No rīta pamostoties nevaru vien nociesties, kā gribas palielīties mammai, kāda es malacīte 😊
Rakstu: - Es vakar tādu smukumu uzmargoju, ka pašai neticas...
Mamma: - A kur bilde?
Nu ja... Bez bildes sausa runa 😄
Nāksies vien izlīst no siltās gultiņas un iet bildēt 🤗
... un kas ir pirmais, ko redzu 🤦
- Atstāju pienācīgi nepieskatītu kamolu 🫣
Mamma: - Nu tev tak ir divi rokdarbnieki mājās! Kaķīši tev palīdz ar savu iedvesmu!
...nu ja, nu ja...
Tikmēr atskaitos mammai secīgi:
Sākumā pabeidzu šo diedziņu, kas bija uztīts kuģītī (tā sauc to mīlīgo instrumentu, ar kuru darboties šajā tehnikā) - lielajam ziediņam pēdējai lapiņai nepietika 🤗
Tad izmēģināju atpakaļgaitu, kaut kas pat sanāca 😄
Tad kļūdījos ar skaitu, un nepareizu savienojumu... un vispār ar visu 🤦pat nebija jēgas turpināt...
Mums te, ziniet, darbu dalīšana, nopietns kantoris tomēr - viens rokdarbnieks, otrs modelis 🤪
Un voilà ❤️ tiku līdz šādam 😄
Runcīc pārliecināts, ka skaisti ir tikai komplektā ar viņu 🤪😄
Mamma: - Sanāca, un pat ļoti pa smuko! Un Rudais aktīvi piedalās.
Te arī rakstiņš 🤣 apakšā 🤪😄
Fotografēšana izrādījās pat grūtāka nekā margošana 🤣
Rakstiņš 👇
Vēl šitādus atradu, bet nedrīkst pat sākt, citādi diena beigusies 😄
Mamma: - Tas točno, tāpēc es dodos ārā lasīt bābolīšus!
Nu kaut kā tā pa ātro atskaitīte arī šeit lai paliek, citādi nav laika skaistiem ierakstiem un blogā atkal klusums iestājies...
1 komentārs:
I appreciate the positive impact your blog has had on my mindset.
Ierakstīt komentāru