Man kā pilsētniecei, kastaņu medības ir jauks un azartisks pasākums - jāpaspēj būt pirmajai starp daudzajiem kastaņu kārotājiem, naski jāizvairās no vēl krītošajiem kastaņbumbuļiem un visubeidzot jānovērtē "laupījuma" apjoms.
Izdevās pat atrast kādu brīnumu - kastani albīnu - gandrīz pilnīgi baltu :)
Dievinu šos skaistos dabas veidojumus - katru rudeni man pilnas kabatas ar kastanīšiem un patīk tos virpināt pa rokām. Runā, ka tiem esot laba aura un pat nepieciešams kādu turēt kabatā. Lai cik dīvaini neliktos, izrādās ozolzīlēm esot pilnīgi pretējs efekts. Intuitīvi vienmēr esmu jūsmojusi par kastanīšiem, bet ozolzīles man asociējas tikai ar pasaku par Zīļuku (nav pat gribējies tās lasīt)...
Tagad kastaņu lasīšanas prieks apvienojies ar praktisku vajadzību - lai mazai meitiņai būtu ko darboties ar dabas veltēm. Esmu ievērojusi, ka bērni ļoti labprāt spēlējas ar kastanīšiem, krāmē un pārkrāmē tos traukos, kastēs, groziņos. "Visakāmutēbāžamajā" periodā kastanīts pat aizstāj ņupi - mazie ķipari pamanās tos iebāzt mutē un apmierināti dudināt :). Vēl bēbīšu skoliņā redzēju, ka kastanīši iebērti palielā maisiņā un bērņuki pa to staigā, ar kājiņām izjūtot apaļīgos izcilnīšus.
Pie liela kastaņu daudzuma tos var izmantot līdzīgi kā plastmasas bumbiņas, kurās bērni spiegdami metās iekšā no slidkalniņiem - ja šogad izdosies savākt tik daudz kastaņu, noteikti pamēģināšu piepūšamo baseiniņu sapildīt - tad jau redzēs, vai mazai Čiepai patiks...
Varbūt kāds zin citus kastaņu izmantošanas veidus?
2 komentāri:
Pati esmu pārbaudījusi uz savu Gaspažiņu, arī uz rūķubērniem darbiņā...milzīgs pīts grozs, pilns ar kastaņiem- mazie sēž, bradā pa tiem, tur vesela meditācija sanāk...cits ieguļas grozā. Velāk, kad jau izbaudīti ar ķermeni, sākas bēršana, krāmēšana, ripināšana...svētīga lieta tie kastaņi. Esmu pilnīga kastaņu fane!
Paldies - tas man būs stimuls savākt kastaņus tik daudz, lai baseiniņu piepildītu - lai mans meituks ar pameditē :)
Ierakstīt komentāru