Lai arī dzimusi un augusi rīdziniece, tomēr par Rīgu, izrādās, zinu nepieklājīgi maz...
Kurioza situācija mums ar mammu atgadījās pie Rīgas porcelāna muzeja - izejot no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, kur bijām apskatījušas No mini līdz maksi un guvušas neaizmirstamus iespaidus, nejauši nonākam pie plakāta ar uzrakstu, ka ir tāds burvīgs muzejs, kur šobrīd skatāma arī 6. Starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde (starp citu, līdz 16.10.2011. vēl aplūkojama) un drudžaini spriežam, nez kur tas muzejs atrodams. Pat izlasām, ka tas ir Konventa sētā - hmmm, tāds sīkums: kur gan ir Konventa sēta??? Šitā divas trakās sāk mētāties uz riņķi Vecrīgas šaurajās ieliņās, kamēr paskatāmies, ka turpat virs plakāta tāds jocīgs logo - ļoti līdzīgs Rīgas porcelāna muzeja logocītim un vēl arī uzraksts pie durvīm: "Rīgas porcelāna muzejs" ar gana pamanāmiem burtiem... Izrādās - stāvam tieši pie Rīgas porcelāna muzeja durvīm un šausmīgi prātuļojam, kur gan tas atrodas :)))
Tāds lūk ērkšķiem un šķēršļu joslām klāts bija mūsu ceļš uz šo porcelāna paradīzi :D
Šeit nu var aplūkot bijušos spozmes gadus un skaistos porcelāna izstrādājumus vairākās telpās:
...senākās kolekcijas, kur man tik mīļie Kuzņecova trauki gozējas;
... parastās padomju tautas vajadzībām tapušās servīzes, starp kurām neieraudzīju nevienu pašu no tām n-tajām servīzēm, kas vecāsmammas un mammas stikla sekcijās stāvējušas (jau nopriecājos, ka varbūt mūsu servīzes ir tai kolekcijā, kuru mums nosauca kā "Ekskluzīvās padomju laika servīzes" :D). Jā, jā, gaidi un smaidi - mamma pirmā ieraudzīja tās "Ekskluzīvās" lietiņas un uzreiz mani brīdināja, ka man labāk tur nemaz i neiet, sirdi nesāpināt...
Es tomēr iegāju, kaut arī uz mirkli zaudēju valodu, tomēr tiku tam pāri... Te tikai daļa tā skaistuma, kas mani uzrunāja kā Rožu Uzvaras Gājiens :)
Īpaši nostaļģisks "Sarkanais stūrītis", kur var atcerēties laimīgo bērnību, oktobrēnu un pionieru laiku un to briesmīgo Tautas tēvu, kolhoznieku u.tml. personāžu slavināšanu.
Pie šī stenda, kur mazais Iļjičs sēž uz zinību cinīša, mamma sāka smieties, jo uzraksts vēsta: "Ļeņins bērnībā, 20.gs. 50-tie gadi", man, savukārt, zosāda uzmetās no otrā stūrītī redzamās dāmas ar uzrakstu: "Sieviete kolhozniece"... brrr, baisi...
Kaut kā man nelīmējās kopā lielās vāzes, kas vairāk piederētos seno kultūru diženajam skaistumam, ar darbaļaužu cildināšanu (kuri šīs vāzes diezi vai vispār ir redzējuši...) un kur nu vēl ar dižtēvu portretiem... Nu un tās visuvarenās sievietes-kolhoznieces, slaucējas vai kas nu tur vēl - nu briesmīgs ideoloģijas kults...
Vienvārdsakot - "Sarkanais stūrītis" ir izcili izdevies - ar izjūtu un stipru pēcgaršu :)
Un vēl - Starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde ar mazām, mistiskām sīkbūtnītēm, interesantām formām un izpildījumiem. Mani favorīti laikam tomēr šie "Drakona embriji" - nu tik mīlīgi, tik drakonīgi un sīki-sīciņi...
... vēl citi darbiņi
Bet kas mani visvairāk iepriecināja, tad tā ir iespēja pašam padarboties ar porcelāna veidošanu, gatavā porcelāna apgleznošanu. Tas nu uzjundīja saldās bērnības atmiņas par porcelāna apgleznošanas pulciņu, kurā vairākus gadus ar draudzeni gājām, bet diemžēl gandrīz visi darbiņi palika tur uz vietas, reti kas tika apdedzināts un atdots :(
Ar mammu nolēmām atgriezties citureizi un noteikti padarboties, cerams, ka izdosies :)))
5 komentāri:
Mēs bijām ar bērniem - savācām lielāku pulciņu un sarunājām nodarbību - tajā ietilpa ļoti jauka multfilma, stāstījums/uzdevumi par muzeju un porcelāna apzīmēšana. Iesaku! Par izvēlēto porcelānu gan jāmaksā atsevišķi.
paldies par jauko ieskatu!
Mēs pagājušajā vasarā ar bērniem tur ieklīdām un tagad zinām, ka tā ir forša vieta! :) Paldies!
:))) Feins muzejs, bet līdz šim neesmu tajā nokļuvusi. Trauki ar rozēm fantastiski skaisti! :))) Nodarbība muzejā - izklausās ļoti kārdinoši:)))))
Pilnīgi vai jādodas tuvākajās dienās uz šo vietu. Paldies par ieskatu porcelāna muzejā, ļoti gribas redzēt tuvāk.
Ierakstīt komentāru