Šodien pēdējā nodarbība, un, pateicībā par šo gadu, grūtais ceļš knipelēšanas apguvē noslēgts ar sirsnīgu akcentu.
Gatavojot paraudziņus, katrā visu uzmanību vērsu tikai uz konkrēto tehniku. Apvienot tos vienā darbiņā neprotu. Šis tika plānots 50/50 divi rakstiņi vienā: vienkārtnis un tīkla pinums.
Pirmo reizi arī ieprovēju pievienot pa knipeļpārim procesā.
Īsumā bildēs, kā man veicās:
Ar vienkārtni viss vienkārši. Bet nu tas tīkls....... Ilgi praktizēju atvīt un atkrustot nepareizi savīto un sakrustoto, kamēr mamma parādīja, kā pareizi 🤭
Bez mammas nekur un nekā 😀
...un.....
Gatavs!
Nākamsestdien izstāde (kas prieks) un atvadas (kas skumji). Viens neticami grūts, bet skaists rokdarbiņš mazliet viegli apgūts, un tiiiiiik daudz vēl nezināmā, neizmēģinātā...
Kopā būšana un darbošanās radošā pulciņā ir motivējoša un produktīva. Vai es patstāvīgi šo turpināšu? Tas ir labs jautājums 🤔
Tāds skaistums vienos ziedos!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru