Kāpēc brīnumainie???
Nu tas ir kā tāds "ne/pabeigtais geštalts" - atradu pirms gadiem padsmit (vienvārdsakot - daudz...) pašas tamborētu somiņu ar mezglotu vāciņu, nepabeigtu, protams :))) Skaidrs, ka aktualitāte jau sen kā zudusi - nepabeigta tak ne pirmo gadu :) Skaidrs, ka izmest žēl... Kurš gan rokdarbnieks izmet ko nepabeigtu? Nepabeidz - jā! Glabā gadiem - arī jā!! Izmet? Nu NĒ!!!
Tā nu nedevu sev laika pārdomām - momentā izārdīju un ķēros pie jauniem mezgliņiem :)))
Plauktā kā gadījušies, kā ne, vasarā no jūras atvestie kociņi - nu ko tie bez darbiņa stāv...
Saka, ka meistarību nenodzerot...
Man arī tā likās. Šaubīties par to sāku pie trešās ārdīšanas :)))
Bet nē, tomēr viss kārtībā - meistarība bij' tikai uz brīdi notrulinājusies :)
Vairāki vakari meditatīvā mierā - un man beidzot patīk! Patīk ar visiem ļapsusiem - patīk tieši tāds, kāds ir :)))
Bet labākais šajā visā ir pabeigtības sajūta - šis darbiņš nu ir beigts, bet jau nākamais tiek steigts :)))
3 komentāri:
Inese!!! Fantastiski! Kā visi Tavi darbi. Un tas, ka kaut kas nepabeigts ir pabeigts...Laba sajūta, vai ne?
Izcila sajūta, Aija :)))
Man to nepabeigto darbu vēl no bloglaiku apņemšanās tiiiiiiiik daudz, ka bail :)
Skaisti!
Ierakstīt komentāru