Dāvā siltu gaismu!

Nu re, pie Plūmītes esmu paciemojusies, laiks arī kaunu prast un nākt mājā. Atgriežos ar visu sastrādāto, lai to noglabātu savos kambaros :)))

Tamborēts kamzolītis svecītei

Smagnējākām, tuklākām svecīšu pārstāvēm ļoti piestāvēs no rupjas dzijas aptamborēts kamzolītis, kas padarīs svecītes izskatu siltu un omulīgu.

Tamborēts ir uz riņķi, līdz ar to nav šuvuma vietu un tāpēc nekādi slēpjošie dekoratīvie elementi neprasās. Vienkāršība un askētisms

!!! Pirms svecītes dedzināšanas, šis dekoriņš obligāti jānoņem!!!

Adīta jaciņa svecītei

Te esmu izvēlējusies svecīti stikla podiņā, kas ļauj cerēt, ka adītais dekoriņš var palikt arī svecītes degšanas laikā. Adījuma rakstā izvēlējos pīņu akcentus, jo tie man asociējas ar ziemīgu, siltu ietērpu, bez tam šī jaciņa tapusi no 100% vilnas, kas sildīs svecīti, kamēr tā savu sirdsiltumu dāvās jums.

Šoreiz adītā josla tika sašūta un šuvuma vieta noslēpta zem lielām pogām. Kā papildus dekoriņš ir jostiņa svecītes jaciņai ar mīļiem dzijas pušķīšiem.

Mežģīņu štāte svecītei

Zemā trauciņā dzīvojošai svecītei tieši laikā ir platās mežģīņu josliņas (izmantota “Lentas” kokvilnas mežģīne). To papildinot ar atlasa lentīti un ziediņiem, svecīte saposusies svinīgākam izgājienam.

Sākotnēji biju plānojusi mežģīni noklāt ar līmi un dekupāžas laku, bet neradās tāda nepieciešamība – pareizā izmērā piegriezta un sašūta mežģīne lieliski turas uz stikla trauciņa. Mežģīņu rakstiņš noteikti gribēs rotaļāties liesmiņas atspulgā.

Filca ietērps svecītei

Ja jau sildīt svecīti, tad, protams, neiztikt arī bez filca tērpa – īpaši jau, ja šis materiāls ļauj tik brīvi mums improvizēt ar dekordarbiem. Jā, atzīstu – aizrāvos un mazliet attālinājos no ziemas tematikas. Bet vai ziema nav tas gadalaiks, kad par vasaru iedomājamies ar lielāku mīlestību un siltumu, nekā pašā vasarā? Ļausim arī svecītei kavēties atmiņās par silto gadalaiku un būt košai viešņai uz mūsu galda.

Speciāli filca dekors ir tikai pussvecītes izmēros, lai pāri ziediem būtu redzama maigā liesmiņa.

Kičīgs tetovējums svecītei

Tiem, kas sevī vēl nav atklājuši plašos rokdarbu apcirkņus un domā, ka neko savām rociņām nespēj radīt (akcents uz to, ka tā ir tikai šķietamība) – šī tetovēšanas (dekupāžas) māksla noteikti būs pa spēkam.

Par šo mazliet sīkāk – vajadzīgie rīki un materiāli: salvete, no kuras izgriezt motīviņu, svece dedzināšanai un svece tetovēšanai un karote (jā, visparastākā karote – galvenais nosacījums, lai nekarst karotes kātiņš, redz man ir palaimējies vēl no padomjlaikiem saglabāt krējumkaroti, kas mani glābj virtuves darbos un nu arī palīdz šai jomā).

Izgriežam motīviņu, tāpat kā dekupāžā, atdalam to no diviem liekajiem slāņiem un liekam uz svecītes, kuru vēlamies dekorēt. Tad uz otras svecītes (degošās) sildam karoti – skatieties, lai tā nepaliek melna, citādi nosmērēsies darbiņš. Ar silto karoti, līdzīgi kā dekupāžā, no vidus uz maliņu slidinam, iekausējot salvetes motīviņu. Esiet uzmanīgi – pārāk karsta karote vai pārāk stipri (vai ilgi) uzspiežot, izveidosies nesmuka bedre. Tāpēc darām uzmanīgi un viegli, skatamies līdzi, kā reaģē mūsu svecīte – viņai kā nekā tetovēšanas process ir mazliet sāpīgs un nepatīkams.

Galveno uzmanību jāpievērš tieši motīviņa ārmalām, lai visi stūrīši gludi pieguļ svecītei un lai neveidojas izkausētas sliedes, kur ar karoti esam iebraukuši svecītes miesā.

Tas ir arī viss – darbiņš padarīts. Nekādas ugunsnedrošas lakas virsū neklājam un nekā citādi svecītes veselību nebendējam.

Svecīte kā pielikums citai dāvaniņai

Nu, un apmierinot praktiķu vēlmi – svecīti varam izmantot kā piedevu kādai citai – it kā svarīgākai (noderīgākai) dāvanai. Šoreiz pie svecītes piestiprināta brošiņa. Par ziediņu var papriecāties, kamēr svecīte deg (tik jānokontrolē, lai nenosvilst) un tad jau noņemt to nost un lietot pēc paredzētās funkcijas.

Dāvājot siltu gaismu, mēs noteikti nedāvinām tikai svecīti – mēs dāvinām savu dvēseles gaismiņu, sirsnību un mīļumu, kuru ieliekam svecītes ietērpā. Atliek vien novēlēt sev apkārt cilvēkus, kas spēj to saskatīt un novērtēt.