Es arī vakar piedalījos Lindas koptamborēšanas svētkos :))) Tēma šoreiz bija "Kaut kas jauns" - man tamborēšanā visa kā vēl tik nezināma, ka nebija grūti atrast ko jaunu, bet bija pagrūti no tā visa izvēlēties, ko tad īsti iemēģināt :)
Uzvarēja gobelēntamborēšana.
Par to kādu laiciņu atpakaļ uzzināju pie Ievas - un man ļoti, ļoti iepatikās, jau toreiz skaidri zināju, ka šo nu gan izmēģināšu... Feins rakstiņš ir arī Lindai :)
Sagatavošanās darbi jau tika veikti iepriekš - uzzīmēts rakstiņš (tas pārzīmēts no mana pērlīšu mozaīkpinuma, diemžēl to aizmirsu nofotografēt :D) un sameklēta dzija - vienāda rupjuma un saskaņotas krāsas izrādījās tikai rudenī iepirktajai Pāces dzijai - tā ka nācās vēl arī to satīt kamolos (manam Minkānam tas bija liels stress - dzija mūsmājās nav tīta jau veselu mūžību, tāpēc Minkāns, uz to procesu skatoties, čuķ prātā nesajuka: centās izlikties, ka tas viņu nemaz neinteresē, bet es jau nu gan zinu viņa vājību pret kamoliem, dziju un īstas vilnas smaržu :D - uz beigu posmu jau ienira gan tai dzijas murčkulī, nenoturējās :D)
Rakstiņš izskatās šādi:
Fotografēts ir tikai vakardienas veikums - te vēl trūkst nieka 8 rindiņas (tās pa šodienu jau piebeidzu :D). Gala rezultātā bija domāta somiņa-tašiņa.
Sāku tamborēt kā turp-atpakaļ tamborējumu, bet kaut kā īsti man nepatika, kā izskatās rakstiņš ar tām atpakaļrindām. Tā nu pirmo piegājienu izārdīju un nolēmu uzreiz tamborēt somiņas formu - no apakšas tamborējot abas puses uz riņķi vien.
Tad, kad pamanīju, cik šķībi iet mans plānotais taisnais raksts, sapratu, ka otro reizi vairs neārdīšu - lai ir kā ir, kaut ko jau ar to defektu vēlāk pasākšu... Kā nekā - defekti un slinkums ir progresa virzītājspēks :D
Te bildītē redzams, cik šķībi pa diagonāli aiziet līnija. Tā arī netiku gudra - kā pareizi tas gobelēnraksts tamborējams:
- vai tiešām vajadzēja palikt pie pirmā varianta un tamborēt turpu-šurpu?
- vai zīmējums bija jātaisa nevis uz rūtiņām, bet tā saucamajā zigzagrakstiņā (bet tad atkal nesaprotu, kā to tamborēt, jo tamboris jau kārtojas viens virs otra, nevis zigzagā...)?
- vai arī vienkārši jāizvairās no taisnām līnijām un jātamborē absolūti raibi raksti, kur to slīpumu nepamana?
- mammai vēl bija ideja, ka perfekti taisni izdotos tunēziskajā rakstā - bet tur nu bez variantiem, man tik garas tamboradatas nav...
Tā nu ir, ka šoreiz dikti daudz neatbildētu jautājienu palicis - varbūt tambormeistarēm ir kāds viedoklis, kā tikt galā ar šī slīpuma novēršanu?
Bet man jāatzīst, ka šovakar - jau skatoties uz gatavo somiņas formu - man tas fušieris nemaz netraucē. Ir pat interesants. Es apmierinos ar faktu, ka kļūdu kā tādu zinu tikai es (+ vēl tagad arī daži no jums :D), to nojautīs tamborpratēji, bet pārējiem 99% būs absolūti vienalga, vai tā strīpa ir taisna, vai slīpa :)))
... slapjš čmoki, čmoki no Mokkas, prieks par koptamborēšanu un lai mums jauka nākamā nedēļa :)))
12 comments:
neraugoties uz slīpo līniju,SKAISTI!!
laikam kāds spēks tam turpu-šurpu ir, jo lielos deķus tamborētājas dabū taisnstūrainus; pati neesmu ko līdzīgu ar īsajiem stabiņiem veidojusi, nemāku teikt.
