Mūsu darinājumos ir daļiņa mūsu dvēseles

Iemīlēt savus darinājumus...

Man tas bija ļoti grūti.

Cik sevi atceros, tik vienmēr kaut ko kņubināju, darināju, cakināju... Te nu nav tikdaudz manu nopelnu, cik laimīgs Liktens. Man ir labs ģenētiskais materiāls - mana mamma: čaklākā un radošākā būtne, kas man iemācīja pirmās rokdarbu tehnikas, vienmēr spēj paskaidrot un parādīt (pat telefoniski), ko esmu nepareizi izdarījusi, kā var labot... un pats galvenais - pacietību un mīlestību pret to, ko daru, spēju mācīties aizvien ko jaunu, ...mēģināt, aplauzties, norīt aizvainojuma asaru un mēģināt atkal :)))

Tik manā sākotnējā radošajā dzīvē ar rokdarbu materiāliem bija pagalam bēdīgi. 

Milzu pluss tajā visā, protams, ir tas, ka varu radīt no nekā, mīnuss - lai kā es centos, rezultāts man likās nožēlojams, jo nožēlojamas bija izejvielas. 

Tāpēc savus darbiņus nespēju pa īstam mīlēt, nelepojos ar tiem, nerādīju citiem, pat kaunējos, ka vispār nodarbojos ar tādām muļķībām :)

Tāpēc man ir daudz un nopietni izglītības dokumenti, divas profesijas, par kurām nav jākaunas... lai par rokdarbiem tad varu teikt: "Ai, nu tādas muļķības, niekojos brīvajā laikā..."

Bet patiesībā neniekojos - mīlu līdz sirds dziļumiem to, ko daru, mīlu katru savu darbiņu, priecājos par katru brīdi, ko varu atlicināt radošiem priekiem. Jo man patīk, UN man sanāk - sanāk tā, kā es māku un tā, kā es vēlos. Ne pēc gostiem*, ne pēc teorijas, ne pēc tā, kā vajag - bet pēc manas pārliecības, manas izpratnes, manām prasmēm.

Tagad iemīlu arī vidi ap sevi, jo tas ir fantastiski, kā pārvēršas telpa, kurā ir pašas radīti darbiņi... Tā ir telpa ar dvēseli - manu dvēseli :)))

___________________

* кто не в курсе :))) - no krievu valodas:  ГОСТ — Государственный стандарт 'valsts standarts'

Sargiet savu dvēseli, tā trausla...