Ziliem ziediem lini zied

Nevaru nociesties, kā gribas atrādīt to, kas jau labu laiciņu ir uztapis, bet vēl nav aizbraucis...

Ticiet vai nē, bet šodien pirmo reizi ieraudzīju, kādi ir linu ziedi... Domājot par nosaukumu, iekšējā balss čukst: "Kādiem ziediem lini zied?" - un izrādās: "Ziliem ziediem lini zied" un izrādās, ka arī tautasdziesmās par to dzied :)))

Nu šāda ir mana variācija par kādas pilsētnieces linu ziedu tēmu :)

No sērijas: atrodi atšķirību :)

Zilā vēl joprojām nav mana krāsa, lai arī šī man ļoti patīk - tad jau, saprotams, ka šis darinājums nav man, bet kādam, kam zilā krāsiņa iet pie sirds.

Doma par šādu izstrādājumu mani vajā jau sen - kopš ŠAJĀ blogā pirmo reizi ieraudzīju šāda veida apkaklītes - zināju, ka man arī tādu vajag :) Sanācis, kā sanācis - pirmā tapa ne man, bet nu pārliecība, ka tādu gribu arī sev, ir augusi augumā :)

Meklējot podziņas apkaklītei, nejauši ieraudzīju šo mežģīnīti - lai arī apkaklīte pati par sevi jau ir cakaini grezna, caku nevar būt par daudz - tāda nu ir mana pārliecība :)

Kamēr mīņājos, mēģinot saprast, cik tad daudz man tās mežģīnes vajag, pārdevēja mani mēģina pārliecināt, ka labāk nopirkt precīzu izmēru, nekā pēc tam mētāšoties atgriezumi. Uz ko lepni atbildēju: "Man nekas nemētājas, man glabājas!"

Beigās sanāca tā, ka gabaliņš, kas palika pāri no apkaklītes, smuki saritinājās ap rozīti - nebija taisnība ne man, ne pārdevējai - izlietojās viss līdz pēdējai kripatiņai :)))

Rozīte sanāca interesanta - viņa takš par visām varītēm grib ieņemt sirsniņas formu. Beigās ar nepretojos, jo viducī iešūtā podziņa arī ir sirsniņa - acīmredzot tāds liktens šai brošiņai :)

 

Skaista tomēr tā cerību krāsa, kā pati cerība :)