Rozītes skaistas uzplaukušas, žēl, protams, ka nav plānotais taisnums.
Bet progress dara savu, varbūt izdodas ko oriģinālu dabūt beigu beigās.
Ak, rozes, rozes! :c)
Neskatoties uz slīpumu, skaisti!
Un, kas gan var būt labāks par slapju suņa buču uz vaiga... ;c) Paldies!
Tavas rozes atkal zied!Skatoties un slīpumu prasās lielajā tukšumā skaistu un telpisku rozi un defekts būs efekts!Bet man nemaz neliekas , ka šādam skaistumam piestāv teikt, ka kaut kas nav.Viss ir ļoti skaisti, tikkai pabeidz lūdzu!Es kā tambornemeistars varu teikt, ka tas priekš manis par sarežģītu, bet skaisti gan!
Inese!
Tehniskais raksts (rozīšu zīmējums) ar krustiņiem uzzīmēts rūtiņu kladē, tik sentimentāli un aizkustinoši, it kā laiks būtu pagriezts atpakaļ.
Jauks tamborējums, es neko šajā tehnikā neesmu tamborējusi, bet gribētu gan pamēģināt. Par to slīpumu, tamborēju reiz pa apli svārciņus lellei, savienojuma vieta man arī izveidojās toreiz slīpa mugurpusē.
Jā, pabeidz gan! Būs ļoti skaista un romantiska somiņa.
Paldies, mīļās :) - somiņai atlicis trakākais un nepatīkamākais process: odere, rāvējslēdzējs u.c. sīkumi...
Jā, Bienīt, ir tur plāniņš ielikt kādu rozi un vēl kaudze ideju, kā to visu izdekorēt :)))
Ceita - rūtiņu kladi nekas nespēj aizstāt :) Un kāāāda tā klade!!! - tā ir no manas vecāsmammas krājumiem, īpaša :)
Tamborējot vienmēr sanāk slīpi, jo valdziņi nesastājas perfekti viens otram virsū, bet mazliet nobīdās. Tā kā tas nekādā ziņā nav saistīts ar tieši tevi... ;)
savukārt ja tamborē šurpu turpu tad tas slīpums arī bīdās šurpu turpu un izskatās līdzenāk.
Tunēziskais tamborējums jau arī ir tikai tāda versija par šurpu turpu, esmu tādu somu tamborējusi, bet nu vienalga bišķi šķība :D
Zinot apaļtamborējuma īpatnības var mēģināt defektu padarīt par efektu un piemēram nelietot taisnas vertikālas līnijas atvieglotu.
BET, tavs tamborējums man ļoti patīk! Rožu raksts super smuks!
Man arī ir iepatikusies gobelēntamborēšana. Malacis, tev tik skaists darbiņš sanācis!! Foršs krāsu salikums... Un meiteņu komentāri tik labi ar visādiem padomiem un knifiem. Ir gan mums interesanta tā bloglandija, vai ne?!
skaists rakstiņš, un skaits tamborējums/ man ļoti patīk :)
Vai, vai, vai, cik skaisti! Kaut es tā mācētu!
Rozīte ir skaista. Kur nu tu bez rozītēm?!
mīļš paldies, meitenes :)
Dace, lielumlielais paldies par komentāru - man jau tā tamborpieredze tik tā pamazām sāk veidoties. No kļūdām jau var daudz ko mācīties - šajā gadījumā ir gana daudz secinājumu, viens no tiem, kā jau mini, ir vienkārši nelietot taisnas vertikālas līnijas :)
Jā, Sandra, mēs te starp savējiem :) Tāds tādu saprot, tā teikt :)))
Plūmīt, es jau ar tik pirmo reizi mēģinu :)
Rita, šī tāda nekaitīga atkarība, ko var atļauties kultivēt aizvien vairāk :)))
Ierakstīt komentāru