trešdiena, 2012. gada 23. maijs

Acīmredzamais - neticamais...

Vakar tādā harmoniskā mierā - mājās viss mierīgi, bildēju savu Minkānu, filosofēju par meditāciju ar viņu - i prātā neienāca, ka tas ir klusums pirms vētras :)

Tiem, kas tepat šaipus dīķa, zināms, ka vakarnakt Latvijā patiešām plosījās negaiss. Nu negaiss, kā negaiss, nekas īpašs... BET tomēr!!!
Šodien pastaigājot pa māju, aplūkojot postījumus un novērtējot zaudējumus, rodas iespaids, ka mūsmājās tas noplosījies pa iekštelpām :)))


Šādi izskatās viens no posta darbiem...
Domājiet, Minkāns pie vainas???


Nē, Minkāns pats šokā!!!
Ko tādu viņš savā 10 gadu kaķa mūžā nav atļāvies sastrādāt :)


Vēl viens upuris...
Nemaz jau nerunājot par bardaku, kas valdīja visapkārt - no plauktiem sakritušās mantas, izbirušie krikumi, kas likās tik droši noglabāti...

Ja zibens būtu iespēris istabas vidū, es laikam nebūtu tik pārsteigta, kā par savas klusās, mierīgās sunes paniskajām bailēm no pērkona. Protams, ka es zināju par šīm viņas bailēm no salūtiem un pērkona, bet vakarnakt tas bija kas vārdiem neaprakstāms - viņa burtiski pa sienām staigāja, viņa nerēja, nesmilkstēja, vienīgie trokšņi bija krītošās lietas un "kraukšķīgā" siena :)
Cik gan trakam no bailēm jāpaliek, lai grauztu sienu!!!

Šodien visu dienu gulēja kā enģelītis. Nav jau uz darbiņu jāiet, kā tiem divkājainajiem, kas naktī labprāt būtu gulējuši...


Lai Dieviņš nogrābstās par šitādu vājprātu!!!

8 komentāri:

Irēna teica...

nabaga dzīvnieciņš!

Aija Elliņa teica...

Jā, patiešām, nabaga sunīte! Un es daudz sunīšus zinu, kas tā reaģē... Mans Muris sēž uz palodzes, vēl pakāpies uz maizes cepamās krāsniņas un izbauda negaisa skatus visā pilnībā! :D

Inga teica...

Cik gan ļoti viņa bija nobijusies! Varbūt sunītei iepriekš kāda ne visai patīkama pieredze bijusi tieši pērkona laikā.
Tonakt mūsu Laris gulēja un pat īsti ausis nekustināja.Bet viņam nepatīk salūts, tad gan mājās ir satraukta un skaļa riešana un skriešana. Un Jūrmalā salūts ir diezgan bieži, it sevišķi vasarās:D

Sixspārne teica...

Nabaga suņuks! Sabijies ne pa jokam! Bet bija jau arī ko bīties! Es arī zem segas slēpos. :) Bet mūsu mince sabijusies bļaustījās un meklēja slēpvietu mājā.

Diāna teica...

Manai vīramātei vetārsts par nervu zāles sunim izrakstījis tādām reizēm - viņa dzīvo pašā centrā, kur visi salūti notiek, un suns ir šausmās.

Inese teica...

jā, meitenes, it kā jau žēl to nabaga lopu, bet arī tādas bezspēcības dusmas pārņēma - nekādi neizdevās viņu nomierināt, pat gultā atļāvu sev blakus ieritināties, nepalīdzēja...
Bez tam, nav jau pirmais negaiss, bet šitādas reakcijas iepriekš nav bijis - ir bijusi sabijusies, patrīcējusi un viss.
Aija, tad jau Tavs Murītis viduslaikos ar tiktu sadedzināts, kā vella sūtnis, ka jau viņam šitādas izdarības patīk :)))
Inga - grūti saprast, vai bijusi kāda pieredze, jo zinu, ka daudzi suņi baidās no pērkona, salūta un dūmiem, tik katram savs baiļu līmenis. Mokkai tas ir pat pārāk augsts... Un kā viņai gājis pirms patversmes mēs nekādi neuzzināsim :(
Sixspārne, maniem minkām bija stress no tā, ka sunim stress. Citādi viņi uz negaisiem īpaši nereaģē :) Tava mince varbūt solidāri ar Tevi sabijās :)
Diān, mēs arī vakar iepirkām nomierinošās tabletes, tik nesaprotu, cik labi tādas ir suncim dot, būs jānointervē kāds vetārsts :)

Madara teica...

es jau domāju vai tad minkāns spētu šitā pat metāla stieples izplēst no sienas, bet izrādās sunene pārbijusies. nu nabaga suņuks. tiešām pat nezinu ko tādās reizēs darīt. jo man dzīvnieki kaut kā nav pagadījušie skas baidītos. man Siba guļ i ausi neklopē.

Inese teica...

Madar, šodien jau man liekas, ka nekā tāda nav bijis, tik tā nodevīgā siena atgādina realitāti :) Mammai šobrīd laukos tikpat bailīga sunce, kad ir salūtu laiks, mamma dod nomierinošās tabletes un vienmēr ļauj gulēt istabā, citādi ārā sunce sajuks prātā - bet augumā vēl lielāka, nekā mana Mokka. Tik jocīgi, tādi lieli, visuvareni suņi, bet bailīgi kā zaķi :)))