Es kāpt gribu kalnā visaugstākā,
Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā;
Lai putenis plosās, lai ziemelis elš:
Uz augšu, uz augšu tik ies manim ceļš!
/Atraitnes dēls, V.Plūdonis/
Šī gada janvārī spontāni radās tēma - VIRSOTNES.
Ar draudzeni pavisam nejauši iekļuvām bijušās viesnīcas Latvija (slinkums meklēt, kā to tagad sauc) pēdējā stāvā, lai paēstu vakariņas. Sen jau gribējām to izdarīt, bet kaut kā nebijām izdarījušas...
Virsotne Nr.1 - ar ko viss sākās 😊
Kad labi paēsts, tad parasti galvā kāda figņa piedzimst 😁 tā nu dzima ideja, ka šogad varētu pievērsties virsotnēm.
Virsotne Nr.2 - augstākais punkts izglītībā
Mēs ar Turīti to doktoru tomēr nosvētījām - desa noēsta, diploms atdots drošās ķepās. Te galvenais bij nesajaukt, kam desa, kam diploms...
Virsotne Nr.3 - pirmais ceļojums ārpus kontinenta un tad nu pa virsotnēm vien
Virsotne Nr.4 - Rīgas augstākais punkts - Dzegužkalnā ar skatu uz Vecrīgu (foto tobrīd neuzņēmu, tāpēc vizualizācijai svešs foto, kāds skats paveras no šī punkta)
Virsotne Nr.5 - Baltijas augstākais ūdenskritums - Valaste.
Nebija ne jausmas, ka kaut kas tik skaists tepat kaimiņos pieejams. Varētu pat teikt, simboliska ūdenskritumu virsotne, lai no tiem atvadītos - šis bija arī mans pēdējais ūdenskritumu piedzīvojums šogad vai vispār... kas to lai zina... Viss reiz beidzas. Bet kad beidzas skaistie piedzīvojumi, tad ir neizmērojami skumji.
Starp citu - varenais Niagāras ūdenskritums arīdzan šogad satikts.
Virsotne Nr.6 - rokdarbu pasaulē ielauzties knipelēšanas prasmēs ir tikpat kā Everestā uzrāpties. Pat knipelītes te izkārtojušās kā kalna virsotne.
Virsotne Nr.7 - pamēģināju nosēdināt lidmašīnu - protams, nesekmīgi... divreiz...🤪 labi, ka ne pa īstam!
Virsotne Nr.8 - sasniegts arī precīzi desmit gadus atlikts galamērķis - Roņu sala, un, protams, tur uzkāpts arī augstākajā kalnā, augstākajā būvē - skats no bākas terases.
Virsotne Nr.9 - beidzot pārvarot slinkumu un nevēlēšanos ieskatīties patiesībā, ko ēd mūsu lolojumdzīvnieki, mani minči bij' spiesti pāriet uz svaigēšanu. Tas bija ļoti grūts posms mūsmājās - ar bada streikiem un žēliem skatieniem tā plaukta virzienā, kur savulaik sausās barības krājumi glabājās. Bet nu jau, gardi čāpstinot, tiek baudītas īstu plēsoņu cienīgas maltītes.
Virsotne Nr.10 - ... tā, kas tika izvirzīta kā pirmā pēc plāna, tā arī netika apgūta - Zinātņu akadēmijas skatu laukums (jāpieglabā vismaz informācijai: https://panoramariga.lv/panorama-riga-skatu-laukums.html; varbūt tomēr citugad turp uzrāpties...).
Galvenā virsotne manā dzīvē arī nesasniegta un nesasniedzama, lai gan likās tik tuvu un pašsaprotami...
Tomēr gads nav pa tukšo pavadīts.
Aizdomīgi daudz sasniegts 🤔
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru