Тот день приближался, и вот он наступил...
Mana meitiņa dodas uz bērnu dārzu :( Teikšu godīgi, mums iet grūti - abām. Meitiņa tik ļoti grib būt atkal maziņa, lai viss būtu pa vecam... Es gribu, lai viņai viss izdodas un lai ir laimīga...
Моя девочка отправилась в детский сад :( Скажу откровенно, трудно нам это даётся. Доченька так сильно хочет быть опять маленькой, чтобы всё было как прежде... Я хочу, чтобы она была счастлива...
Pašlaik raudam abas - viņa atklāti un skaļi, es klusiņām un vienatnē...
А пока плачем мы обе - она открыто и громко, я тихо в подушке...
10 comments:
Būs labi!!! Tu nedrīksti raudāt arī vienatnē, jo viņa to sajutīs tā vai tā...Būs atkal citi prieki!
Ох, Инесе, сочувствую! Пусть доченька скорее привыкнет и больше не плачет! Ты тоже, пожалуйста, не плачь, хотя я сама знаю, как рвется сердце, когда твой человечек так расстраивается.
Инессочка, терпения вам!
Ak,Inesīt!Kā es Tevi saprotu!Manai meitiņai arī šodien pirmā dieniņa bērnudārzā.Ilgi ilgi svārstījos -laist vai nelaist.Izdomāju,ka tomēr laidīšu,bet saudzīgajā režīmē -3h,no rīta.
Turieties abas!Un mēs arī turēsimies!
P.S.Klau,vai jūs tagad pa Ogres pusi dzīvojaties vai tomēr vēl Rīgā?
Patiešām - esat drosmīgas! Man gan drosmes nebija.. es ilgi gāju līdz, ilgi sēdēju priekštelpā.., bieži viņa nāca līdz uz darbu.. bet ne reizi nespēju raudošu atstāt..
Uzveido viņai kabatā mazu mazu mazmazītiņu albūmiņu - kur kaķi/suns/un jūs sabildēti.. un katru dienu, lai ir ko kabatā/skapītī turēt.., vai mīksto rotaļlietu uzšuj ar mīļajām bildēm uz auduma uzdrukātām..,dillei suņu bildes bij kabatās līdz- dienās, kad drosme bij papēžos, bet vēlme uz dārziņu iet bija gan..:)
Ai,mums tāpat gāja pirms pusgada, kad man bija jāatgriežas darbā. Pirmās dienas dārziņā raudājām abas, es varbūt pat vairāk kā mazā.
Nekad iepriekš nebūtu iedomājusies, ka tā būs.
Tagad jau šķiet, ka pavisam labi dārziņā iejutusies, bet vienalga, ja kādreiz no rīta kāds kreņķis gadās, man ir dikti grūti mazo tur atstāt. (lai gan zinu, ka 5 minūtes pēc manas aiziešanas jau viss atkal būs kārtībā)
спасибо, девочки, за поддержку - медленно но верно схожу с ума, дочка проверяет мои нервы на прочность :)
Paldies, mīļās, par atbalstu un laba vēlējumiem... Čiepiņa turpina muzicēt (t.i., spēlēt man uz nerviem :D)...
Ines, man dzīve apmetusi tādu kūleni, ka palieku rīdziniekos :( Es arī gribēju sākumā saudzīgo režīmu, bet tad man ieteica to nedarīt, jo meitiņa to uztvers kā normu un pēc tam būs otrā sērija, lai pārietu uz pilnu dienu...
Kristīn, meitiņa pilnīgi un galīgi atteicās da jebko ņemt līdzi, ni un ni... šodien beidzot paņēma savas mīļmantiņas, cerams, ka tā ir laba zīme...
Griezīt, man tik ļoti negribējās atgriezties darbā, bet tagad esmu priecīga, ka man turp jābrauc, citādi mājās sajuktu prātā visu laiku kreņķējoties, kā meitiņai iet... un vēl būtu risks, ka es padodos viņas teroram... A tā jābūt darbā un viss :)
Nepārdzīvo, bet es Tevi saprotu, arī mans mazais aizgāja uz b/d un trakākais es sāku strādāt dienu vēlāk, esam abi pārguruši, ko nevarētu teikt par māsām un tēti, aks bija jau pieraduši pie tā ritma...man jau līp acis ciet, mazais ar neizguļ savu devu..nu tā...ilgojos pēc mājas dzīves. Atradu risinājumu, noalgoju aukli, un tagad 5dienās droši mazais paliks mājās lai vaļojas 3 dienas nevis 4. lai pamazām pierod.
nu taa es gulju, biju domaajusi nevis 2 dienas briivas, bet 3:)
jauku vakaru!:)
Ak, Inesīt!Kā Tevi saprotu, arī mana Peciņa nu jau trešo nedēļu pa dārziņu...Arī raudam, citu rītu viss labi, citu jau pirmais vīruss klāt....Mēs sākām ar saudzīgo režīmu, tad neavrēju mājās dabūt, jo gribēja palikt vēl, tagad vismaz nav sajūta, ka mammu nemaz nevajag...Taču tie rīti, kad mazā paliek raudot, aizmiglo logu visai dienai!
Ierakstīt komentāru