Vakar dikti centāmies, lai Lieldienu Zaķi iepriecinātu - olas krāsojām, Lieldienu "somiņu" taisījām, Zaķi ar gardumiem pielabinājām, galdiņu uzklājām... nu, vienvārdsakot, dikti to Zaķi gaidījām...
Skat, ko bijām sarūpējuši, lai Lieldienu Zaķis lielajos darbos var mirkli atvilkt elpu un panašķēties :)
... un no rīta lielie prieki - Zaķis bijis, cienastu nograuzis, bet Lieldienu "somiņā" atstājis gardu paldies :)
Ai, cik grūti mazajām rociņām nociesties :)
Vinnija Pūka žurnālā bija feina ideja par olu trauciņa otro dzīvi - tā kā somiņa, tā kā kārbiņa, grūti nodefinēt. Meitiņa to pārliecinoši sauc par somiņu - tad nu lai ir somiņa :)
Galvenais noformējums - meitiņas zīmējums: varavīksne un skaista diena puķu pļavā :) Palīdzēja to visu pielīmēt, bet tad spēki ar beidzās, miega pele bij klāt. Pārējo jau nācās pabeigt man. Faktiski jau tik izvilkt cauri lentu un pielīmēt oranžās lentas pušķi. Dikti feina tā somiņa :)
Klasiskās oliņas tapa meitiņas dārziņā vēl pirms svētkiem - bij kopīgs pasākums vecākiem ar bērniem olu krāsošanā, ripināšanā, rotaļās u.t.t. Tā kā es sīpolus uzturā nelietoju, i tuvumā tos neciešu, protams, ka sīpolu mizu mājās nav... Tas ir mīnuss visā šai pasākumā :) Labi, ka bērns ārpus mājas redz klasiskās vērtības un vismaz teorētiski zinās, kā "pareizi" krāsot olas :)
Bet vērtīgākais, protams, ir kopā pavadītais laiks!
5 komentāri:
Pilnībā piekrītu pēdējam teikumam! Mums arī šogad vairāk sanāca nosvinēt to kopīgo olu krāsošanu, nevis pašas Lieldienas, bet tas bija pat ļoti forši!
Cik jauka jums kopīga Zaķa gaidīšana!
Cik jauka jums kopīga Zaķa gaidīšana!
Jauks un ļoti radošs zaķa gaidīšanas pasākums Jums ir sanācis, kas, protams, nav izpalicis bez zaķa saldajām pateicībām. :)
Skaistas olas un somiņa jauka!
Ierakstīt komentāru