

Inga teica...

:))) rudenīgi mīļi minkāni! Tavs stāsts tāds, kurš aizkustina ļoti. Un atvadas no mammas... Tā mazliet skumji, bet tai pašā laikā ļoti, ļoti mīļi:))))